Āboltiņa: ne Sudrabas partija, ne Reģionu apvienība nav nekādas partijas 19
Šodien noslēdzas valdības veidošanas sarunu pirmā kārta. Partijas vienojušās, ka koalīcija tiks veidota no trim politiskajiem spēkiem (“Vienotība”, ZZS un NA), iztiekot bez Latvijas Reģionu apvienības (LRA) piesaistīšanas. Šādam scenārijam esot piekritis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Ministrijas plāno sadalīt jau rīt.
LRA joprojām turpina sarunas ar visām Saeimā ievēlētajām partijām un vakar tikās ar ZZS, kas līdz šim par koalīcijas paplašināšanu runāja skeptiski. Sarunas laikā esot atrasti vairāki saskarsmes punkti – piemēram, abi politiskie spēki atbalsta lielveikala “Maxima” traģēdijas parlamentāro izmeklēšanu, tautas vēlētu prezidentu un pašvaldībām pienākošās ienākuma nodokļa daļas paaugstināšanu. Tādēļ pēc šīs sarunas ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis koalīcijas paplašināšanas jautājumā bija jau pieļāvīgāks: “Ja reiz partneri izšķiras par šo soli aicināt LRA koalīcijā, tad mūsu apvienība tam absolūti neiebilstu.”
Taču Brigmaņa vārdi, visticamāk, ir tikai diplomātiska lavierēšana, jo jau pirmdienas rītā pašreizējās koalīcijas partijas vienojās arī turpmāk strādāt trijatā. “Vienotībai”, ZZS un NA, pēc vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, Saeimā ir 61 mandāts. Visas trīs partijas arī atkārtoti apliecināja, ka atbalsta Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) kandidatūru arī jaunās valdības vadīšanai.
Kamēr ZZS Saeimas namā vēl apvārdoja LRA, tikmēr “Vienotība” Melngalvju namā jau ziņoja Valsts prezidentam par vienošanos veidot trīs partiju koalīciju. “Prezidents akceptēja šo viedokli,” pēc tikšanās žurnālistiem paziņoja “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. “Neviena no Saeimā klāt pienākušajām partijām nav uzskatāma par īstu partiju, tās ir tikai atsevišķi projekti. Sudrabas partiju ņemt koalīcijā būtu neētiski, ņemot vērā mūsu priekšvēlēšanu aicinājumus izvēlēties rietumnieciski orientētu koalīciju. Turklāt tai ir pārāk daudz neskaidrību ar finansējuma avotiem. Par LRA – grūti saprast, vai šī organizācija spēs strādāt kā kolektīvs, piemēram, vai Nellijai Kleinbergai var būt vienāds viedoklis ar Daini Liepiņu,” koalīcijas nepaplašināšanu pamatoja Āboltiņa.
“Vienotība” ar prezidentu arī vienojušies, ka trešdien, 15. oktobrī, Straujuma Valsts prezidentam jau piedāvāšot konkrētu valdības modeli, tostarp ietekmes jomu sadalījumu un prioritātes. Ietekmes sadalījumā skaidrība šobrīd ir tikai par dažām ministrijām. “Vienotībai” kopā ar premjeru tiktu Finanšu un Ārlietu ministrijas, kā arī neviena negribētā Veselības ministrija. ZZS vēlas saglabāt ietekmi Zemkopības, Aizsardzības un Labklājības ministrijās. Savukārt arī NA vēlas paturēt Kultūras un Labklājības ministriju. Par pārējām ministrijām vēl ir liela neskaidrība. Īpaši iecienītas ir tā sauktās resursu ministrijas – VARAM un Satiksmes.
NA pieteikusies arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, bet konkrētus kandidātus pagaidām nemin. Zināms vien, ka pašreizējais Saeimas priekšsēdētājas biedrs Dzintars Rasnačs (NA) uz amatu prezidijā nevēlas kandidēt. Pašreizējā spīkere Āboltiņa uz NA izredzēm ieņemt šo amatu raugās piesardzīgi: “Ņemot vērā prezidentūru ES Padomē, parlamenta vadīšana būtu jāuztic cilvēkam, kuram ir parlamenta vadīšanas pieredze.” Jaunajā Saeimā šāda pieredze ir tikai ZZS pārstāvim Gundaram Daudzem. Ideālā gadījumā Saeimas prezidijam vajadzētu būt apstiprinātam jau līdz 6. novembrim, kad Latvijā ieradīsies liela Briseles delegācija, tostarp ES Augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.
Ar prezidentu vakar tikās arī citu lielāko partiju pārstāvji. Visvairāk balsis 12. Saeimā ieguvusī partija “Saskaņa” joprojām uzstāj uz to, ka valdība būtu jāveido tieši viņiem, jo “Vienotībai” pēc balsu pirkšanas skandāla vairs neesot morālu tiesību to darīt.
Saeimā neievēlētais NA pārstāvis Jānis Iesalnieks jau paguvis paziņot, ka viņam būtu grūti atbalstīt premjeri, kas aizliedz ministriem iet 16. marta gājienā. Tomēr, visticamāk, šāds aizliegums paliks spēkā, jo ES prezidentūras dēļ Latvijai būs pievērsta pastiprināta pasaules mediju uzmanība. Atgādināšu, ka došanās 16. marta gājienā šopavasar maksāja amatu Straujumas valdības reģionālo lietu ministram Eināram Cilinskim (NA).
