Marja Rīta Korpivāra: Kurām ziņām ticēt? 0
Autore: Marja Rīta Korpivāra, Somijas vēstniece Latvijā
Tikko Somijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās vēlētāju skaits pārsniedza 70%. Ziņa, ka jūs politiku varat ietekmēt tikai balsojot, tika plaši uztverta sociālajos medijos un kampaņas rīkošanā. Tika ievēlēts rekordliels skaits sieviešu – 47 procenti. Arī parlamenta sastāvs tika atjaunināts.
Tika izplatīti arī citi vēstījumi – iebiedēšana ar imigrāciju un sazvērestībām, vardarbības draudi, naida runas un meli – it īpaši sociālajos medijos. Maldi un negācijas ātri izplatījās internetā, un daudzi dalījās ar “ziņām” savos tīklos, nepadomājot, vai tā ir taisnība.
Protams, tā nav mūsu laika parādība – cilvēki vienmēr sliekušies ticēt sazvērestībām un muļķībām, un cilvēki vienmēr ir bijuši aizdomīgi pret svešiniekiem.
Tomēr jauns ir tas, ka dezinformācija, naida runas, apmelošana un muļķības izplatās tik ātri.
Par laimi, ir labi veidi, kā cīnīties ar dezinformāciju. Somijas pamatizglītībā jau sen ir iekļauta medijpratība. Skolēniem kritiski jāapskata plašsaziņas līdzekļu pārraidītais saturs un jāpārdomā ar to saistītās ētiskās vērtības. Mācot medijpratību, ir būtiski ļaut izglītojamajiem izmantot kritisko domāšanu un iesaistīties dialogā. Skolotājs var stāstīt par manipulācijas līdzekļiem, cilvēka prāta ilūzijām un dialoga pievilcību, bet nedrīkst traucēt paust viedokļi.
Pieaugušajiem, kuri jau beiguši skolu, vajadzētu piemist tai kritiskajai spriestspējai, kas nāk ar dzīves pieredzi. Daudzi no mums jau spēj palūkoties uz ziņām no otras puses: kurš ir publicējis ziņu, kam pieder informācijas avots, vai autoram ir kāds slēpts nolūks mūs ietekmēt. Diemžēl kritiski mēs ziņas mēdzam lasīt tikai aprīļa joku dienā.
Par patiesu mēs mēdzam uzskatīt tādu informāciju, kas apstiprina mūsu iepriekšējos uzskatus un atbilst mūsu interesēm. Atšķirīgu informāciju mums patīk noraidīt kā muļķību vai nepatiesu propagandu. Mēs arī vēlamies būt daļa no savas kopienas, lai tā mūs pieņemtu un novērtētu.
Tas rada viena veida domāšanas filtra burbuļus – sekojam noteiktiem sociālo mediju kontiem un TV kanāliem, lasām tikai tos žurnālus, kuri atbilst mūsu uzskatiem.
Šogad lielie laikraksti un TV kanāli Somijā centās uzlauzt līdzīgi domājošu cilvēku burbuļus, organizējot diskusijas starp personām, kurām ir ļoti atšķirīga vērtību pasaule un atšķirīgi politiskie uzskati. Mērķis nebija strīdēties vai pārliecināt sarunu biedrus vienoties, bet gan draudzīgā un konstruktīvā garā iemācīties kaut mazliet saprast “disidentu”.
Mūsdienās mēs runājam par pēcpatiesības periodu ar neveiksmīgu parādību: muļķību runu. Mēs visur dzirdam muļķības, kas jauc prātu cilvēkam, kurš ir pieradis pie racionālas sarunas. Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un mēs noteikti dzirdēsim daudz muļķību un dezinformācijas par ES. Ļoti maldinošā breksita kampaņa Lielbritānijā bija piemērs tam, ka pārāk daudzi tic muļķībām un dezinformācijai.
Mēs, visticamāk, neatgriezīsimies bijušajā pasaulē, kur tikai mediji lēma par to, ko publicēt presē un elektroniskajās ziņās.
Tagad ir vairāk spēlētāju un daudz izvēļu. Tagad ziņu “vārtsarga” loma novirzīta ikvienam cilvēkam: pašiem ir jāizvēlas, kam mēs gribam ticēt un ko mēs uzskatām par meliem.
Vēl viens svarīgs aspekts ir preses brīvība. Pasaules preses brīvības indekss ik gadu novērtē žurnālistikas stāvokli 180 valstīs un teritorijās, un tas uzrāda, ka ir radies nospiedošu baiļu klimats. Daudzu valstu politisko līderu paustais naidīgums pret žurnālistiem ir veicinājis arvien nopietnāku un biežāku vardarbību pret žurnālistiem.
Mūsu valstis šajā salīdzinājumā novērtētas diezgan labi: Norvēģija numur viens, Somija otrā, Zviedrija trešā, Dānija piektā un Islande 14. vietā. Igaunija bija 11., Latvija – 24. un Lietuva 30. vietā. Pētījums parādīja, ka Latvijas mediju nozare ir visdaudzveidīgākā īpašumtiesību ziņā starp trim Baltijas valstīm. Mums visiem vispirms vajadzētu padomāt, pirms izplatīt “ziņas” mūsu tīklos, mums visiem derētu mazliet kritikas.
