Kuri ziemas āboli vairāk piemēroti žāvēšanai, kuri – sulas spiešanai, ievārījumam un biezenim 0
Pienācis laiks ķerties pie vēlo ziemas šķirņu ābolu pārstrādes. Lūkojam, kuri augļi vairāk piemēroti žāvēšanai, kuri – sulas spiešanai, ievārījuma un biezeņa vārīšanai.
Uzglabāt
Ābolus var žāvēt, spiest no tiem sulu, gatavot biezeņus, džemus, marmelādi un sukādes, vārīt ievārījumu, taču vislabāk esot uzglabāt svaigus, uzsver Latvijas Valsts augļkopības institūta (LVAI) vadošā pētniece Dalija Segliņa. Kā uzglabāšanai piemērotākās viņa min ābolu vēlīnās ziemas šķirnes, piemēram, ‘Alwa’, ‘Aļesja, ‘Antej’, ‘Auksis’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Bērsis’, ‘Noris’ un citas.
Augļus var glabāt kastēs vai, ja to ir daudz, konteineros. Lai āboli labāk pārciestu ziemu, tie jānovāc pareizā gatavības pakāpē (nedrīkst būt pārgatavojušies vai zaļi), sausā laikā un pēc novākšanas tie iespējami īsā laikā jāatdzesē, lai apstādinātu nogatavošanās procesus.
Telpām, kur stāvēs kastes ar āboliem, jābūt tīrām, ar labu gaisa ventilāciju, kā arī jānodrošina augļu uzglabāšanai nepieciešamā temperatūra (no + 2 līdz +4 °C) un palielināts mitrums (vidēji 85%), lai augļi neizžūtu.
Spiest sulu
Tas, kuras ābolu šķirnes ir vairāk piemērotas sulas spiešanai, atkarīgs no dažādiem faktoriem: klimatiskajiem apstākļiem, šķirnes īpatnībām, augļu gatavības pakāpes un citiem faktoriem.
LVAI vadošā speciāliste Dalija Segliņa tabulā sarindojusi vairākas ziemas ābolu šķirnes, norādot, cik daudz sulas no tām var iegūt un kad no augļiem būtu vēlams to spiest.
Ābolu sulu var sasaldēt, tad tā būs saldāka. Pie šā produkta var tikt divos veidos. Sulu var spiest no svaigiem āboliem un tad liet traukos (biezos plastmasas maisiņos vai pudelēs, nepielejot pilnas līdz augšai, jo saldējot tilpums uz ūdens rēķina palielinās) un likt saldētavā. Sula būs ar nogulsnēm, ko veidos smalkās daļiņas, ābolus pirms sulas ieguves sasmalcinot.
Ja ir ļoti liela saldētava vai arī ābolu pārstrādi iecerēts veikt lielākos apjomos, tos sasaldē veselus. Izvēlas saldākās šķirnes, pirms saldēšanas augļus nomazgā, ja vāc no zemes. Atlaidinātus ābolus spiež veselus, izmanto preses veida sulu spiedi. Sula būs dzidra, jo nebūs smalko daļiņu, kas veidojas smalcinot.
Speciāliste norāda, ka teorētiski var kaltēt visu šķirņu ābolus, taču piemērotāki ir augļi, kam mazāk sulas jeb blīvāka konsistence. Protams, izvēli iespaido arī faktors, vai āboli ir saldi vai ar skābāku garšu, lai varētu našķēties ar kaltētiem augļiem, kuru garša šķiet tīkamāka.
D. Segliņa uzskaita kaltēšanai piemērotākās ābolu šķirnes: ‘Sīpoliņš’, ‘Tellisāre’, ‘Auksis’, ‘Antonovka’, ‘Vidzemes Zelta Renete’, ‘Saltanat’, ‘Antej’ un citas. Ja šo augļu šķēlītes vēlas saldas un bez īpaša aromāta, var žāvēt ‘Kovaļenkovskoje’.
Var kaltēt mizotus vai nemizotus, ja vēlas. Lai no āboliem izdalītos lielais mitrums, sākuma temperatūra kaltēšanas procesā jāizvēlas augstāka – līdz pat + 60 °C, vēlāk to var pazemināt. Ja ir pieejamas iekārtas ar labu mitrā gaisa nosūkšanu, var kaltēt arī zemākā temperatūrā.
Kaltētos ābolus uzglabā sausā vietā, pirms tam obligāti pārliecinoties, vai augļi ir kārtīgi izžuvuši. Mitros augļos ātri attīstīsies raugi un pelējums.
Saldēt var ne tikai ābolu sulu, bet arī no šiem augļiem pagatavotu biezeni. Ābolus uzkarsē, izberž caur sietu, atdzesē, liek plastmasas trauciņos un sasaldē.
Ābolu čipsu pagatavošanai izvēlas saldskābus ābolus. Lai tie sanāktu kraukšķīgi, griež ļoti plānās šķēlītēs. Savukārt ābolu sukādes tradicionāli top tā: uzvāra cukura sīrupu, pievieno mizotu ābolu gabaliņus, ļauj uzvārīties, tad kādu laiku ļauj sīrupam iesūkties ābolos. Šo procedūru atkārto vairākas reizes – sīrupu ar āboliem uzvāra un atdzesē, līdz ābolu gabaliņi kļūst caurspīdīgi. Pēc tam sīrupu notecina un augļu gabaliņus apžāvē.
Dažos dārzos aug tā dēvētie paradīzes ābolīši. Tos tradicionāli liek kompotā, lai izmantotu konditorejas izstrādājumu – kūku un tortu dekorēšanai. Var arī marinēt ar dažādām garšvielām – tad, mielojoties ar gaļas ēdieniem, būs pikanta piedeva. Savukārt no šo ābolīšu sulas var pagatavot garšīgu sidru, jo tiem ir laba cukuru/skābju/miecvielu (rūgtvielu) attiecība. Ja sula par daudz stipra, tai var pievienot kādas saldākas ābolu šķirnes sulu.
Noteikti ir vērts vārīt ābolu ievārījumu, izvēloties atšķirīgas šķirnes un pievienojot dažādas garšvielas: kanēli, krustnagliņas, ingveru.
Konsultējusi Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Dr. sc. ing. DALIJA SEGLIŅA
