Foto: Shutterstock

Kuram no kaimiņiem jārūpējas par žogu, kas atrodas pa vidu? 16

Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.

Reklāma
Reklāma
Nosaukti trīs cilvēka dzīvībai visbīstamākie pārtikas produkti 11
Veselam
Pat neliela deva var izraisīt problēmas: ārsti brīdina par populāra bezrecepšu medikamenta iespējamiem bīstamajiem blakusefektiem
Kokteilis
Šīs lietas bieži tiek dāvinātas dzimšanas dienā – tas ir stingri aizliegts
Lasīt citas ziņas

“Divus privātīpašumus norobežo žogs. Kuram no privātīpašumu saimniekiem jārūpējas par žoga uzturēšanu kārtībā? Runa ir par pilsētas teritoriju un privātpersonu nekustamajiem īpašumiem,” – jautā Kristīne Dz.

Jāuztur kaimiņiem kopīgi

Zvērināta advokāta Valda Bišera palīgs Pēteris Mors skaidro, ka žogs ir neklasificēta būve, kuras uzstādīšanai nav vajadzīga būvatļauja, bet būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte par projektu. Šāda kārtība ir noteikta MK noteikumu Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi 70. punktā. Kādam tieši un cik augstam jābūt žogam, parasti ir noteikts vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par teritorijas apbūvi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Civillikuma tiesību normas paredz kopīpašuma daļā izdarīto izdevumu atlīdzināšanu no otra kaimiņa. Civillikuma 1092. pantā teikts, ka robežu sētas jāceļ un jāuztur kaimiņiem kopīgi, un, ja viņu starpā par to nav sevišķas norunas, tad priekšējā, līdz ielai ejošā sētas puse jāceļ un jāizlabo tam namīpašniekam, kura nama priekšpusei sēta piekļaujas no labās puses, bet otra puse – viņa kaimiņam. Labo un kreiso pusi šajā gadījumā nosaka, stāvot uz zemesgabala ar seju pret ielu.

Civillikuma 1097. pantā noteikts, ka mūri, sētas, dzīvžogi, grāvji un ežas, kuri šķir blakus zemesgabalus, pieder abiem kaimiņiem kopīgi, ja vien pēc to stāvokļa vai skaidrām robežzīmēm neizrādās, ka tie pieder kādam no viņiem vienam pašam.

Ja kaimiņš nepiedalās?

Atbilstoši šajā pantā ietvertajai kopīpašuma prezumpcijai, nosakot, ka šaubu gadījumā jāpieņem, ka robežsēta atrodas abu kaimiņu kopīpašumā (nepatstāvīgajā kopīpašumā), tad, ja viens no kaimiņiem atsakās uzturēt to robežsētas daļu, kura saskaņā ar Civillikuma 1092. pantu viņam jāuztur, otrs kaimiņš ir tiesīgs veikt tās uzturēšanai nepieciešamos darbus un pēc tam prasīt no kaimiņa atlīdzību par izdevumiem žoga atjaunošanai.

Civillikuma 1068. panta trešā daļa paredz – izņēmums no šiem noteikumiem pieļaujams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, veicis nepieciešamu ēkas izlabojumu.

Tad viņam ir tiesības prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem.

Ņemot vērā minēto, par žoga uzturēšanu jārūpējas abiem kaimiņiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.