Testē Kristīnes prāta spējas 16
Tiesas sēdes protokols apliecina, ka tiesu psihiatrijas eksperte Anita Apsīte prasības iesniedzēju gari un plaši iztaujājusi par Kristīnes pārslimotajām slimībām, izglītību, darba gaitām, kas vēl būtu puslīdz pieklājīgi, kaut pilnīgi ne pēc lietas būtības. Bet tad psihiatre sākusi uzdot pavisam dīvainus, pat cieņu pazemojošus jautājumus.
A. Apsīte: “Kā ir ar to dzeršanu? Kādā vecumā sākāt lietot?”
Kristīne: “Šaubos, ka dzeru vairāk kā citi.” (..)
A. Apsīte: “Svētku reizēs, no kāda vecuma sākāt lietot?”(..)
Kristīne: “Ar vecākiem kopā glāzītes cilājuši neesam.”
A. Apsīte: “Cik jums vajadzētu iedzert, lai sajustu pirmā reibuma pazīmes?”
Kristīne: “Nemācēšu teikt.”
A. Apsīte: “Cik jums vajadzētu iedzert, lai sajustu reibumu?”
Kristīne: “Es nemāku teikt.”
Arī nelaiķes vecākā māsa Dzintra šo iztaujāšanu atceras ar nepatiku un atzīst, ka tā bijusi normālam prātam neaptverama, turklāt tālu no iesniegtās prasības būtības. Ekspertīze bija nepieciešama nevis Kristīnes prāta spējām, bet gan viņas mātei, lai noskaidrotu, vai Sarmīte, slimojot ar kuņģa vēzi ceturtajā stadijā un lietojot narkotisku pretsāpju medikamentu, spējusi saprast un parakstīt dokumentu, ar kuru visu naudu, kustamo mantu un divus nekustamos īpašumus norakstījusi Robertam.
Kad tagad ekspertei Anitai Apsītei vaicāju par viņas iztaujāšanas metodēm, viņa man laipni atbildēja, ka viņai ir bijis daudz tiesu lietu un visas nav iespējams atcerēties.
Prasības pieteicēja lūdza tiesu veikt atkārtotu ekspertīzi, taču tiesnese to atkal uzticēja Apsītei, neņemot vērā tiesu ekspertu likumu, kurš noteic, ka atkārtotu tiesu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai cita tiesu ekspertu komisija.
