Pistācijas 1
Pistāciju dzimtene ir Vidusjūras valstis. Tur šie rieksti aug etiķa koku dzimtas riekstaugļu krūmājos. Pistāciju koki dzīvo aptuveni 400 gadus, bet kalnu apvidos gadās eksemplāri, kas sasniedz 700 gadu robežu. Pistācijas novāc naktī, jo dienā saules ietekmē šo koku lapas izdala cilvēkiem kaitīgas aromātiskās vielas, kas var izraisīt saindēšanos. Šie rieksti bagātīgi satur fosforu, kāliju, B6 vitamīnu un neaizstājamās aminoskābes. Lietotas uzturā, pistācijas mazina risku saslimt ar sirds slimībām, uzlabo redzi, stiprina kaulus un zobus, vairo enerģiju. Jāpatur prātā, ka botāniskā izpratnē pistācijas nav rieksts, bet pistāciju koka kauliņauglis. Izrādās, arī zemesrieksti patiesībā nav rieksti, bet gan pākšaugi. Pie riekstiem tos pieskaita ķīmiskā sastāva un garšas īpašību dēļ, kas ir tādas pašas kā riekstiem, nevis pupām.
