Kura ir energoefektīvākā ēka? 0
Energoresursu cenas ar katru gadu kāpj, klimats Latvijā arvien kontrastaināks, tāpēc mājokļos arvien aktuālāka ir energotaupība. Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris” izsludina konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”, ko organizē ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomās.
Domubiedru pieredzes apmaiņa
“Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijā pirmo reizi izskanēja vārds “energoefektivitāte”, bija pavisam nedaudz cilvēku, kuri uzskatīja to par vērā ņemamu jaunumu,” atzīmē konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019” žūrijas priekšsēdētāja Antra Ērgle, žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore.
“Tagad ir daudz cilvēku, kuri ne tikai saprot, cik svarīgs taupīgs enerģijas patēriņš ir mūsu ikdienā un planētas nākotnē, bet arī palīdz to saprast citiem. Energoefektīvāko ēku konkurss ir iespēja parādīt, cik daudz katrs esam darījuši, lai pagarinātu savas mājas mūžu, uzlabotu mūsu dzīvošanu tajā un parūpētos par labāku vidi nākamajām paaudzēm. Tā ir iespēja satikt pieredzes un domubiedrus no visas Latvijas, apspriesties ar nozares profesionāļiem žūrijā, kuri sniegs noderīgu padomu. Galvenais – tā ir iespēja pašam ar labo piemēru iedvesmot kaimiņus vai draugus viņu māju atjaunošanai. Visiem kopā mums ir spēks padarīt katram savu un mūsu kopējo māju – Latviju – taupīgāku, tīrāku un skaistāku,” norāda Antra Ērgle.
Radot kvalitatīvu, mūsdienīgu, sociāli atbildīgu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu, var ne tikai ieekonomēt uz ēkas uzturēšanu, bet arī samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā, samazināt globālās sasilšanas draudus, uzsver konkursa rīkotāji.
Iespēja jāizmanto
“Energotaupības darbi ļauj līdz pat 60% samazināt mājas energopatēriņu un no iegūtās līdzekļu ekonomijas ātri nosegt mājas renovācijas izdevumus,” pauž Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja Līva Immermane. “Māju energotaupības pasākumi šobrīd ir ļoti izdevīgi, jo iespējams saņemt atbalstu – grantu jeb dāvinājumu 50% apmērā no projekta kopējām izmaksām.
Pēc energoefektivitātes projekta īstenošanas iedzīvotāji iegūst sakārtotu māju, kurā būtiski uzlabojas mikroklimats (īpaši tas attiecas uz gaisa kvalitāti sakārtotas ventilācijas sistēmas dēļ) un kuras uzturēšanas izdevumi ilgtermiņā ir krietni mazāki. Piemēram, šādas mājas iedzīvotāji kādu laiku var neuztraukties par ārkārtas remontdarbu veikšanu vai plīsušu cauruļu maiņu. Papildus noteikti jāmin, ka, atjaunojot māju, īpašuma vērtība paaugstinās,” uzsver Līva Immermane.
Šobrīd Finanšu institūcijai “Altum” iesniegti 457 māju projekti, par 169 mājām pieņemts lēmums par granta finansējuma piešķiršanu. Būvniecības procesā atrodas 78 ēkas, un būvniecības darbi ir pabeigti ir 55 ēkās. Iesniegto projektu ietvaros pieprasīti ir 84,5 miljoni eiro un līdz nākamā gada pusei jauniem projektiem vēl pieejami nedaudz vairāk kā 32 miljoni eiro, norāda Ekonomikas ministrija.
“Vēl nav zināms, kādā apjomā šo programmu būs iespējams īstenot nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā un kāds būs iedzīvotājiem pieejamais atbalsta veids un apjoms. Tāpēc aicinu iedzīvotājus izmantot šo unikālo iespēju. Kamēr ēkas atjaunošanai ir pieejams grants 50% apmērā no projekta izmaksām, to noteikti vajag izmantot. Visi mājas iedzīvotāji būs ieguvēji,” aicina EM Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja.
