Zemniekam zināšanai. Kuras auzu šķirnes veiksmīgāk pārcieš sausumu? 0
Sanita Zute, Zaiga Vīcupe, Agroresursu un ekonomikas institūts
2018. gadā auzu sējplatības Latvijā bija par trešdaļu lielākas nekā iepriekšējos gados – ap 90 tūkst. ha. 2017. gada rudenī neiesētās ziemāju platības pērn aizstāja ne tikai ar vasaras kviešiem, bet ievērojamās platībās redzējām arī auzas.
Liels nopelns šādai auzu renesansei ir abu lielāko pārstrādes uzņēmumu – AS “Rīgas Dzirnavnieks” un “Dobeles dzirnavnieks “– biznesa politikai, jo ir veikti lieli ieguldījumi auzu pārstrādes līniju attīstīšanā. Tas ir pozitīvs piemērs tam, cik svarīgi radīt pilna cikla ražošanas plānu – no lauka līdz patērētājam. Redzot pieprasījumu pēc pārtikas auzām, lauksaimnieki seko šim aicinājumam un ir gatavi tās audzēt.
Pēdējos gados redzam, ka arī lauksaimniekiem pieejamo auzu šķirņu klāsts Latvijā ir audzis. Šķirņu salīdzinājumos ienāk jaunas šķirnes no dažādām Eiropas valstīm, visbiežāk no Vācijas, Zviedrijas, Polijas. Pagājušajā gadā sēklu sertifikācijai Latvijā bija pieteiktas 12 auzu šķirnes. Tas nav daudz, salīdzinot ar piedāvāto kviešu un miežu šķirņu klāstu, bet jāņem vērā, ka visās Eiropas valstīs auzu selekcijas programmas ir salīdzinoši nelielas. Tāpēc tik liels un daudzveidīgs šķirņu piedāvājums kā kviešiem auzām nebūs pieejams.
Auzu šķirņu izmēģinājums Stendē
Stendē, kur auzu selekcijas programma iespēju robežās tiek īstenota jau kopš 1923. gada, ik gadu cenšamies iekārtot auzu šķirņu novērtēšanas izmēģinājumus. Tas ir fons, uz kura vērtējam, kā mūsu selekcijas darba rezultāti spēj konkurēt ar citu valstu selekcionāru sniegumu, un vienlaikus varam arī lauksaimniekiem piedāvāt šķirņu salīdzināšanas rezultātus, kādus iegūstam, audzējot gandrīz visas Latvijā ievestās vai kaimiņvalstīs populārās šķirnes līdzās – vienādos apstākļos un lietojot vienotu agrotehnoloģiju.
Pēdējos trīs gados mums ir bijusi laba sadarbība ar AS Dobeles dzirnavnieks, kas vēlējās palīdzēt lauksaimniekiem iegūt datus par mūsu reģionam perspektīvu auzu šķirņu piemērotību pārtikas produktu ražošanai, lietojot gan konvencionālās, gan bioloģiskās lauksaimniecības praksi. Ar šiem rezultātiem Dobeles dzirnavnieks lauksaimniekus ir jau iepazīstinājis reģionālajos semināros. Šoreiz par šķirņu salīdzinājumu, ko veicām auzu selekcijas programmas ietvaros.
Izmēģinājuma apstākļu raksturojums
Auzu šķirņu izmēģinājumu iesējām vieglā, vāji skābā (pH 5,5–5,8) mālsmilts augsnē ar salīdzinoši zemu organiskās vielas daudzumu (1,7–2,1%), vidēju kālija un fosfora nodrošinājumu. Auzas ir viena no labību sugām, kas labāk jūtas vieglās, vāji skābās augsnēs nekā izteikti mālainās ar bāzisku augsnes reakciju. Tomēr vieglām augsnēm ir arī savi trūkumi. Tās mazāk aiztur mitrumu, kas būtu ļoti noderējis arī 2018. gada vasarā.
