Baltkrievijas pierobežā – dziļas dzimtu saknes un ciešas saiknes 0
Paļaujas uz dzimtu, ne valsts varu
Pārnovadu iedzīvotāji šo apvidu mēdz kļūdaini uzskatīt par Latgales daļu, taču no Latgales to šķir Daugava, un senajos laikos, kad Latvija vēl nebija vienota valsts, šeit bija Kurzemes hercogistes teritorija. Tādējādi atšķirībā no netālās Latgales te galvenokārt dzīvojuši un darbojušies vācbaltu muižnieki, kuru loma vietējo iedzīvotāju kultūras un izglītības līmeņa uzturēšanā vēl nav īsti novērtēta, stāsta Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja INĀRA MUKĀNE (attēlā). Viņa arī piebilst – tā dēvētie muižas laiki atstājuši bagātīgu arhitektūras mantojumu, kuru novads pamazām cenšas atjaunot. Viens no svaigākajiem piemēriem ir atjaunotā Vecsalienas muižas ēka, kurā izvietota dzimtsarakstu nodaļa. Ināra Mukāne teic – uz skaisto ēku parkā laulāties labprāt brauc jaunie pāri no visa novada. Savukārt starpkaru Latvijas garu Daugavpils novadā uztur staltas Kārļa Ulmaņa laikā celtas skolas ēkas – pēc viena projekta veidotās triju stāvu skolas pierobežas pagastos veidoja it kā pirmo latviskās dzīves loku, tagad, skolu reformas gaitā, gan tas ieguvis robus. Šogad mazā skolēnu skaita dēļ Skrudalienas pamatskola slēgta.
Mūsdienās Daugavpils novadā ietilpst pagasti abpus likteņupei, tomēr Ināra Mukāne teic: aiz upes esošo pagastu dzīvi nosaka cita, mazliet atšķirīga pasaules izjūta, kuru šāgada folkloras ekspedīcijā fiksējusi arī pazīstamā pētniece profesore Janīna Kursīte ar saviem studentiem. “Šeit tik bieži mainījušās valstis un robežas, ka cilvēki neatkarīgi no tautības vairāk pieraduši paļauties nevis uz kādu varu, bet gan paši uz sevi – saviem radiem, dzimtu,” skaidro I. Mukāne. Tas gan nenozīmējot, ka vietējie nav patrioti, tieši pretēji – visi jaunās paaudzes pārstāvji runā latviski un atšķirībā no daudziem it kā latviskākiem novadiem nereti paliek uz dzīvi tepat – dzimtas lokā. Arī dziļā un ciešā sakņu izjūta pieder pie vietējās kultūras īpatnībām.
Atšķirībā no daudziem citiem Latvijas pierobežas pagastiem, šeit, kur saplūst Latvija, Lietuva un Baltkrievija, iedzīvotāji neaizraujas ar darbošanos deju kolektīvos, amatierteātros vai pat dziedāšanu korī. Ir gan izņēmumi: Skrudalienas vokālais ansamblis “Līgaviņas”, kurš piedalās arī Dziesmu svētku kustībā mazākumtautību programmā. Tāpat plašākā apritē, apgūstot ne tikai garīgo, bet arī laicīgo – Dziesmu svētku – repertuāru, piekritis iziet vokālais ansamblis “Aizturi elpu!”, kurš darbojas Demenes katoļu draudzē.
Daugavpils novadā ir vēl kāda īpatnība – pēdējos piecus gadus, apzinot bibliotēku vajadzības, atjaunots kopējs grāmatu iepirkums visām bibliotēkām. Šogad gan tam piešķirti tikai 15 000 eiro – par trešdaļu mazāk nekā 2015. gadā. “Strādājot pie nākamā gada budžeta, centīsimies pierādīt, ka bibliotēkas ir svarīgas un grāmatas kļūst arvien dārgākas,” teic I. Mukāne.