Pieredze aug
Māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu gaitā daudzu gadu laikā jau ir iegūta noderīga pieredze. Mājas, kuras veikušas šos pasākumus, demonstrē reālu līdzekļu ekonomiju. Sarma Novicāne-Lazdāne savulaik kā renovācijas projekta vadītāja piedalījās Ādažu Brīvās Valdorfa skolas sporta zāles izveidē. Tā bija pirmā energoefektīvā sporta ēka Pierīgā ar siltumenerģijas patēriņu 14,03 kWh/m2 gadā, kas ir jau pasīvajai ēkai atbilstoši rādītāji. Arī ēkas ekspluatācijas laikā pierādījās, ka aprēķini ir bijuši pareizi.
Iegūtā pieredze un pārliecība par energotaupības darbu nepieciešamību ļāva Sarmai turpināt iesākto darbības veidu, sagatavojot energoefektivitātes pasākumiem reģiona daudzdzīvokļu mājas renovācijai un Finanšu institūcijas “Altum” granta saņemšanai.
Šobrīd Ādažos māju renovācija risinās sērijveidā un projekti tiek gatavoti mājām arī Vangažos, Garkalnē un Carnikavā. Lai arī projekta dokumentu sagatavošana un iesniegšana nav pārāk sarežģīta, tas tomēr ir laika ietilpīgs process. Piemēram, dzīvojamās mājas Ādažos ir “Ādažu namsaimnieka” pārvaldībā un apsaimniekošanā, kas par saprātīgu maksu palīdz iedzīvotajiem virzīt renovāciju. Mājas atrodas dažādās projekta attīstības stadijas, dažas gatavo tehnisko dokumentāciju, citas jau gaida grantu.
“Lēmumu par mājas renovāciju un kredīta ņemšanu pieņem paši dzīvokļu īpašnieki,” stāsta Sarma, “darbs ar viņiem ir pati atbildīgākā un sarežģītākā renovācijas daļa. Daļa no iedzīvotājiem ir pozitīvi domājoši, kas ātri iedziļinās lietas apstākļos un izdara loģiskus slēdzienus. Tomēr katrai mājai ir daļa iedzīvotāju, kas ir principāli skeptiski noskaņoti uz visiem jauninājumiem.”
Viena no svarīgākajām pozīcijām mājas koplēmuma pieņemšanā ir mājas vecākajam, kurš ieguvis iedzīvotāju uzticību. Bieži iedzīvotāji tieši mājas vecākajam prasa padomu, ko darīt. Tomēr, lai cik liela ir bijusi atsevišķu mājas iedzīvotāju skepse un pretošanās projektam, brīdī, kad māja ir nodota, vairākums iedzīvotāju priecājās. Fasāde ir nokrāsota, dzīvokļi ir silti un labi vēdināti un, galvenais, siltuma rēķini ir krietni sarukuši.
“Esmu piedalījusies renovācijā jau no 2011. gada un šajā laikā ieguvusi lielu pieredzi,” stāsta Sarma, “domāju, māju renovāciju var paātrināt specializācija. Ir cilvēki, eksperti, kas izprot renovācijas priekšrocības, kuriem ir iestrādes procesa virzībā un kuri spēj iedvesmot mājas dzīvokļu īpašniekus. Lai palīdzētu renovēt vēl vairāk daudzdzīvokļu namus, izveidoju firmu “SNL”, kas tieši specializējas renovācijas procesa virzīšanā.”
“Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”
* Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka”, “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve”, “Energoefektīvākā publiskā ēka”, “Energoefektīvākā vienģimenes ēka” un “Energoefektīvākā ražošanas ēka”.
* Pieteikumus konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” var iesniegt līdz 2019. gada 17. maijam, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi [email protected].
* Konkursa nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.
* Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, [email protected], 67013240).