Auzu audzēšanā izmantojām komplekso mēslojumu N-P-K (15-15-15+S), iestrādājot augsnē 530 kg šā mēslojuma uz hektāru (t. i., ap 80 kg N tīrvielas). Iespējams, kādai intensīvākai auzu šķirnei mēslojuma norma varētu sasniegt arī 100 kg N tīrvielas uz hektāra, tomēr jārēķinās, ka tas rada arī papildu riskus – sējuma saveldrēšanos vai stiebru aizlūšanu, slimību risku, tostarp mitros gados paaugstinātu mikotoksīnu daudzumu ražā u. c. Izvēloties mēslojuma normu, būtu jānovērtē, cik lielu ražu vēlamies iegūt un varam iegūt no konkrētā lauka, t. i., jāņem vērā augsnes auglības rādītāji, sabalansējot augsnē ienesto un iznesto barības vielu daudzumu. Pēc literatūras datiem, vidēji vienas tonnas auzu graudu izaudzēšanai tiek patērēti 15,6 kg N, 5 kg P2O5 un 6 kg K2O. Bet jāatceras, ka augsnē jābūt barības vielu krājumiem, kas vajadzīgi arī kopējās biomasas – sakņu, stiebru, lapu – veidošanai, kur īpaši svarīgs ir kālija nodrošinājums.
2018. gadā auzu sēju Stendē veicām 24. aprīlī, izsējas norma – 500 dīgtspējīgu sēklu uz 1 m2; priekšaugs – kartupeļi. Agrāk sēju nebija iespējams veikt, jo augsne nebija gatava sējai (tā nedrīkst būt pārmitra, lai sēklas neiemūrētu augsnē). Auzu sekmīgai izaudzēšanai ir svarīgi ļaut tām sadīgt vienmērīgi un nesteidzīgi, lai attīstītu spēcīgāku sakņu sistēmu, pirms augs sāk veidot virszemes daļu. Diemžēl 2018. gada pavasaris tam nebija labvēlīgs, jo jau maija sākumā mūsu reģionā bija pirmās netipiski siltās dienas, kas gan steidzināja augu attīstību, gan strauji mazināja mitruma krājumus augsnē. Jāuzsver vēl viena īpatnība – auzas ir viena no mitrumprasīgākajām labību sugām. Mitrums ir nepieciešams pavasarī, lai sēkla caur biezo plēksni uzņemtu pietiekamu ūdens daudzumu sadīgšanai. Tāpēc ir svarīgi auzas iesēt pēc iespējas agrāk.
Mitrums ir vajadzīgs arī turpmāk, jo auzas veido salīdzinoši lielu, labi aplapotu veģetatīvo masu. 2018. gada veģetācijas periodā Stendē nolija 194 mm, kas ir vien puse no vidējā ilggadējā nokrišņu daudzuma šajā reģionā. Vairākas dekādes bija bez nokrišņiem, bet ar augstu gaisa temperatūru. Šādos apstākļos augi izveidojās ar īsāku augumu, mazāk ceroja, ātri saskaroja, skaras izveidojās mazākas, ar mazāku graudu skaitu, nekā ļautu šķirnes potenciāls. Daudziem auzu audzētājiem, īpaši Kurzemes pusē, 2018. gads nesa vilšanos, jo ieilgušais sausums neļāva iegūt cerēto ražu.
Vai lauksaimnieki varēja būtiski uzlabot situāciju auzu laukā ar kādiem tehnoloģiskiem pasākumiem? Visticamāk – nē, jo sausuma radītais stress traucēja izmantot augsnē esošo barības vielas mēslojumu, tāpat kā augstā gaisa temperatūra un zemais gaisa mitrums nebija labvēlīgs lapu mēslojuma efektīvai iedarbībai.
Iegūtā graudu raža
Izmēģinājumā iekļautās auzu šķirnes var sadalīt divās grupās. Pirmā – iepriekš Latvijas apstākļos SĪN testos pārbaudītās un Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes, tātad oficiāli novērtēta to piemērotība Latvijas apstākļiem. Otra grupa – šķirnes, kas reģistrētas citās Eiropas valstīs un tiek vai varētu nākotnē tikt audzētas Latvijā pēc firmu ieteikumiem.
Galvenie rādītāji, kas interesē auzu audzētājus, ir raža no hektāra un graudu tilpummasa, kas ir svarīgs kritērijs pārtikas graudu iepirkumā. Uzskaitot katras šķirnes ražību Stendes izmēģinājumu laukā četros 10 m2 lauciņos, šajā gadā konstatējām, ka mitruma trūkums augsnē ir radījis fonu, kur augi labi parāda savu reakciju uz augsnes neviendabīgumu (struktūras atšķirībām, augsnes sablīvētību, atarvagas vietu, barības vielu trūkumu u. c.), radot netipiski lielas ražas atšķirības starp ražas uzskaites vietām.
