Kuram šaus skaustā, kuram – ne 32
Lietas būtība ir šāda – šā gada 1. jūlijs ir datums, līdz kuram visiem suņu saimniekiem jānodrošina, lai viņu īpašumā esošajiem sešu mēnešu vecumu sasniegušiem suņiem būtu ievadīta mikroshēma un tie būtu reģistrēti Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē.
Šādi valdības noteikumi tika pieņemti jau 2011. gada 21. jūnijā un paredzēja piecu gadu sagatavošanās posmu suņu čipēšanai. Taču, tuvojoties šim datumam, tiek saņemta informācija, ka daudziem suņu īpašniekiem lauku teritorijās nav iespējams izpildīt šīs prasības, jo finanšu trūkuma dēļ tie nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, tāpēc Zemkopības ministrija (ZM) nolēma veikt izmaiņas.
Grib izņēmumu
Pamatojot to, ka suņu blīvums ir lielāks pilsētās un ciemos, ZM nolēmusi veikt grozījumus valdības noteikumos, paredzot to, ka lauku viensētas būtu izņēmums un tur esošo fizisko personu suņus nevajadzētu obligāti čipēt un reģistrēt. Izņēmums ir gadījumi, ja dzīvnieks piedalās izstādēs vai to uz laiku izved ārpus valsts teritorijas, – tad tas būs jāreģistrē obligāti.
Šo ieceri atbalsta trīs suņu īpašnieks Vents no Kurzemes. “Laukos suns ir darbam, pilsētās – greznumam. Laukos suns darbojas kā sargs pret meža dzīvniekiem un cilvēkiem. Čips jau neliegs kost stirnai. Taču, ja suns sakodīs cilvēku, vai čips aizsargās no sakošanas? Un, ja suns aizbēgs, neviens čips te nelīdzēs,” spriež kurzemnieks. Viņš uzskata, ka čipēt gados vecus suņus ir pilnīgi aplami. “Ko dos tas, ka būs jāčipē suns, kuram ir 13 gadi? Tas ir tāpat kā cilvēku pensijas vecumā potēt pret difteriju,” uzsver suņu saimnieks. Turklāt tie būtu papildu izdevumi, kas, iespējams, daudziem liktu šķirties no saviem četrkājainiem draugiem. “LA” noskaidroja, ka viena suņa čipēšana varētu izmaksāt 20 eiro un vairāk. Savukārt suņa reģistrēšana LDC izmaksā 7,11 eiro. Ja suns tiek reģistrēts vietējā pašvaldībā, summa ir tāda pati, bet pārējās izmaksas var būt noteiktas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Saimnieks Vents uzskata, ka pirms pieciem gadiem pieņemto noteikumu rosinātāju argumenti ir pilnīgi nepareizi un jāveic grozījumi, kā izņēmumu iekļaujot lauku viensētas. “Kad pirms pieciem gadiem pirkām suni, neviens nebrīdināja, ka to vajadzēs čipēt. Nedrīkst likumus pagriezt ar atpakaļejošu datumu,” sašutis ir kurzemnieks. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) atbalsta ZM izstrādātos grozījumus ar piebildi – noteikt personu grupas, kam pienāktos atvieglojumi par mikročipa implantu un reģistrāciju – trūcīgās un maznodrošinātās personas, 1. un 2. grupas invalīdi un vientuļie pensionāri.
Dzīvnieku draugi nepiekrīt
Lauku viensētu izņemšanu no čipējamo vietu saraksta nozīmē izņēmumu, kam gan nepiekrīt vairākas dzīvnieku organizācijas: Latvijas Kinoloģiskā federācija, dzīvnieku patversme “Mežvairogi”, “Dzīvnieku drauga fonds” un “dzivniekupolicija.lv”.
