Ārstu biedrība izskata 16
Pirms diviem gadiem publikācijā “Traks pēc nāves” (“Latvijas Avīze”, 2013. gads, 28. janvāris) jau rakstīju par kādu lietu, kur tiesu psihiatrijas eksperti no vienas un tās pašas darba vietas – Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra – par mirušu cilvēku tiesai sniedza pilnīgi atšķirīgus ekspertīzes slēdzienus. Toreiz tiesa ņēma vērā psihiatru Anitas Apsītes un Arņa Rutka atzinumu, ka mirusī medicīnas māsa Marta testamenta un citu dokumentu formēšanas brīdī nav bijusi pie pilna prāta un saprašanas. Testaments, ar kuru Martas māja un zeme bija novēlēta cilvēkam, kurš viņu aprūpēja, tika pasludināts par spēkā neesošu, un mantu ieguva prasības pieteicējs mirušās brālis, ar kuru Marta nesadzīvoja. Bet aprūpētāja Viktorija, kura īpašumu jau bija nostiprinājusi Zemesgrāmatā, visu zaudēja. Viņa vairs netic Latvijai kā tiesiskai valstij un tagad strādā un dzīvo Vācijā.
Tiesu ekspertu padome 2013. gadā ir nosūtījusi sūdzību par abu psihiatru atzinumu Ārstu biedrībai un regulāri interesējusies, kad būs atbilde, bet tā joprojām nav saņemta. Kaut pagājuši jau gandrīz divi gadi! Šķiet, tikai sākot interesēties žurnālistei, parādījusies virzība. Sazinājos ar Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju profesoru Gustavu Latkovski un noskaidroju, ka divu tiesu ekspertu, arī Apsītes, profesionālās darbības lieta esot nonākusi Ārstu ētikas komisijā, kur to drīzumā izskatīs. Pēc tam savu vārdu teiks arī sertifikācijas padome.
Eksperti nereti ar savu subjektīvo vērtējumu spēj sagriezt cilvēku dzīvi kājām gaisā, pavēršot likteni negaidītā virzienā. Kristīne tomēr vēl cer, ka uzvarēs taisnība, nevis alkatība. Viņa ir vērsusies ar apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā, jo uzskata, ka Rīgas rajona tiesas spriedums, ar kuru noslēgtais laulības līgums netiek atzīts par spēkā neesošu, ir nepareizs, tāpēc tas ir pārsūdzēts visā tā apjomā.
