Kurās nozarēs un kādēļ maksā “aplokšņu algas”. Ko atklāj jauns pētījums 7
Aizvadītajā gadā Latvijā katrs piektais strādājošais vecumā no 18 līdz 42 gadiem saņēmis atalgojumu aploksnē. Atšķiras vien aploksnēs ielikto naudas summu apmēri dažādās nozarēs strādājošajiem. Tā liecina pats svaigākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pētījums par algu maksājumiem un valstij neieņemtajiem nodokļiem.
Iznākumā 2017.gadā kopējā nedeklarētā alga veidoja 927 miljonus eiro. Tādējādi nedeklarētās darba algas īpatsvars bija 19,9% jeb 663,81 miljons eiro.
Starp nozarēm vislielākos zaudējumus valstij pērn radījusi tirdzniecība (159,2 miljoni eiro), tai seko būvniecība (63, 4 miljoni eiro) un kravu pārvadājumi (57,6 miljoni eiro). VID pētījums apliecina, ka prāvus zaudējumus valstij radījušas arī kokapstrāde (31,9 miljoni eiro), IT (22,8 miljoni eiro), nekustamo īpašumu tirdzniecība (22,2 miljoni eiro), sabiedriskā ēdināšana (19,6 miljoni eiro), lauksaimniecība sezonas nodarbinātība (19,1 miljons eiro).
Kaut arī salīdzinājumā ar 2016.gadu aploksnēs maksāto algu īpatsvars mazliet samazinājies, tostarp būvniecības nozarē, kuras pienesums ēnu ekonomikas vairošanā līdz šim bijis viens no iespaidīgākajiem, aplokšņu algas joprojām ir izplatīta sērga.
Kā liecina šogad pēc “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” pasūtījuma Rīgas Ekonomikas augstskolas un biedrības “Business against shadow economy”(BASE) veiktais pētījums par ēnu ekonomiku un tās cēloņiem būvniecības nozarē, no apsolītā atalgojuma aptuveni trešo daļu darba devēji pērn samaksāja darbiniekiem aploksnēs.
Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā, aploksnēs algas lielākoties saņem tie strādājošie, kuriem līdz pensijas palikuši daži gadi, kā arī vienkārša darba strādnieki bez izglītības, kuri baidās iebilst šādam darba devēju piedāvājumam. Tomēr starp aplokšņu algu saņēmējiem ir arī uzņēmumu valdes locekļi, vadītāji un citas amatpersonas. Visbiežāk algas aploksnēs saņem Rīgā un tās apkārtnē strādājošie.
VID pētījuma ietvaros tiek lēsts, ka no aptuveni 413 000 strādājošajiem vecumā no 18 līdz 42 gadiem 99 000 varētu būt tādi, kuri algu vai daļu no tās pērn saņēmuši un, iespējams, joprojām saņem aploksnēs.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa saka, ka strādājošajiem šajā vecuma grupā visvairāk būtu jādomā par to, kāds būs viņu pensijas apmērs, ja arī turpmāk viņi labprātīgi piekristu algu saņemšanai aploksnēs.
Lai viņus vestu pie prāta, VSAA kopā ar VID iecerējis 413 800 strādājošo vecumā no 18 līdz 42 gadiem, kuri uzsākuši darba gaitas 1996. gadā vai vēlāk un par kuriem darba devēji vismaz vienu mēnesi maksājuši nodokļus, nosūtīt personīgas vēstules par 2017.gadā viņu darba devēju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāžu.
Inese Šmitiņa uzskata, ka ir būtiski uzrunāt tieši šos darba ņēmējus, jo viņu nākotnes pensijas apmēri un citi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi būs tieši atkarīgi no pašlaik veiktajām sociālajām iemaksām.
Jautāta, kādu pensiju saņemtu strādājošais, kurš pašlaik saņem tikai valstī noteikto minimālo algu (430 eiro) un par kuru darba devējs maksā nodokļus, VSAA vadītāja atbild, ka 230 eiro. Lai pensijas apmērs sasniegtu, piemēram, 900 eiro, viņam pirms nodokļu nomaksas būtu jāsaņem 1800 eiro mēnesī.