“Dzīvnieku drauga fonda” valdes locekle Solvita Vība sarunā ar “LA” norādīja, ka iebildumi ir vairāki. Proti, projekta pamatojums – atbrīvot no normas ieviešanas personas, kas dzīvo viensētās, ir diskriminējošs attiecībā pret citām tāda paša statusa iedzīvotāju grupām, piemēram, mazturīgiem suņu īpašniekiem, kas dzīvo pilsētās vai ciemos. Lielākā daļa dzīvnieku tiek noķerti lauku teritorijās, bet atvesti uz patversmēm pilsētās, turklāt pašvaldību un nevalstisko organizāciju budžetos līdzekļus no bezatbildīgajiem īpašniekiem atgūt nav iespējams bez dzīvnieku vienotas identifikācijas un reģistrācijas.
S. Vība arī uzskata, ka ZM iecere ir statistiski nepamatota, jo viensētu suņu īpašnieku dzīvesvietas teritoriālā piekritība pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma automātiski nenozīmē šīs dzīvnieku grupas zemus ienākumus. Turklāt piecu gadu periods no valdības noteikumu pieņemšanas līdz normas ieviešanai bijis pietiekams, lai praktiski sagatavotos mikročipēšanas uzsākšanai, tai skaitā piecu gadu laikā uzkrāt 25 – 35 eiro mikročipēšanas finansiālajiem izdevumiem.
Dzīvnieku organizācijas norāda, ka suņu čipēšanas un reģistrēšanas process aktivizējies pēc 2015. gada 1. jūlija – vakcinējot suni pret trakumsērgu, suņu īpašnieki lūguši sunim ievadīt mikročipu, reģistrēt LDC, saņemot Eiropas mājas dzīvnieku pasi, ar mērķi novērst nepieciešamību šo procesu veikt pēc šā gada 1. jūlija, tādējādi trakumsērgas vakcinēšanu izdarot agrāk nekā pēc viena gada. Līdz ar to, pieņemot jauno normu, būtu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo 26 406 suņu īpašnieki jau ir veikuši šo procedūru un investējuši šim mērķim finanšu līdzekļus. Dzīvnieku organizācijas savu atzinumu nosūtījušas ZM, iebilstot pret iecerētajiem grozījumiem.
26 tūkstoši jau ar čipiem
LDC datubāzē šobrīd reģistrēti 26 406 suņi, kuru īpašnieki reģistrēti dažādās vietās un jau šobrīd izpildījuši normu par suņu identificēšanu, tajā skaitā samaksājuši valsts nodevu. Atzinumā teikts, ka jau šobrīd šo normu pilda arī dzīvnieku patversmju uzturētāji, lai arī tas prasa papildu finanšu līdzekļus.
Ja saimnieki nereģistrēs savus suņus, paredzamie sodi fiziskām personām ir no 7 līdz 210 eiro, atkārtotā gadījumā – 210 – 350, bet juridiskām personām – 15 – 350 eiro, bet atkārtoti – 350 – 700 eiro. Noteikumu izpildi kontrolēs vietējā pašvaldība un Pārtikas un veterinārais dienests.
LDC Lauksaimniecības departamenta direktore Ingūna Slice norāda, ka pēdējā laikā audzis to cilvēku skaits, kas vēlas reģistrēt savus četrkājainos mīluļus – “cilvēki stāv rindās”. Suņu čipēšana nav sasaistīta ar dzīvnieku potēšanu pret trakumsērgu, bet veterinārārsti šajā procesā ir iesaistīti. Viņa gan atteicās komentēt paredzētās izmaiņas – “kamēr grozījumi nav publicēti, neko nekomentēsim”. Arī ZM atsakās no komentāriem.
Pašlaik grozījumu projekts ir saskaņošanas procesā ar valsts institūcijām un nevalstiskām organizācijām. Valsts sekretāru sanāksmē to izsludināja 17. martā, un gala lēmumu par priekšlikumu pieņems valdība. Pagaidām gan vēl nav zināms, kad valdībā par šo jautājumu varētu lemt – agrākais varētu būt maija sākumā. Ja valdība akceptēs šos grozījumus, tie varētu stāties spēkā no 1. jūlija, un tas nozīmēs – lauku apvidos suņi nebūs jāčipē.
