Kuri skābētie kāposti garšīgāki? Skābēsim paši! Gaužām vienkārša recepte 0
Kāpostu skābēšana aizņem laiku un prasa iemaņas un zināšanas, tāpēc daudzi tos izvēlas pirkt jau gatavus veikalā vai tirgū. Kā katrai saimniecei, tā arī katram ražotājam atšķiras skābētu kāpostu garša, jo pievienotas dažādas piedevas. Turklāt veikalos aiz skābētu kāpostu nosaukuma bieži noslēpušies marinēti kāposti. Kurus izvēlēties?
Ieskābēt kāpostus nav grūti, ja vien mājās ir piemērota ēvele un vismaz viens pāris vīrieša roku, bet noteikt to gatavību un pēc tam uzglabāt atbilstīgā temperatūrā, lai nesabojājas, jau grūtāk. Ja nav laba pagraba, lielāku daudzumu uzglabāt ir grūti, jo šoziem, piemēram, laukā uzglabāti skābētie kāposti sāk pārskābt. Šādās ziemās labāk vairākos piegājienos skābēt nelielu daudzumu, kuru trīslitru burkās pēc tam var uzglabāt ledusskapī.
C vitamīns imūnsistēmai
Skābētie kāposti ir vērtīgi, jo, ja ir pareizi ieskābēti un tiek ievēroti uzglabāšanas apstākļi, tajos ir daudz C vitamīna. Skābēti kāposti jāuzglabā ar sulu, un bez vajadzības nevajag tos pārlikt no viena trauka citā. Saskarsmē ar gaisu C vitamīns strauji sarūk. Dienā apēdot 200–300 gramu skābētu kāpostu, ar C vitamīnu savu organismu esam nodrošinājuši. Tas svarīgi saaukstēšanās un gripas sezonas laikā, kad jānostiprina imūnsistēma. Skābētos kāpostos ir arī A provitamīns, B1, B2, B3, B6, C un K vitamīns.
Skābēti vai pārlieti ar marinādi?
Ražotāji piedāvā pēc sentēvu metodes skābētus kāpostus, kuri izgājuši visu pienskābo baktēriju rūgšanas procesu, tā iegūstot patiešām vērtīgu un kvalitatīvi ieskābētu produktu. Pienskābās baktērijas labvēlīgi iedarbojas uz zarnu trakta mikrofloru, tāpēc uzlabojas vispārējā organisma veselība. Taču ir gana daudz pārtikas produktu, kuriem ražotāji iemanījušies piedāvāt lētākas alternatīvas. Tāds variants ir skābēti kāposti ar marinādi. Tas ir ātrais marinēšanas process, kad kāpostus aplej ar sāls, citronskābes, etiķa un cukura marinādi un pēc 3–4 dienām jau iegūst kāpostus, kas pēc garšas gan ir līdzīgi skābētajiem, bet diemžēl nav tik veselīgi, neuzlabo gremošanas trakta veselību un mikrofloru, turklāt satur dažādas piedevas, piemēram, konservantus. Kāposti ir viens no retajiem dārzeņiem, kuriem atšķirībā no citiem nevajag marinādi, jo sula rodas no paša kāposta. Tāpat kāpostiem nav jāpievieno papildu skābinātāji, jo rūgšanas procesā dabīgi noformējas skābensalda garša.
Kā uzglabāt?
Lai skābēti kāposti nesabojātos, tos ieteicams uzglabāt 0…+2 °C, jo tādā vidē visu mikroorganismu dzīvības procesi samazinās līdz minimumam. Siltākā temperatūrā pienskābes baktērijas turpina savu darbu un visu cukuru pārstrādā pienskābē, tāpēc kāposti kļūst ļoti skābi. Savukārt, ja skābētiem kāpostiem ļauj sasalt, tie pēc atlaidināšanas vairs nav kraukšķīgi un iegūst pelēcīgu nokrāsu. Dažiem skābētiem kāpostiem ražotājs norādījis, ka tie jāizlieto 3–5 dienu laikā pēc produkta atvēršanas. Tas mazliet rada šaubas, vai produkts tiešām izgājis visu pienskābās rūgšanas procesu, jo pareizi ieskābēti kāposti nebojājas 5–6 mēnešus, ja vien tiek uzglabāti atbilstīgā un vienmērīgā temperatūrā. Traukam pat nav nepieciešams hermētisks vāks, pietiek ar koka ripu.
Ieskābē pats!
Ne vienmēr nepieciešams skābēt lielos spaiņos vai mucās – var arī pagatavot vien pāris kilogramu. Pamatrecepte gaužām vienkārša: uz 1 kg svaigu kāpostu nepieciešams 20 gramu sāls. Pēc ēdēju gaumes var pievienot nedaudz ķimeņu un burkānus (uz 1 kg 35–50 gramu). Jārēķinās – ja ķimenes pieliek daudz, kāposti var būt nedaudz rūgti. Ja daudzums ir neliels, kāpostus var sakapāt plānos salmiņos arī ar nazi, bet, ja jāapstrādā vairāk nekā trīs kilogrami, tad ieteicams meklēt ēveli, jo ziemas šķirņu kāposti ir cieti un blīvi. Ideāli, ja kāpostu skaidiņas sanāk 2 mm biezas un 5–8 cm garas. Kad kāposti saēvelēti, tos sastampā. Pievieno sāli, ja vēlas, ķimenes un burkānus, un apmaisa. Pieblīvē izvēlētajā traukā un uzliek slogu tā, lai virs tā nedaudz izspiežas kāpostu sula. Traukam no augšas jāatstāj 5–8 cm brīvas vietas, jo rūgšanas laikā veidojas gāzes, kas paceļ kopējo masu uz augšu. Pēc tam novieto siltā vietā raudzēties. Rūgšanas periodā rodas putas, tās jānosmeļ. +16…+18 °C kāposti rūgst 7–10 dienas, zemākā temperatūrā rūgšana norit gausāk. Pēc ieskābšanas tie jānovieto vēsumā, lai nepārskābst. Tikai šādi ieskābētiem kāpostiem var piedēvēt veselību uzlabojošas īpašības. Pārlejot ar marinādi, iegūstam vienkārši garšīgu produktu.
PADOMS
Skābēt kāpostus mājās ir izdevīgāk, jo skābēti kāposti maksā 1–1,50 eiro kilogramā, bet svaigi – tikai 0,25 eiro.
UZZIŅA
Praksē novērots, ka augošā mēnesī iznāk kraukšķīgi kāposti, bet vecā – mīksti (tādi der vien zupām un sautējumiem, bet ne svaigam patēriņam).
