Apdrošināšanas riņķa dancis: Veinbergas tracis un kur bija LBS kļūda? 16
Latvijas Basketbola savienība (LBS), saņemot valsts atbalstu, par NBA spēlējošo Kristapa Porziņģa (attēlā) un Dāvja Bertāna apdrošināšanu samaksāja 158 000 eiro.
Profesionālajā sportā spēlētāju karjeras un līgumu apdrošināšana pret iespējamiem savainojumiem ir ierasta. Ar savu sportistu tagadējiem un nākotnē paredzamajiem daudzmiljonu līgumiem pirmo reizi saskārās arī Latvijas Basketbola savienībā (LBS). Lai uz Eiropas čempionātu aizvestu labāko komandu, bija jāapdrošina Kristapa Porziņģa un Dāvja Bertāna līdzdalība izlasē attiecīgi par 123 000 un 35 000 eiro. Eiropas klubos spēlējošo basketbolistu apdrošināšanu uzņēmusies FIBA, atvieglojot nacionālo federāciju izdevumus. Tāda ir ierastā prakse, un jauns ritenis netika izgudrots arī šoreiz.
Taču pēc ziņas, ka Latvijas valdība piešķīra 135 tūkstošus eiro basketbolistu apdrošināšanai, mediju eksperte Sandra Veinberga pauda viedokli, ka “Latvijā ir daudz vairāk vajadzību slimajiem, vecajiem, mazturīgajiem”, un savā blogā “sandraveinberga.com” rakstīja: “[..] Vai mums visiem jāmaksā, lai apmierinātu mazvērtības kompleksu apsēstās nācijas daļas ambīcijas? [..] Vai Latvija var atļauties maksāt par profesionāla gladiatora īrēšanu valstsvienībā šādu summu no nodokļu kases? Domāju, ka atrastos ziedotāji un saziedotu tie, kam šāda spēle ir svarīga. [..] Tas, ka sporta patriotisms ir vienas sabiedrības daļas kaislība, nozīmē, ka šiem karsējiem savas izpriecas arī jāfinansē.”
Līdzekļus prasīja valstij
LBS plānotajā budžetā Eiropas čempionātam šāda nauda sākotnēji netika paredzēta. Kopā bija vajadzīgs teju pusmiljons eiro bez vēl nezināmajām apdrošināšanas izmaksām. Ar šo summu LBS rēķinājās gan no ikgadējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārskaitījuma, gan pašu un sponsoru sarūpētajiem līdzekļiem. Daļu spēlētāju apdrošināšanai paredzētās naudas LBS cerēja iegūt pati, tostarp no pārbaudes spēļu biļešu tirdzniecības, tomēr drošākais variants bija prasīt valstij papildu līdzekļus. Prasīti tika vairāk nekā 200 tūkstoši. Ministru kabinets piešķīra 135 tūkstošus.
Neviens cents no šīs naudas neiekrita Porziņģa vai Bertāna kabatās. Šie izdevumi bija paredzēti spēlētāju apdrošināšanai, ko pieprasa viņu klubi Ņujorkas “Knicks” un Sanantonio “Spurs”. Neapdrošināti viņi Latvijas izlasē nevarētu spēlēt, pat ja paši vēlētos.
Veinbergas tracis
Eiropas čempionātā Kristaps Porziņģis divās nedēļās kļuva par vienu no pasaulē atpazīstamākajiem basketbolistiem. Latvija, tostarp Porziņģis, ar uzviju atpelnīja iztērēto apdrošināšanas naudu, nesot valsts vārdu pasaulē un darot lepnus savus līdzjutējus. Šādam apgalvojumam grūti piemērot matemātiskus aprēķinus.
Toties matemātiski var sarēķināt, ka katrs strādājošais nodokļu maksātājs Latvijā par Porziņģa apdrošināšanu samaksājis aptuveni 25 centus. Daudz vai maz – pēc katra paša mērauklas. Kristaps kopā ar savu ģimeni vēl vairāk naudas jau netiešā veidā atvedis Latvijai, gan rīkojot bezmaksas nometnes talantīgākajiem basketbolistiem, gan uzbūvējot divus jaunus basketbola laukumus. Un būvēs vēl, arī Rīgā.
Skaisto idilli jau pēc Eiropas čempionāta izjauca mediju ekspertes Sandras Veinbergas ieraksts sociālajā vietnē “twitter”: “Nevēlos, lai no manas nodokļu naudas maksā gigantiskas summas Porziņģim. LV ir daudz vairāk vajadzību slimajiem, vecajiem, mazturīgajiem.”
