Foto – Aksels Jancis

Kādā ceļvedī lasīju, ka Edinburgā ir saskaitīti ap 700 krodziņu. Tie ir daudz un dažādi, gan viskija nami, gan alus pubi (krogi), gan izcilas kvalitātes kafejnīcas un tējnīcas. Tos apmeklē gan vietējie, gan tūristi, un gandrīz vai katrā kāds sēž un lasa vai raksta. Piemēram, vecpilsētas kafejnīcā “Ziloņa māja” (“The elefant house”) esot sarakstīta liela daļa Harija Potera grāmatu. Restorānos piedāvā dīvainu skotu nacionālo ēdienu “Haggis” – aitas kuņģī ar auzu pārslām un garšvielām sautētas aknas, plaušas un nieres, ko pasniedz kopā ar sautētiem kāļiem un kartupeļu biezputru. Pārāk ēstgribu rosinošs šis ēdiens gan neizskatījās, bet droši vien Skotijas tumšajos un drūmajos rudeņos tas varētu sasildīt. Protams, vietējie krogi piedāvā arī daudz un dažādas jūras veltes un mums pazīstamākus sacepumus un citus ēdienus. Cenas ir dažādas, kārtīgu otro ēdienu ir iespējams paēst par 9 mārciņām, taču var gadīties, ka jau trīs mārciņas maksā tikai maza, bet brīnumaini garda kūciņa. Arī bezgala dažādie alus veidi maksā ap trim mārciņām pintē (nedaudz vairāk par mūsu puslitru).

Paisums atstāj tūristus uz salas

Mans tālākais brauciens ar pilsētas autobusu bija uz mazu ciematiņu pie Ziemeļjūras. No tā bēguma laikā var aiziet uz netālo tikai nepilnus astoņus hektārus lielo Kreimonda salu. Gājiens pa vēl neseno jūras dibenu ir aizraujošs un drusku baismīgs. Ceļš gan ir daudzu gājēju iestaigāts un iezīmēts ar kara laikā uzbūvētiem pretzemūdeņu bluķiem. Gandrīz ik vasaru kāds ir pārrēķinājis paisumu un bēgumu laikus un ir spiests pārnakšņot uz neapdzīvotās saliņas.

Artura krēsls

Liekas, jau vairākus gadsimtus brīvos brīžus Edinburgas iedzīvotāji pavada dabā. Viens no romantiskākajiem gājieniem bija gar upītes krastu līdz pat Edinburgas centram. Gar abiem krastiem stiepjas pastaigu celiņi, un, spriežot pēc pieminekļiem un piemiņas paviljoniem, daļa no tiem ir ierīkoti jau 18. gadsimtā. Mūsdienās netālu no Edinburgas centra ir sporta iespējas ar milzīgiem regbija un basketbola laukumiem un vismaz 20 dažādiem trenažieriem visapkārt. Apskaužami, cik plašas pilsētas platības ir atvēlētas iedzīvotāju brīvā laika aktivitātēm. Starp citu, futbols ir angļu sports, Skotijā futbola laukumu praktiski nav.

Edinburga tiek dēvēta arī par Ziemeļu Atēnām, jo, tāpat kā senā Grieķijas pilsēta, ir būvēta uz daudziem pakalniem. Turklāt līdz ar 16. gadsimtā celto universitāti pilsēta bijusi un joprojām tiek uzskatīta par vienu no Eiropas nozīmīgākajiem izglītības centriem.

Viens no ievērojamākajiem Edinburgas vulkāniskajiem pakalniem ir 250 metrus augstais Artura krēsls, kura apkārtnē cilvēku apmešanās ir datēta jau pirms 2000 gadiem. Visapkārt klintīs ir īsu pastaigu un nopietnāku kāpienu takas un paveras brīnišķīgi skati gan uz pavisam tuvo pilsētu, gan Ziemeļjūru.

Edinburga un literatūra

Sākumā iedomājos, ka tas ir kādas baznīcas tornis – tik majestātisks paceļas dzejnieka Valtera Skota piemineklis Edinburgas galvenajā ielā. Edinburgā ir arī daudz grāmatveikalu, un, liekas, ka te literatūra ir īpaši svarīga. Katrā ziņā var just, ka vietējie ar to lepojas. Ar dzejas rindām aprakstīti pat puķupodi uz gājēju ielas un plakāti lidostas uzgaidāmajās zālēs! 2004. gadā Edinburga tika izvēlēta par pirmo UNESCO Literatūras pilsētu.