Alkas redzēt pasauli noved parādu gūstā: cik latviešu gatavi aizņemties, lai varētu ceļot? 0
Latvijas iedzīvotāju slāpes redzēt pasauli pēdējos gados augušas jo strauji, turklāt daļa ceļotgribētāju to izjūt tik saasināti, ka zaudē racionālu spriestspēju un tādēļ vien ir gatavi mesties parādu gūstā.
20% ceļotāju atzīst, ka mēdz doties ceļojumos pat tad, ja mājās paliek nenokārtotas saistības un parādi, liecina “Swedbank” Finanšu institūta 2018. gadā veiktais pētījums. Līdzīgu statistiku “Swedbank” apkopojusi arī par 2017. gadu – toreiz par šādu attieksmi vēstīja 22% aptaujāto.
“Piektdaļai iedzīvotāju ceļošanas kāre ir daudz spēcīgāka par rūpību maksājumu veikšanā,” vērtē “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Viņa norāda, ka, šādi rīkojoties, cilvēki riskē ar finansiālām grūtībām ilgākā laika posmā, kad, atgriežoties ierastajā ikdienā, jātiek galā gan ar atstātajiem parādiem, gan atvaļinājuma radītajiem papildu tēriņiem. Pēc “Swedbank” ziņām, 8% iedzīvotāju turklāt arī ņem aizņēmumus, lai dotos ceļojumā.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) šogad veiktā aptauja liecina, ka ceļotgribētāji aizņemas arī pie nebanku kredītdevējiem –
došanos ceļojumā kā aizņēmuma mērķi minējuši 12,5% ātro kredītdevēju klientu. PTAC aptaujas dati tāpat liecina, ka 34% iedzīvotāju pēc atvaļinājuma ir finanšu grūtības, un 11% – nepieciešams jauns aizdevums. 5% iedzīvotāju šajā situācijā ņem jaunu kredītu, bet 6% – aizņemas no ģimenes vai draugiem.
Tajā pašā laikā “Swedbank”, atsaucoties uz “Eurostat” statistikas datiem, ziņo, ka pēdējo piecu gadu laikā strauji audzis to iedzīvotāju skaits, kas var atļauties vismaz vienu nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu pavadīt ārpus mājām. 2013. gadā šādu iedzīvotāju bijis 48%, bet 2018. gadā – jau 67%.
Tikai trešdaļa sabiedrības atzinusi, ka nedēļu ilgs atvaļinājums ārpus mājām nav pa spēkam ģimenes maciņam.
Iepriekš aplūkotā statistika par ceļošanu kredītā vai ignorējot parādsaistības gan liecina, ka ievērojamai daļai iedzīvotāju, kas uzskata, ka var atļauties doties atvaļinājuma izbraukumos, priekšstati par pašu pārticību ir visai iluzori.
“Swedbank” iedzīvotāju aptauja atklāj, ka doties ceļojumā ir gandrīz tikpat vilinošs mērķis kā uzlabot savas dzīves kvalitāti, veicot mājokļa remontu. Sniedzot atbildes par mājsaimniecības galvenajiem mērķiem tuvāko divu gadu laikā, 33% respondentu nosaukuši mājokļa remontu un uzlabošanu, bet 31% – ceļošanu.
“Jāatzīst, ka vēlme doties ceļojumā ir pat spēcīgāka par perspektīvu uzlabot savu mājokli, jo šim mērķim uzkrājumi tiek veidoti biežāk – 30% iedzīvotāju atzīst, ka krāj naudu ceļojumiem un hobijiem, savukārt remontam krāj 26%,” skaidro eksperte Evija Kropa.
“Swedbank” secina, ka ceļošanas un atpūtas ziņā Latvijas iedzīvotāju pašvērtējums ir vidēji augsts: mazāks nekā Igaunijā, bet augstāks nekā Lietuvas iedzīvotājiem. Vērtējot izmaiņas laika gaitā, redzams, ka Igaunijā tās bijušas pat straujākas nekā Latvijā – 2013. gadā pozitīvi noskaņoti bija 52% aptaujāto, bet 2018. gadā jau par 21% vairāk jeb kopumā 73%.
Otra mums tuvā kaimiņvalsts Lietuva gan nav piedzīvojusi lielas pārmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā: pirms pieciem gadiem minēto atvaļinājumu spēja atļauties 53%, bet 2018. gadā – 59% iedzīvotāju.
