Kuras ES valsts iedzīvotāji finansiāli nevar atļauties atvaļinājumā doties ārzemju ceļojumos? 23
Cilvēku skaits, kas dodas savos atvaļinājumos kaut kur ārpus savas valsts robežām, ES ļoti atšķiras, izceļot ievērojamu nevienlīdzību. Euronews Business rūpīgāk aplūkojis, kur cilvēkiem ir visvairāk finansiāli ierobežotas iespējas paceļot atvaļinājumā.
Vasara daudziem Eiropā ir brīvdienu laiks. Pēc gariem darba mēnešiem augusts ir laiks, kad daudzi dodas uz ideāliem galamērķiem, lai baudītu sauli. Neskatoties uz to, daudziem eiropiešiem ceļošana joprojām ir privilēģija. Saskaņā ar Eurostat aplēsēm 2023. gadā aptuveni 29 % cilvēku vecumā no 16 gadiem ES nevarēja atļauties vienas nedēļas ceļojumu.
Spānijā to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties vienas nedēļas atvaļinājumu, ir 33%. Itālijā šis kopējais rādītājs ir 32%, savukārt Francijā un Vācijā reģistrēti attiecīgi 25% un 23% rezultāti. Daudzi Rumānijas pilsoņi izlaiž brīvdienas ārzemēs, tā tas ir arī Bulgārijā (44%) un Ungārijā (43%).
Aplūkojot citas valstis Eiropā, bet ārpus ES, Norvēģija ir izņēmums spektra otrā galā. Šeit tikai 7,9% cilvēku ekonomisku apsvērumu dēļ atvaļinājumā nedodas.
Ekonomiskās atšķirības ES
Atšķirības starp valstīm “parasti ir saistītas ar valsts ekonomikas spēku. Saraksta lejasdaļā esošajām valstīm ir augstāks IKP nekā tām, kuras atrodas saraksta augšgalā. Ienākumu līmenis ir nepārprotami svarīgs, jo tas ļauj cilvēkiem tērēt naudu brīvdienās.
84% cilvēku Nīderlandē 2022. gadā vismaz vienu reizi devās atvaļinājumā, bet Luksemburga (83%) un Somija (81%) ierindojas ceļojušo reitinga augšgalā. Bulgārija un Rumānija atrodas skalas otrā galā, un tikai 28% to iedzīvotāju 2022. gadā ceļojuši vienu reizi.
Lai gan lēmums neceļot varētu būt saistīts ar ekonomiskiem kavēkļiem, ir arī citi iemesli, kāpēc pilsoņi var izvēlēties palikt mājās – kultūras un ģeogrāfiskie faktori arī veicina ceļošanas modeļus.
Kuras valstis brīvdienās tērē visvairāk?
Saskaņā ar Eurostat datiem vidējie tūrisma izdevumi uz vienu cilvēku dažādās Eiropas valstīs ievērojami atšķiras. 2022. gadā vislielākie tūrisma izdevumi par nakti bija Luksemburgā (175 eiro), kam seko Austrija (154 eiro), savukārt ES vidējais rādītājs bija 87 eiro. Šie skaitļi atspoguļo tūristu tēriņus atkarībā no viņu dzīvesvietas valsts, nevis to, cik tūristi, kas apmeklē konkrēto valsti, tērē.
No vadošajām ekonomikām Vācijā bija vislielākie izdevumi – 109 eiro par nakti. Francija (84 eiro), Spānija un Itālija (abas 72 eiro) bija zem vidējā līmeņa.
Cilvēki vairāk tērē ārzemju braucienos
Arī vidējie izdevumi par nakti mainījās atkarībā no tā, vai ceļojums bija iekšzemes vai ārzemēs. “Iekšzemes” attiecas uz izdevumiem savā valstī, nevis citās ES valstīs. Parasti cilvēki mēdz tērēt vairāk par nakti, ceļojot starptautiski, salīdzinot ar iekšzemes ceļojumiem.
2022. gadā ES iedzīvotāji iekšzemes tūrismā iztērēja vidēji 68 eiro par nakti un ārzemju ceļojumos 117 eiro. Dažās valstīs vidējie izdevumi iekšzemes tūrismam bija zem 40 eiro un pat nokritās zem 30 eiro par nakti, piemēram, Čehijā un Latvijā. Iekšzemes tūrismā Austrijā bija vislielākie vidējie izdevumi – 138 eiro.
Vairāku valstu iedzīvotāji ārzemju ceļojumos iztērēja vismaz divas reizes vairāk par nakti nekā iekšzemes ceļojumos. 2022. gadā Latvijā šī attiecība bija 3,7, kam sekoja 2,8 Čehijā.
Tēriņi mājās vai ārzemēs?
2022. gadā ES iedzīvotāji tūrisma braucienos iztērēja aptuveni 474 miljardus eiro, no kuriem lielākā daļa (53%) tika iztērēti ceļojumiem uz ārzemēm.
17 no 26 ES valstīm, par kurām ir pieejami dati, vairāk nekā puse no tūrisma izdevumiem novirzīti braucieniem uz ārvalstīm.
Visvairāk ceļojumos tērēja Luksemburgas iedzīvotāji, 98% no brīvdienu izdevumiem tērējot ārzemēs, kam seko Beļģijas (90%), Maltas (89%), Kipras (84%) un Nīderlandes (81%) iedzīvotāji. Turpretim vairāk nekā 70% no Rumānijas, Grieķijas un Francijas iedzīvotāju tūrisma izdevumiem bija iekšzemes ceļojumos.
