Sarunas nav vieglas 6
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) arodbiedrības vadītājs Savēlijs Semjonovs piesaka, ka pret viņa uzņēmumu jāizturas atbilstoši, nevis kā “pret vistu, kura nes olas, bet kurai galva tiek nocirsta”.
Arodbiedrība apvieno ap 13 tūkstošiem strādājošo, katram ir apliecība, kas vienlaikus kalpo kā atlaižu karte vairākos tirdzniecības veikalos, frizētavās. “Strādājam vairāk ar tiem, kas atrodas reģionos, tādā veidā atbalstām vietējos veikalus. Jo Latvija nav tikai Rīga vien, tā ir arī Latgale, Liepāja, Ventspils. Un, ja tur nebūs attīstības, diez vai attīstīsies pati galvaspilsēta,” stāsta Savēlijs. “LDz” arodbiedrība ir otra lielākā Latvijā pēc Izglītības darbinieku arodbiedrības, tās struktūrvienības ir izkliedētas pa visu Latviju.
Tiesa, jāņem vērā, ka citās vēl lielākās nozarēs pat nav savas arodbiedrības, un tas ir mīnuss visai valstij. Kāpēc? “Nav konstruktīva oponenta uzņēmējdarbības un valsts struktūrām. Lai dialogs izdotos, jābūt diviem sarunu partneriem. Ja nav abu pušu, tad ir monologs,” tā Savēlijs Semjonovs. Viņaprāt, šobrīd galvenais uzdevums ir katra Latvijā šobrīd dzīvojoša un strādājoša iedzīvotāja materiālā labklājība. Par gaišo nākotni runājuši daudzi, tostarp partijas, bet cilvēks dzīvo vienreiz un mērķis – maksimāli nodrošināt komfortablu dzīvi tagad, bet bez normālas rūpniecības un tranzīta tas diezin vai būtu iespējams.
Bilstu, ka šajā jomā noteikti ir kas sakāms arodbiedrībai. “Mūsu mērķis panākt, lai strādājošo vidējā alga ir vismaz puse no tā saucamo veco ES dalībvalstu algas. Lai gan dažādu resursu cenas ir praktiski vienādas, algas tomēr atpaliek. Ekonomiskā telpa ir viena, un diez vai atgūsim cilvēku ticību, ka no šejienes nevajag braukt prom,” tā arodbiedrības vadītājs.
Lai tautsaimniecība attīstītos, nauda būtu jāgulda infrastruktūras projektos, viņš ir pārliecināts. Tādējādi pieaugtu nodarbinātība un būtu iespējams maksāt atbilstošu darba samaksu. Bieži vien darbinieki vēlas strauji palielināt algas, taču tas nav iespējams, jo “tas ir process”. Sarunas ar darba devēju nekad neesot vieglas, taču, ja aiz muguras ir ļaudis, kas var dažādi rīkoties, un, kad ir iespēja vienoties, tad nav nekādu satricinājumu, piemēram, streiku. Ja tas tomēr notiek, tad to var klasificēt gan kā arodbiedrības, gan darba devēja brāķi, uzskata S. Semjonovs. Izdevīgāk ir vienoties, nevis rīkot streikus.
Ikviens vilciens, kas netiek apkalpots Latvijā, atnes naudu kaimiņiem, un tas var šeit neatgriezties nekad. Arodbiedrības vadītājs aicina to ņemt vērā, domājot par valsts turpmāko attīstību. “LDz” arodbiedrībai sarunās ar uzņēmuma vadību izdevies izcīnīt ne vienu vien labumu, taču tas nav vienas dienas, bet daudzu gadu sarunu rezultāts. “Esam gājuši pakāpeniski, redzot ekonomiskās iespējas un pragmatiski tirgojoties ar darba devēju, viņu pārliecinot,” tā arodbiedrības vadītājs. Sarunas nekad nevarot būt vieglas, jo aiz tām stāv nauda. Un to var iztērēt ātri, bet ko tālāk? S. Semjonovs lepojas, ka arodbiedrības aktīvs lielākoties ir ļaudis, kas strādā uz vietas un kas vislabāk caur koplīgumu redz, kādi cilvēkiem būs labumi. Arodbiedrībai pieder mācību un atpūtas bāze Višķos, kur regulāri notiek sporta spēles, tādējādi organizācijas biedriem ir iespēja tikties klātienē.
Veic uzlabojumus
Jau vienpadsmito gadu konstruktīvs sociālais dialogs ar 2004. gadā nodibināto uzņēmuma arodorganizāciju un veiksmīga sadarbība ar nozares – Tirdzniecības darbinieku – arodbiedrību notiek tirdzniecības uzņēmumam SIA “RIMI Latvia”. Šā gada martā noslēgts jau trešais darba koplīgums, kā arī notiek regulāras darba devēja un arodorganizācijas pārstāvju tikšanās, kā arī bieža komunikācija aktuālu darba tiesību jautājumu risināšanai, skaidro “RIMI Latvia” arodorganizācijas priekšsēdētāja Ligita Zariņa. Viņa uzsver, ka uzņēmums rūpējas par savu darbinieku sociālekonomisko apstākļu un darba vides uzlabošanu, proti – katru gadu tiek paaugstināta darbinieku darba samaksa; pēc viena gada darba stāža uzņēmumā darbiniekiem tiek piešķirtas apmaksātas veselības apdrošināšanas polises, kā arī ir citi labumi. Arodorganizācija gan gribētu vēl panākt straujāku darba samaksas pieaugumu visu amatu darbiniekiem visos veikalu tīklos, veikt pašreizējā nepilnā darba laika nomaiņu uz pilnu summēto darba laiku tiem darbiniekiem, kuri to vēlas; kā arī uzlabot pārdevēju kasieru profesijas prestižu.
Lielākā zāļu ražotāja “Olainfarm” koplīgums paredz vairākus labumus, kas nav iekļauti citu uzņēmumu koplīgumos. Zobu protezēšanas daļēja segšana, sportiskās aktivitātes ar ģimenes locekļiem, ko darba devējs finansiāli atbalsta, – tie ir tikai daži labumi.
“Olainfarm” sadarbības modelis ir abpusēja pretimnākšana, stāsta uzņēmuma arodbiedrības vadītāja Rudīte Bērziņa. Šīs ir sociālās garantijas, taču pēdējos gados ir noticis daudz būtisku un labu pārmaiņu. “Ražotnēs, laboratorijās un citās telpās ir veikti vērienīgi remonti, darba vide modernizēta, tā kļuvusi ērtāka, drošāka, gaišāka un patīkamāka. Esam īstenojuši un turpinām īstenot virkni projektu, piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus,” viņa skaidro.
Sociālais dialogs ar darba devēju notiek katra gada nogalē par darba algas paaugstināšanu un darbinieku iesniegtajiem priekšlikumiem nākamā gada darba koplīgumam. Arodbiedrībai ar darba devēju ir viegli komunicēt un vienoties par iesniegtajiem priekšlikumiem, piebilst Bērziņa. Arodbiedrības vadītāji gan atzīst, ka vēl ir kur tiekties, lai turpinātu uzlabot strādājošo darba un sadzīves apstākļus, un šajā darbā arodbiedrībām arī turpmāk būs liela loma.
