“LA” pēta, kurā uzņēmumā labāks koplīgums. Ko izdevies izcīnīt arodbiedrībām? 6
“LA” nolēma izpētīt, ko piedāvā vairāku lielāko Latvijas uzņēmumu koplīgumi un kādus labumus izdevies izcīnīt šo uzņēmumu arodbiedrībām. Jo tieši arodbiedrība ir tas spēks, kas cīnās par strādājošo tiesībām un labākiem darba apstākļiem. Ja arodorganizācijai ir spēcīgs līderis un laba komanda – cīņa vainagojas ar panākumiem, pretējā gadījumā organizācija var iet darba devēju pavadā un darbinieku problēmas tā arī paliks nerisinātas.
Lielāko uzņēmumu arodbiedrību vadītāji lielākoties teic atzinīgus vārdus par darba devēju attieksmi un problēmu izpratni, lai arī steidz piebilst, ka abām pusēm pieņemamu risinājumu nemaz neesot tik viegli atrast – sarunas ir sarežģītas un ļoti grūtas.
Mērķis – apmierināts darbinieks
Lielākā kokrūpniecības uzņēmuma Latvijā a/s “Latvijas finieris” arodorganizācija apvieno 1948 darbiniekus jeb 88% no kopumā 2500 strādājošajiem. “Latvijas finiera” arodbiedrības vadītājs Jevgēņijs Ostrovskis skaidro, ka problēmjautājumus var atrisināt “tikai sarunu, pārrunu ceļā vienādi domājošie viena apstākļa dēļ, jo mums ir viens mērķis – apmierināts darbinieks”. Jo viņš būs apmierinātāks, jo viņš labāk strādās, būs lielāka ražība, un, jo vairāk darba devējs pelnīs, jo vairāk līdzekļu būs arodbiedrībai un sociālajām vajadzībām. Galvenais – apmierināts un lojāls darbinieks.
“Latvijas finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: “Mēs uzņēmumā esam definējuši, ka darbinieks un darba kolektīvs ir centrā. Trīs vaļi, uz kuriem balstās uzņēmums, – tirgus, kas rada ieņēmumus, resursi, ko pārstrādājam, un tehnoloģijas, bet pamatā ir cilvēks, kas vada procesus. No šīs definīcijas arī izriet mūsu domāšana un dialoga veidošana.”
Ja prioritāte ir darbinieks un darbinieku kolektīvs, tad jāmāk veidot pārvaldības procesus. Tāpēc ir labi, ka ir partneris, kas konsolidē darba ņēmēju domas, un darba devējs, kas labāk saprot redzējumu par nākotnes attīstību un kopā veido sarežģītu procesu, it īpaši tad, ja uzņēmumam ir daudzas struktūrvienības. U. Biķis atgādina, ka svarīgi neaizmirst nevienu un tieši cilvēku iesaiste ir viens no svarīgākajiem faktoriem abu pušu attiecībās. Tas, ko mēģinām atkārtot un lūdzam izprast, ir – nebūt vienaldzīgiem, būt iesaistītiem. Tas veido iespēju cilvēkiem izteikt savus redzējumus, inovācijas, un tālāk ir lēmumu pieņemšana. Kopējs process un izpratne veido uzņēmuma tēlu, kultūru.
Pie svarīgākajiem koplīguma labumiem U. Biķis min darba vietas, kas ir primārais. “Tās konfektes un rozīnītes, kas pieder pie sociālā dialoga, un materiālie labumi ir mazākā daļa. Tā ir stabilitāte un izpratne par nākotni,” klāsta uzņēmuma vadītājs. Tā ir drošība ilgtermiņā, piemetina J. Ostrovskis. Tāpat cilvēkiem jābūt gataviem papildināt savas zināšanas un mācīties.
Arodbiedrības vadītājs uzskata, ka darba koplīgums uzņēmumā ir augstā līmenī. Sociālās drošības fondā darbinieks pārskaita 1% no algas, un puse no tā tiek ieskaitīta viņa kontā, kas tiek izmaksāta viņam slimības pabalstos vai citos gadījumos. Uzkrājumu drošības fondā tiek uzkrāts finansējums, lai mīkstinātu ekonomiskās krīzes ietekmi. Tāpat darbojas Lojalitātes fonds, kurā uzkrāts finansējums, kas tiek izmaksāts, nostrādājot konkrētu gadu skaitu. Darba devējs nodrošina arī ieskaitījumus pensiju trešajā līmenī. “Mēs kā darba devējs cenšamies veidot zināšanas par uzkrājumu nepieciešamību,” skaidro U. Biķis. Arī viņš pats un uzņēmuma valdes locekļi ir arodbiedrības biedri, lēmumu pieņemšanās gan viņi nepiedalās. Svarīgi, lai darbinieki būtu informēti par uzņēmumā notiekošo, par kopīgiem mērķiem un plāniem, lai visi dotos vienā virzienā un būtu kopīga izpratne par darāmo. Iniciatīva par kopīgām apmācībām vai citiem jautājumiem pieder gan arodbiedrībai, gan darba devējam.
“Jo nestabilāks laiks, jo lielāka komunikācija ar darbiniekiem vajadzīga. Tā ir viena no galvenajām mācībām krīzes laikā,” tā Uldis Biķis. AS “Latvijas finieris” arodbiedrības vadītājs redz iespējas, kur vēl vajadzētu piestrādāt, piemēram, veselības apdrošināšanā vairāk līdzekļus ieguldīt profilakses pasākumos un ārstnieciskajā vingrošanā. Tāpat esot jādomā par lielāku jaunatnes piesaisti arodbiedrībai. Uzņēmums jau iepriekš definējis, ka darba algas augs strauji un vidēji gada laikā darba algu kāpums līdz 2020. gadam būs no 7 līdz 9%. Tas uzliek par pienākumu veidot izpratni darba kolektīvā par darba ražīgumu, lai to varētu sasniegt, rezumē U. Biķis. Vēl viens no abu pušu dienaskārtībā esošajiem svarīgajiem jautājumiem – minimālās algas paaugstināšana.
