Kur ziemināt agapantus? 0
Ārzemēs redzēju dekoratīvu augu – agapantu. Sausās, siltās zemēs tas aug pat savvaļā, bet vēsākās zemēs ir populārs toveraugs. Nopirku paciņu ar sakņu mudžekli, izaudzēju stādu, augs neziedēja, bet tagad nezinu, kā labāk pārziemināt. ANITA JŪRMALĀ
Populārākajiem agapantiem (Agapanthus africanus) ir apmēram metru gari ziedneši, kas raisa zilas, retāk baltas ziedu bumbas. Tos vēl dēvē par Nīlas vai Āfrikas lilijām, kas liecina par augu dabisko dzīvesvietu un apstākļiem, tātad arī prasībām. Latvijā šos agapantus audzē tikai podos.
– Agapantiem ir daudz sugu, starpsugu hibrīdu un šķirņu. Augiem atšķiras galvenokārt augums, ziedu toņa intensitāte, bet kopšana ir līdzīga, – skaidro LU Botāniskā dārza tropu mājas dārzniece Ingūna Gudrupa. Siltumnīcā podiņos iesēti dažādi agapanti, un jaunos, vienu vai divus gadus vecos stādiņus Ingūna nolēmusi pārziemināt telpās, lai tie labāk aug.
Ar vecākiem, ziedēšanai gataviem augiem jārīkojas citādi. Labā ziņa – agapanti ir ļoti izturīgi, tos nebojā kaitēkļi, pat gliemežiem šie augi nav pa zobam. Turklāt agapantiem, līdzīgi kā klīvijām, ir vajadzīgas ciešanas, lai sāktu domāt par ziedēšanu. Vasarā patīk saulainas vai nedaudz noēnotas vietas. Ziedkāti ir noturīgi, nekaitē pat vējainas vietas. Piebarošanai der universālie, ūdenī šķīstošie puķu mēslošanas līdzekļi. Agapanti nav pārāk izvēlīgi arī augsnes ziņā, galvenais, lai tā būtu irdena, aerēta. Labos apstākļos pāris gadu laikā agapanta sakneņi saaugs blīvi jo blīvi. Ar pārstādīšanu nevajag pārsteigties, to var darīt ik pēc 4–5 gadiem. Augs jālaista minimāli un spēj paciest sausumu dienām, pat nedēļām ilgi. Taču aktīvā augšanas periodā tas, kā jau katrs augs, grib, lai regulāri uzmana.
Latvijā agapanti vēl ir retums, tāpēc pārziemināšanas pieredze aptaujātajiem augu kolekcionāriem mazliet atšķiras. Dažādas ir arī vietas, no kurienes augi atceļojuši, tāpēc vēl daudz iespēju eksperimentiem, labākā audzēšanas un ziemināšanas paņēmiena meklējumiem.
Augi ziemu var pārlaist dzīvojamās telpās, siltumā, kur tie saglabās glīto lapojumu, taču bez atpūtas perioda nākamajā vasarā neziedēs. Šī ir viena no populārākajām audzētāju kļūdām, kāpēc augi nezied.
Lai agapants vasarā ziedētu, ziemā tam vajag vēsu vietu (var būt pat tuvu 0 °C, bet, protams, plusos), savukārt gaismas apstākļiem nav nozīmes.
Spriežot pēc pieredzes, agapantus lielākoties ziemina pagrabā, līdzīgos apstākļos kā liellapu hortenzijas un kartupeļus. Podus var sakraut plauktos kā malku strēķī. Citi audzētāji augu noliek gaišā, vēsā vietā – verandā vai bēniņos, kur temperatūra ir plusos. Ziemā vēsumā turētu augu nelaista.
Dažiem dārzniekiem agapanta lapas glabātavā pilnīgi nosalušas, taču sakneņi pavasarī izdzinuši jaunus dzinumus.
Populārākie agapanti ziemā zaļo lapojumu saglabā gan gaismā, gan pagraba tumsā. Dažiem kolekcionāriem ir arī nezināma nosaukuma agapanti, kam ir mazāks augums, smalkāki ziedi un lapas pagrabā ik ziemu iet bojā, bet pavasarī ataug.
Agapanti diezgan ilgi var baudīt rudeni, un nelielas salnas tos nebiedē. Ziemošanas telpā augus novieto pirms sala. Pavasarī, no marta beigām, aprīļa sākuma, augus pārvieto uz mēreni siltām telpām vai siltumnīcu, bet dārzā iznes pēc salnām.
