Kuras biksītes labākas – ērtas vai tās, kas rūpējas par vidi? Saruna ar “Zero Waste Latvija” vadītāju un mammu Annu Doškinu 16
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ērtības vai rūpes par vidi? Tāds ir jautājums, kad noliekam līdzās pamperus, kas pēc lietošanas nonāk atkritumu kastē, un mazgājamās autiņbiksītes, kuras derēs ne vienam bērnam vien. Atbildi meklēsim sarunā ar biedrības “Zero Waste Latvija” vadītāju un divu meitu mammu Annu Doškinu.
Zinu, ka pirms mūsu sarunas tu biji parēķinājusi, cik izmaksā un kas paliek pāri pēc pamperiem un autiņbiksītēm – skaidrības labad tā sauksim vienreizlietojamās un mazgājamās autiņbiksītes.
Ja lieto tikai pamperus, vienam bērnam divarpus gadu laikā sanāk ap 7300. Rēķinot naudā, piemēram, par 25 centiem, – 1825 eiro. Autiņbiksīšu cena atkarīga no tā, vai pērkat jaunas vai lietotas. Jaunas 12 biksītes maksās ap 360 eiro, lietotām cena var būt pat trīs reizes mazāka. Protams, mazgājamajām jāpieskaita arī izdevumi par mazgāšanas līdzekļiem, ūdeni un elektroenerģiju, taču tāpat tās sanāk lētāk nekā pamperi.
Un maksa par atkritumiem un nepārstrādājamu atkritumu kaudzes, ko rada pamperi?
Pat ja pamēģināsiet un lietosiet tikai vienas autiņbiksītes, gadā neizmetīsiet atkritumos 365 pamperus. Nu iedomājieties savā istabā 365 pamperus – tā ir milzīga kaudze! Latvijā ir gandrīz 35 000 bērnu vecumā līdz diviem gadiem, tātad dienā tiek izlietoti vairāk nekā 208 500 pamperi, bet gadā uz Getliņu poligonu aiziet 76 miljoni pamperu!”
Cipari un ekopēda liecina par labu autiņbiksītēm, taču veikalu plaukti rāda, ka pārliecinoši rullē pamperi. Kādas bikses tu savām meitām izvēlējies?
Kad gaidījām pirmo meitu, ar vīru bijām vienojušies, ka pamēģināsim autiņbiksītes. Mums pat nebija jāpērk, jo izmēģināt iedeva kolēģe, kas tās bija izmantojusi saviem bērniem. Sākām ar mantotajām biksēm, kuras tagad lietojam arī jaunākajai meitiņai. Ja man tādu nebūtu, pirktu lietotu komplektu – feisbukā ir tāda grupa, kur piedāvā lietotas.
Iesākumā autiņbiksītes vilkām tikai pa dienu, naktī likām pamperus, taču tad izmēģinājām, ka var izmantot arī pa nakti, kā arī ceļojumos, tikai jāpaņem pavairāk līdzi, lai nepietrūkst.
Cik bikšu vajag bērnam?
Man ir 12, kas ir pietiekami, ja veļu mazgā ik dienu vai katru otro dienu. 24 būs vajadzīgas, ja mazgāsiet reizi trīs dienās. Žāvēju tās žāvētājā, kas gan nav ieteicams ārējam materiālam. Zinu, ka liek žāvēties arī uz radiatoriem un tajā pašā reizē mājā mitrina gaisu. Ātrāk var izžāvēt biksītes ar ieliktnīšiem. Izlietotās liekam atsevišķā miskastītē, kur brīvi cirkulē gaiss, ja tās būs nosietā maisā, ātrāk sasmirdēs.
Kādi ir mīnusi, ja neskaita laiku, kas jāvelta mazgāšanai un žāvēšanai?
Pirmais kreņķis, ar ko daudzi iekrīt, ja autiņbiksītes pie kājiņām nav stingri pieguļošas, mitrums tiek garām un mazgāšana sanāk biežāka. Lai nelaistu garām, maināmo autiņu var salikt biezākā slānī. Ikdienā autiņbiksītes ir jāmaina biežāk nekā pamperi, kas tur trīs stundas, autiņbiksītes – ap divām.
Ko par autiņbiksītēm saka bērnudārza darbinieces?
Mums ir paveicies, jo bērnudārza “Mūsmājas” darbinieces piekrita mainīt autiņbiksītes, ja tikai iedodam līdzi, ar ko nomainīt. Zinām, ka ir tādi bērnudārzi, kuros atsaka.
Cik populāras ir autiņbiksītes tavu draugu un paziņu vidū?
Lielāka daļa kolēģu tās saviem bērniem ir izmantojuši, tomēr naktīs un ceļojumos biežāk lieto pamperus. Naktīs ar pamperiem bērni labāk guļot. Toties ar autiņbiksītēm ātrāk iemācās iet uz podiņa tāpēc, ka mitrums rada diskomfortu. Tie gan ir viedokļi.
No tuvākajām piecām draudzenēm – mums visām piedzima bērni vienā gadā –, kuras centos iedvesmot ar savu piemēru, autiņbiksītes pamēģināja tikai viena. Tomēr viņa tās savam bērnam neturpināja lietot, jo dzīvē esot daudz kas vēl, ko darīt.