Demokrātiskā valstī nav liegts ne izteikties, ne atbildēt uz šādiem komentāriem. Sabiedrības lielākā daļa, kuru pārstāvēja ne tikai sportisti, neslēpa sašutumu par sev uzmanību pievērst kārās žurnālistes izteikumiem. Veinbergai atbalstītāju ir pavisam maz. Tomēr tas radīja vielu diskusijai, vai valsts nauda jātērē šādiem mērķiem.
Kur bija LBS kļūda?
LBS savu izlašu budžetu (ne tikai vīriešu un sieviešu valstsvienības, bet arī vismaz sešas jaunatnes izlases) veido no ikgadējiem valsts budžeta ieskaitījumiem un pašu papildus sarūpētiem līdzekļiem. Strādājot pie 2017. gada budžeta veidošanas, nebija zināms, vai Porziņģis un Bertāns vispār spēlēs Latvijas izlasē. Konsultējoties ar saviem darba devējiem, gala lēmumu viņi pieņēma attiecīgi aprīļa un jūnija beigās. Tad arī radās papildu līdzekļu vajadzība.
Protams, LBS varēja iekļaut apdrošināšanas izmaksas reāli taustāmajā budžetā un papildus pieprasīt naudu, piemēram, transporta izdevumiem. Ar šādu saskaitāmo pārvietošanu vietām droši vien izdotos izvairīties no runām un negācijām. Šajā ziņā LBS varēja rīkoties tālredzīgāk.
“Summas bija lielas, līdz šim Latvijā neredzētas. Porziņģa apdrošināšanai beigās vajadzēja aptuveni par 12 000 eiro mazāk, tāpēc lūdzām valdībai, lai ļauj atlikušo summu izmantot Bertāna apdrošināšanai,” LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps neslēpj, ka šovasar nācies saskarties ar jaunu pieredzi.
Kaimiņu pieredze
Toties ilgstoša pieredze ir mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kas ar NBA spēlētāju apdrošināšanu saskārušies jau daudzus gadus. Pieredze bijusi dažāda, taču šīs summas allaž segtas no Lietuvas Basketbola federācijas (LBF) budžeta. Tiesa, arī Lietuvas valsts atbalsts ir nesamērojams ar Latvijā saņemto – šosezon LBF no valsts ticis aptuveni divi miljoni eiro. “Izlases basketbolistu, īpaši NBA spēlējošo, apdrošināšanai papildu līdzekļi nekad nav prasīti. Tā ir standarta procedūra, un šīs summas tiek iekļautas izlašu budžetā,” par kaimiņu pieredzi stāsta portāla “15min.lt” sporta nodaļas vadītājs Ķēsts Rimkus.
Latvijas izlases spēlētājiem nonākot arvien augstāka līmeņa klubos, attiecīgi augs arī valstsvienības tēriņiem nepieciešamais budžets. Kā un no kādiem resursiem to palielināt? Jābūt atklātai diskusijai ne tikai starp LBS un IZM pārstāvjiem, bet visā sporta sabiedrībā. Jo šāda patīkama izaugsme iespējama ne tikai basketbolā.
Latvijas izlases budžets
Latvijas basketbola valstsvienības
2017. gada budžets līdz 30. septembrim
* Treniņu process (sporta zāļu īre, ēdināšana, transports u. c.): 89 400 eiro. Pārbaudes spēles Somijā un Lietuvā: 18 950. Pārbaudes spēles Rīgā (“Arēnas Rīga” īre, biļešu pārdošana, transports, apsardze u. c.): 122 140. Inventāra un ekipējuma izdevumi: 29 500. Apkalpojošais personāls, tostarp treneru darba apmaksa: 38 500. Medicīnas personāla apmaksa: 12 500. Medicīnas programma: 19 580. Eiropas čempionāta izdevumi (transports, ekstra izdevumi Stambulā): 23 400. Spēlētāju apdrošināšanas izdevumi: 190 000. Mārketinga izdevumi, tostarp pārbaudes spēļu noformējums: 51 480.
* Izlases izdevumi kopā: 595 450 eiro.
Plānotie ieņēmumi
*IZM finansējums: 158 194. Valsts finansējums spēlētāju apdrošināšanai: 135 000. Ieņēmumi no sponsoriem un biļešu tirdzniecības: 302 256.
* Kopā: 595 450 eiro.
