Pako somu 16
Latvijā civilās aizsardzības sistēmu un struktūru vada VUGD. Civilās aizsadzības plāni – valstī, pašvaldībās, komercstruktūrās – tiek atjaunoti katru gadu. Katastrofu gadījumiem izveidota valsts materiālā rezerve – papildu resursi, kas glabājas attiecīgo institūciju noliktavās. Sīkāka informācija par tiem nav pieejama, jo satur valsts noslēpumu. Zināms, ka materiālās rezerves resursus lieto apmācībās katastrofu situācijām. Tos izmanto arī kā humāno palīdzību. Ukrainai, Grieķijai, Slovēnijai Latvija no materiālās rezerves sūtīja ģeneratorus, segas, spilvenus, stāsta M. Baltmanis.
Par pārtikas rezervēm liela apdraudējuma gadījumā jāgādā valstij. Zemkopības ministrija katru gadu pieprasa no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par iedzīvotāju skaitu administratīvajās teritorijās, lai kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju plānotu nepieciešamo pārtikas un ūdens apjomu un slēgtu līgumus ar komersantiem par atlikto piegādi.
Pašvaldību galvenais uzdevums ir iedzīvotāju evakuācija, pagaidu izmitināšana, sociālā aprūpe un ēdināšanas organizēšana. Pašvaldības slēdz līgumus par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.
Uz jautājumu, ar ko vajadzētu pašiem iedzīvotājiem nodrošināties mājā vai dzīvoklī, ja atgadās kas ārkārtējs, M. Baltmanis nosauc trīs svarīgākās lietas – dokumentu kopijas, skaidra nauda un bankas kartes, sakaru līdzekļi – radio un tālrunis. Tas esot pamatu pamats, taču prātīgi būtu sagatavot arī ārkārtas gadījumu somu. Pats to esot sakravājis līdz pusei.
– Manā somā ir visu dokumentu kopijas, skaidrā nauda, radioaparāts ar baterijām, sērkociņi, šķiltavas, lukturītis, guļammaiss un paklājiņš, kā arī pārtika, ko var ilgāk glabāt – sausās zupiņas, rieksti.
