Ģimenes scenāriji un antiscenāriji 0
Bez dzimtas vēstures pie ģimenes un dzimtas faktoriem pieder ģimenes scenāriji, kas satur izveidojušās tradīcijas un cerības katram ģimenes loceklim un tiek nodoti no paaudzes paaudzē.
Piemēram, tipisks mūsu sabiedrībai sieviešu scenārijs – precēties bez mīlestības (aiz žēluma vai no bailēm palikt vienai) ar pirmo, kurš pievērsīs uzmanību un nodot savu dzīvi nekam nederīgam vīram, pastāvīgi ziedojot savas vajadzības un labklājību bērniem.
Tādas sievietes meita mēģina īstenot vienu no anti scenārijiem: neprecēties; šķirties, tiklīdz kaut kas neapmierina attiecībās; precēties ar vīrieti, kurš sāks viņu pāraudzināt utt., jebkurā gadījumā – lai galu galā paliktu vienatnē ar aizvainojumu par likteni. Anti scenāriju forma mainās, bet būtība paliek – necieņa pret personību (savu un partnera), nespēja mīlēt, nevēlēšanās uzņemties adekvātu atbildību – tas viss noved pie līdzatkarīgām attiecībām.
Mēs nebūsim kategoriski – cīnīties ar ģimenes scenārijiem, protams, ir bezjēdzīgi, bet ir iespējams analizēt tos, lai paņemtu labāko (un vērtības ir katrā scenārijā) un vismaz nedaudz izmainītu tajos ielikto būtību.
Slēpti un atklāti ģimenes noteikumi jeb Pie mums dara tā!
Vēl pie ģimenes un dzimtas faktoriem var pieskaitīt ģimenes noteikumus – atklātus un slēptus, visiem zināmus, kultūras noteiktus, kā arī unikālus katrai ģimenei un zināmus tikai ģimenes locekļiem.
Ģimenes noteikumi, kā arī mijiedarbības modeļi un ģimenes mīti aprakstīti Annas Vargas grāmatā par ģimenes sistēmas psihoterapiju: “Noteikumi – tas ir, kā ģimene atpūšas, kā tērē naudu un kurš ģimenē to nosaka; kurš iepērkas, kurš mazgā, kurš gatavo, kurš uzslavē, un kurš lielākoties sabar par pārkāpumiem; kurš aizliedz un kurš atļauj. Īsumā, ģimenes lomu un funkciju sadalījums, vietas ģimenes hierarhijā, kas parasti atļauts un kas nav, kas ir labs un kas ir slikts…Noteikumu maiņa ir sāpīgs process ģimenes locekļiem. Noteikumu pārkāpums – bīstama lieta, ļoti dramatiska”.
Ģimenes noteikumu piemēri: “Mūsu ģimenē nav sliņķu, atpūsties nedrīkst vai drīkst, kad viss ir padarīts (tas ir, nekad)”; “Jauniešiem ir jāklausa, vienmēr jādara tas, ko saka vecāki cilvēki, strīdēties pretī nedrīkst”; “Vīrieši nedrīkst parādīt savas jūtas, tie nebaidās, neraud un nav vāji”; “Citu cilvēku intereses vienmēr ir svarīgākas par tavām – kaut mirsti, bet glāb biedru”.