Var jau saprast, jo pamperi lietošanā ir ērtāki. Ar zīdaiņa ienākšanu vecākiem ikdienā nāk klāt daudz jaunu pienākumu, viņi jūtas saguruši un negribas domāt par biksīšu mazgāšanu. Vienkāršāk ir nomainīt pamperu un izmest to atkritumos, nevis mazgāt un žāvēt. Atzīšos, ka arī es ar otro bērnu esmu kļuvusi slinkāka autiņbiksīšu lietotāja, jo rūpju kļuvis vairāk.
Vai cilvēku paradumus nevar mainīt?
Var mēģināt, uzdāvinot pūriņā vienas autiņbiksītes, nevis grāmatu par bērnu audzināšanu, kas der īsam laikam. Diemžēl daudzi, kuriem pirmajā reizē ar autiņbiksītēm kaut kas neizdodas, tūlīt tām atmet ar roku.
Dzīvojam ērtību un patērniecības laikā, kad pērk, lieto, izmet. Ir cilvēki, kuriem izvēle par labu videi nav tik būtiska, un ir tādi, kuriem tā ir svarīga, tāpēc viņi saviem bērniem lieto autiņbiksītes. Tas pats ar mitrajām salvetēm, paladziņiem, menstruālajām piltuvēm. Vai tu iegādāsies salvetes, kuras pēc lietošanas izmet atkritumos vai ir kompostējamas, mazgājamu paladziņu vienreizlietojamā vietā un menstruālo piltuvi, nevis higiēniskās paketes, kas nonāk turpat, kur pamperi?
Kas tevi pamudināja pievērsties “Zero waste” jeb bezatkritumu idejai un darboties biedrībā?
Kāzu ceļojums uz Indonēziju, kur dabūju vides šoku! Atkritumus viņi pie savām mājām, kas ļoti daudziem ir tikai būdiņas, vienkārši iegāž pagalmā izraktā bedrē, un turpat dzīvojas vistas, kas tos ēd. Atkritumus arī dedzina mucās un visapkārt veļas melni dūmi, ar tiem ir pilni grāvji. Sapratu, ka tajā pasaules daļā viss ir aizgājis grīstē, bet mums vēl ir iespēja rīkoties citādi.
Tas ir kā matemātikas uzdevums – sāc pirkt mazāk un gudrāk, tad tavi aprēķini agri vai vēlu sasummēsies un kļūs izdevīgāki. “Zero waste” nav radikālisms, kā to daudzi uztver, bet iet kopā ar ilgtermiņa saimniekošanu un aprites ekonomiku. Vēl jau esam ceļā, tāpēc vides šoku var dabūt arī pie mums – aizbraucot uz Getliņiem.
… kur lielu daļu no poligona atkritumu kalna veido pamperi.
Speciālistes viedoklis
Pamperi no viena bērna – gandrīz futbollaukuma lielumā
Santa Krastiņa, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve: Katrs uz pasaules saražotais vienreizlietojamais bērnu autiņš dabā nesadalās vismaz 500 gadus. Mazulis gada laikā iztērē tik daudz autiņbiksīšu, kas nosegtu divas trešdaļas futbola laukuma. To sastāvā var būt gan absorbējošs gels, gan plastmasa, lai gan maldinoši liekas, ka tie ražoti no kokvilnas.
Ar katru gadu Eiropā, tostarp arī Latvijā, radītais atkritumu apjoms pieaug. 2021. gadā viens mūsu valsts iedzīvotājs ir radījis 478 kg atkritumu, tuvojoties vidējam rādītājam Eiropā – 505 kg. Nav zināms, cik liels apjoms atkritumos ir tieši vienreizlietojamās autiņbiksītes un citas higiēnas preces, bet 2021. gada pētījumā noteikts, ka Eiropā ik gadu tiek izmests ap 49 miljardiem vienību, no kuriem 87% nonāk poligonā un tiek aprakti, jo sarežģītās uzbūves dēļ tos nav iespējams sadalīt pa sastāvdaļām un materiālus izmantot atkārtoti.
Vienreizlietojamām autiņbiksītēm tirgū pieejamas tādas alternatīvas kā mazgājamās autiņbiksītes, kas videi ir draudzīgākas. Pat patērējot ūdeni un enerģiju mazgāšanai, tās rada mazāku kaitējuma videi, jo mājsaimniecība, kurā ir mazulis, veļasmašīnu tāpat darbina bieži. Ir saprotams, ka šāda alternatīva no vecākiem prasa vairāk laika un spēka, tāpēc kā pirmais solis pārejai uz videi draudzīgākiem risinājumiem ir kombinēšana un eksperimentēšana, lai pārliecinātos, ka ilgtermiņā ir iespēja ietaupīt, un tas nav nemaz tik grūti.
Jāatzīmē, ka no resursu patēriņa viedokļa visvēlamākais ir pāriešana uz videi draudzīgu alternatīvu, bet tikpat būtiski ir ikvienu vienreizlietojamo priekšmetu utilizēt tā, lai tas nenonāk vidē, ūdeņos.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
