Kurā vāzē ieliks puķi Sudrabu 0
Tā sanācis, ka vienīgā neskartā divkājainā lauva, kurā mīt spēks, krēpes vien pakratot, saraust 20 procentu Saeimas vēlētāju balsis, ir atlikusi valsts kontroliere Ingūna Sudraba. Tas rada zaļu skaudību, nenovīdību un nervozitāti daudzās pērtiķu būdās, kuras patlaban uzvilktas politiskā kalna galotnēs vai nogāzēs.
Paldies Dievam, ka kontrolierei pēc amata atstāšanas janvārī nepienāksies ne dzīvoklis, ne luksusa limuzīns, ne šmaugi noaudzis privātsekretārs, citādi jau tagad dzelzs jaunavai pie kājām pamestu nelielas granātas, kādas ik pa laikam iesviež prez. Zatlera vēl nedaceltās partijas ēkas pamatos, spridzinot sabiedrību – re, cik viņš baudkārs! Sudraba arī sūkstās, cik ļoti viņu ar jautājumiem nomušījuši žurnālisti, pastāvīgi medījot un tincinot – kad ies politikā, kur, ar ko ies? Nu kur tad vēl šī apgarotā un strādīgā sieviete dosies? Klosterī, vai!
Politisko personu neražas gados bij. revidente vēlēšanu dobītē būtu tīri jauks augs, vijīgu stumbru, tāda kā pogaļu galvas koša gladiola pāri sīkiem krokusiņiem un aizaugušiem flokšu krūmiņiem. Kā pastāvīgs gids ar stibiņu un rīkstīti caur mūsu valdīšanas mūždienīgo nepatikšanu un nebūšanu arumiem, Sudraba kā labais tēls paguvusi iemantot to neskaitāmo ļautiņu atzinību, kuri ar gluži dabiskām jūtām domā un ir dzelžaini pārliecināti, ka Latviju vada simtprocentīgi noziedznieki un, kurš tāds vēl nav, tāpat noziegsies. Tādā ziņā Ingūna ir piemērota kā tiesiskuma un godīguma neona spuldze, kāda iedegas pirms katrām Saeimas vēlēšanām, bet tam kvēldiegam ātri notecē derīguma termiņš, neons izkūp, un augšminētie negatīvisti atkal šķendējas – tā lampa mūs tik pievilināja, lai ķertu uz mušpapīra! Tie paši blēži citās kulītēs! Toties Ingūna pašreiz spīd un kā kaķene ielaiž un izlaiž asus nadziņus augstu amatpersonu samta kažociņos, fui, kāda viņu visatļautība!
Vai jaukā gulbeniete, kura pazīstama ar tamborēšanas prasmi, saviem spēkiem satīs kamolā un savērps jaunu, skaistu Gaismas partiju? Tas vienmēr ir bīstams gājiens, jo cik vēlētājiem tu būtu dieviete, nav zināms, kādi septiņi rūķīši piesitīsies klāt grūtajā organizācijas veidošanas procesā un ka izbrāķēti deputāti Šļaksts, Pļunkts un Žmiga nesasmērē piemīlīgo Sniegbaltīti.
Drīzāk viņa kļūs zelta gabaliņš jau esošā “spēkā”. Turklāt, lai cik barga ir valsts kontroliere, kā grācija viņa ir rada tām vājajām sievietēm, kuras labprāt atbalstās pret stipru vīrieša plecu. Kā no ziloņkaula būdama, Sudraba nav atklājusi, ar kādas ievirzes partiju celtos politiskās mīlas stāsts, bet uz romāniņu cer vai viss kavalieru spektrs – no Urbanoviča līdz Nacionālajai apvienībai. Tikpat labi viņa varētu saņemt Šķēles kunga mantojumu – praktiskos rīcības cilvēkus, tikpat labi no Zatlera atkritušos, svārstīgos, kreisos. Un, tā kā ievērojam, cik simpātisks publikai ir pareizrunīgais Dombrovskis, kurš iemūžināts kā “grāmatvedis”, tad Sudraba atmiņā atsauc tikpat patīkamu, koķetu latviešu gramatikas skolotāju ar brillēm no skolas gadiem. Daži nesekmīgie toreiz nesmuki šīs pedagoģes saukāja par “učenēm”, taču lai pat divnieku karaļu partija rēķinās, ka Sudrabas vieta nebūs pie plīts vārīt boršču, ķēķī berzt kastroļus.