Dažām šķirnēm ražības rādītāji uzskaites vietās atšķīrās pat par vairākām tonnām, piemēram, šķirnēm ‘Poseidon’, ‘Apollon’, ‘Galant’, ‘KWS Contender’, ‘Kalle’, ‘Laima’, ‘Symphony’ (normālos laika apstākļos šīs atšķirības nepārsniedz 0,5 t/ha). Vienlaikus šīm šķirnēm ir fiksēti arī augstākie ražības rādītāji, kas, neraugoties uz sausumu dažās uzskaites vietās, pārsniedza 6 t/ha. Tāpēc nebūtu korekti runāt, izmantojot tikai šķirnes vidējo ražības rādītāju. Tieši šīs ražības svārstības labi parāda, ka arī saimniecībās dažādos laukos vienai šķirnei var būt ļoti ievērojamas ražas atšķirības.
Kā iegūt lielāku tilpummasu?
Lauksaimnieki bieži vaicā, kā nodrošināt, lai auzu graudiem būtu laba tilpummasa? Pirmkārt, svarīga šķirnes spēja veidot augstu tilpummasu, un, otrkārt, tie ir vairāki tehnoloģiskie faktori – jāpietiek barības vielām un ūdenim, sējums nedrīkst saveldrēt, laukā nedrīkst augt vārpata, sīkie un neattīstītie graudi jāatdala kulšanas laikā vai kaltē utt. Auzām nav raksturīgas ciešas pozitīvas sakarības starp graudu raupjumu (1000 sēklu masu) un tilpummasu. Rupjākie graudi nepiepilda tilpumu tik blīvi kā vidēja lieluma graudi. To redzam arī pēc izmēģinājuma datiem, piemēram, šķirnei ‘Ivory’ graudi ir vieni no rupjākajiem, bet graudu tilpummasa – vidēja; šķirnei ‘Peppi’ – graudi sīki, bet tilpummasa augsta.
Vērtējot tabulā ievietotos tilpummasas datus, kādam var šķist, ka Stendē iegūtie rādītāji ir bijuši zemi, jo graudu iepircēji vēlas redzēt auzas ar tilpummasu virs 560 g/L. Šeit būtu jāpaskaidro, ka esam centušies ievākt visu graudu ražu no lauka, neļaujot sīkajiem graudiem izbirt no kombaina pelavās. Tīrot esam atdalījuši vieglos graudus ar vājāku vēju, nekā to parasti dara lielražošanā. Tāpēc sīko graudu frakcija veidoja vien 2–8% no kopējās ražas. Visi paraugi ir attīrīti ar vienādu vēja stiprumu, un labi redzamas atšķirības starp šķirnēm, jo, izmantojot līdzvērtīgu tehnoloģiju, tilpummasa starp šķirnēm variē no 545 (‘Kalle’) līdz 484 g/L (‘Belinda’).
Mums ir vaicāts arī, kāpēc 2018. gadā, kad auzām trūka mitruma, tilpummasas rādītāji tomēr bija salīdzinoši augsti? Atšķirībā no citiem gadiem 2018. gadā auzas sausuma radīto stresu izjuta teju visu veģetācijas periodu. Tieši tāpēc skaras bija nelielas, tajās bija mazāk graudu, bet tie bija labi piepildīti. Citos gados ir novērots, ka pēc sausāka perioda maijā seko lietainas dienas jūnijā, kad augiem attīstās jauni sāndzinumi, kuros līdz ražas novākšanai pilnībā neattīstās visi graudi, vai arī daļa vārpiņu, kas izveidojušās, auzām skarojot, nelabvēlīgu apstākļu dēļ neveido graudus pēcziedēšanas periodā. Tā veidojas sīko un neattīstīto graudu frakcija, kas var būtiski samazināt tilpummasas rādītājus.
Kopsavilkums
Kopumā Stendē 2018. gada lauka izmēģinājumos novērotais apliecina, ka, neraugoties uz sausuma radīto stresu, arī šādos apstākļos var iegūt pārtikas auzu prasībām atbilstošus graudus.
Lai arī vidējie ražības rādītāji bija zemāki nekā citus gadus, šajā šķirņu salīdzinājumā salīdzinoši stabilākos ražības rādītājus starp uzskaites svērumiem ieguvām šķirnēm ‘Guld’, ‘Gabby’ un ‘Scorpion’ (atšķirības līdz 0,8 t/ha), bet augstākos vidējos ražības radītājus (virs 6,2 t/ha) – šķirnēm ‘Delfin’, ‘Montrose’ un ‘Scorpion’.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
