Tiesu psihiatra metodes liek raudāt no pazemojuma. Kā praksē notiek pieskaitāmības atzīšana 16
“Tik pazemojošā situācijā kā tiesas zālē nekad dzīvē nebiju nokļuvusi. No bezpalīdzības pat apraudājos, jo tiesu psihiatrijas eksperte, uzdodot man cilvēka cieņu pazemojošus jautājumus, gribēja panākt, ka es tieku atzīta par nepieskaitāmu,” ar nepatiku atceras Kristīne (redakcijai lietā iesaistīto personu uzvārdi zināmi; kamēr notiek tiesas process, tos nepublicējam), kura iesniegusi prasību Rīgas rajona tiesā pret savas mirušās mātes dzīvesbiedru jeb savu patēvu Robertu. Tajā viņa lūdz atzīt par spēkā neesošu abu laulāto noslēgto laulības līgumu par mantas šķirtību, jo Kristīnes māte Sarmīte dokumenta parakstīšanas brīdī bijusi smagi slima un atradusies Latvijas Onkoloģijas centra paliatīvās aprūpes nodaļā. Tur ieradies Roberts ar notāra palīgu un licis mirstošajai sievai parakstīt dokumentu, kas dod tiesības Robertam uz atsevišķu mantu jeb visiem Sarmītes dzīves laikā iegūtajiem īpašumiem. Meita, kas kopa savu māti, uzskata, ka viņa, parakstot šādu līgumu, nav bijusi spējīga apzināties savu rīcību. Kad Sarmīte aizgāja viņsaulē (tas notika 2007. gada februārī), Roberts par dokumentu esot klusējis, solot Kristīnei materiālu un finansiālu atbalstu un aicinot viņu nepieteikties uz savām neatraidāmā mantinieka mantojuma tiesībām. Tikai vēlāk Kristīne saprata, ka viņa ar nodomu apieta, tāpēc vērsās tiesā.
Jāpārdod, lai otram netiek?
Manā rīcībā ir sludinājums, kas interneta portālā ievietots neilgi pēc tam, kad Kristīne iesniedza prasību tiesā. Tur redzams, ka Roberts pārdod māju, zemi, mežu, šķūņus, saimniecības ēkas par vairāk nekā 300 tūkstošiem latu. Tas ir īpašums, ko Sarmīte mantojusi no sava tēva un iepriekšējā dzīvesbiedra, kurš pāragri aizgāja viņsaulē un mājas un zemi novēlēja par viņa aprūpēšanu.
Kad Robertam vaicāju, vai īpašums jau izpārdots, viņš kļūst uzmanīgs un sāk atrunāties, ka nemaz par tādu sludinājumu nezinot, taču pēc laika atceras, ka to ievietojis pirms daudziem gadiem, kaut gan rakstīts, ka portālā tas nonācis 2012. gada vasarā (Kristīne tiesā vērsās 2012. gada pavasarī).
