… kur uzrunā atmiņas 0
Interjera dizainere Ilze Ozola kopš dzimšanas dzīvojusi savas dzimtas mājās – vectēva Jūlija Āboltiņa celtajā namā Rīgā, Purvciemā. Te pieredzēti daudzi laimes mirkļi, pagalmā pazīstams katrs zāles stiebrs, katrs ābeles zara izliekums. Te uzaugušas Ilzes meitas Anna un Liene, tagad aug mazmeitiņa Marija. Šeit ģimenes ligzdiņu novijusi Ilzes un režisora, tulkotāja Arņa Ozola ģimene.
Vectēvs šo namu pabeidza būvēt 1936. gadā, kad viņa meitai, Ilzes mammai Marijai, bija septiņi gadi. Vectēvs bija iecerējis katram no saviem četriem bērniem uzcelt māju, bet šos plānus īstenot diemžēl nepaspēja. Šobrīd šajā namā kopā ar meitu, znotu, mazmeitu Annu un mazmazmeitiņu Mariju aizvien dzīvo Ilzes mamma.
Pirms dažiem gadiem Ilze nolēma atsvaidzināt vairāk nekā septiņdesmit gadu senās dzimtas mājas iekštelpas un radīt tajās mūsdienīgāku auru. Otro stāvu un vannasistabu viņa pati pārprojektēja, telpās veica remontu. Tas viss tika darīts, saglabājot nama mierīgo, senatnīgo noskaņu.
– Veidojot interjera dizainu citu ļaužu mājokļos, labprāt izmantoju košas krāsas un dažādus efektus, bet savās mājās krāsojumu veidoju juteklisku un maigu. Vēlējos, lai dominē mierīga noskaņa, – stāsta Ilze. Sienas krāsojums veidots ar daudzslāņainu glazūru klājumu, kur katra kārta spīd cauri iepriekšējai. Vietām krāsojums apzināti veidots nevienmērīgs. Tā iegūts dziļuma efekts. Nama pirmajā stāvā saglabāta vecā podiņu krāsns.
– Ziemā to iekurinām katru otro dienu, un tad sajūta ir tik laba. Piespiežu muguru pie siltā mūrīša un gremdējos apcerēs, – teic Ilze. Bet atpūtas telpā saglabāta vectēva klātā dēļu grīda, tikai Ilze to pārkrāsojusi kā koka imitāciju, veidojot vidēji platas joslas divos koksnes toņos.
Virtuves sienu rotā fragmenti no Ilzes iemīļotā rakstnieka Tirgves Gulbransena darba “Un mūža meži šalc”. Šī telpa, iespaidojoties no Kloda Monē virtuves viņa Živernī mājā, ieturēta vairākos dzeltenā toņos. Tas par prieku vīram Arnim, teic Ilze. Ar krāsas otas triepienu jaunus vaibstus ieguvuši vecie virtuves skapīši un ledusskapis, restaurēti un pārkrāsoti bēniņos atrastie vecie krēsli, atjaunots apaļas formas koka galds. Nu šīs lietas ieguvušas savu otro dzīvi.
– Cilvēkiem gribas iegādāties jaunas lietas, bet tikpat labi atjaunotas var kalpot vecās, – stāsta Ilze.
Mājas otrajā stāvā dzīvo Ilzes meita Anna ar vīru Eduardu un divus gadus veco meitiņu Mariju. Jaunās ģimenes miteklis iekārtots uz modernākas nots – te ir gan mūsdienīga virtuves iekārta un guļamistabas mēbeles, gan parketa grīda. Atpūtas telpas centrā – skaists lielformāta sienas gleznojums – Johannesa Vermēra van Delfta darba “Meitene ar pērļu auskaru” kopija. Tas ir Ilzes veikums. Gleznošana, gleznu kopiju un interjera gleznojumu darināšana ir viņas sirdslieta. Ilzes darbi rotā gluži vai katru mājas telpu.
Ziemassvētku vakarā visa ģimene kā katru gadu pulcēsies pie izpušķotas eglītes, lai piedzīvotu brīnišķīgo kopā būšanas sajūtu. Tieši Ziemassvētku vakarā pirms četriem gadiem Arnis, pasniedzot gredzenu, lūdza Ilzes roku. Kopš šā brīža Ziemassvētku vakars viņiem abiem ir divkārt svarīgs un skaists.
Interjera dizains, gleznas, sienas gleznojums – Ilze Ozola.
Vannasistabas mēbeles – “Valmieras dizaina nams”.
Krāsas – veikali “Kurši” un “Krāsu nams”.
Eglītes rotājumi – veikals “Alan Deko”.
