Slēdzieni – viens otram pretrunā 16
Likums noteic, ka lūgumu par ekspertīzi piesaka lietā iesaistītās puses, un Kristīne šo iespēju izmantoja, lūdzot tiesai noteikt ķīmiski toksikoloģisko ekspertīzi, lai konstatētu, vai Sarmīte, parakstot līgumu par laulāto mantas šķirtību, atradusies narkoloģisko un psihotropo vielu ietekmē, un vai viņa apzinājusies, kādu dokumentu paraksta. Pēcnāves tiesu psihiatrisko ekspertīzi, pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas tiesneses Ievas Bāliņas lēmumu, veica Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatoro tiesu psihiatrijas ekspertīžu nodaļas vadītāja, sertificēta tiesu eksperte personas psihiskā stāvokļa izpētē Anita Apsīte. Kāpēc ekspertīze uzticēta psihiatram, nevis tiesu medicīnas ekspertam, kuram ir daudz plašākas zināšanas par cilvēka veselības stāvokli? Kad to jautāju dakterei Apsītei, viņa atbildēja, ka onkoloģiska saslimšana varot ietekmēt pacienta psihisko stāvokli un to spējot analizēt tikai psihiatrs, kamēr tiesu medicīnas eksperts nodarbojas ar ķermeņa bojājumu smaguma pakāpes izvērtēšanu.
Apsīte, iztirzājot gan nelaiķes dzīves, gan slimības gājumu, gan arī citējot liecinieku liecības par mirušās sievietes veselības stāvokli, bet neizvērtējot, kādā stāvoklī slimniece atradās laulību līguma parakstīšanas brīdī, secina, ka Sarmīte spēja “izprast savu rīcību, vadīt to, kā arī sastādīt laulības līgumu, ar kuru noteikts laulāto mantas šķirtības statuss”.
Izlasot šo slēdzienu, meita Kristīne nelikās mierā un vērsās Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijā ar lūgumu atbildēt uz jautājumu, kāds bija viņas mātes veselības stāvoklis līguma parakstīšanas dienā. Jānis Bojārs, sertificēts psihiatrs un narkologs, kā arī Nataļja Šmeļova-Perčiņiča, sertificēta klīniskā psiholoģe, atbildējuši, ka Sarmītes vispārējo veselības stāvokli līguma parakstīšanas brīdī raksturo tabula –”vispārējās aprūpes dokumentācijas lapa”, kur norādīts, ka tajā dienā paciente ir pilnīgi aprūpējama, ēd ar palīdzību un vairs nesēž un neceļas. Narkotiskais pretsāpju līdzeklis varēja ietekmēt viņas psihisko stāvokli, spēju saprast savas darbības nozīmi un vadīt savu darbību. “Sakarā ar smagu somatisku slimību ir jādomā, ka viņai bija depresīvs emocionālais stāvoklis, psiholoģiskā nomāktība un atkarība no citiem cilvēkiem un cita viedokļa – ietekmējamība, gribas sfēras traucējumi, uztveres procesa pazemināšanās (..), grūtības koncentrēties uz kādu intelektuālu darbību, grūtības analizēt situāciju un prognozēt savas rīcības sekas,” secina ārsti un iesaka lūgt tiesu nozīmēt atkārtotu pēcnāves tiesu psihiatrisko ekspertīzi, pieaicinot ekspertu komisijas sastāvā narkologu un onkologu, kas spētu raksturot un izvērtēt pacienti, kura ir vēža intoksikācijā, cieš sāpes un saņem narkotisku pretsāpju līdzekli. Tiesa šo lūgumu noraidīja.
Savukārt paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs, informējot par slimnieces veselības stāvokli īsi pirms tam, kad pie viņas ieradās dzīvesbiedrs ar sagatavoto laulības līgumu, raksta, ka paciente stacionēta sakarā ar kuņģa vēzi 4. stadijā, ar metastāzēm olnīcās, vēdera dobuma limfmezglos, vēdera plēvē, audzēja intoksikāciju un sāpju sindromu. Paciente astoņas dienas saņēmusi narkotiskā pretsāpju līdzekļa injekcijas ar norādi, ka injekcijas veicamas tikai stipru sāpju gadījumā.
