Ziņkārība var dārgi maksāt 16
Prātīgi ļaudis negaisa laikā paliek mājās un aizver logus, ekstrēmisti – metas pakaļ dabas stihijai.
– Katastrofu tūrisms – jābrauc un jāskatās, bet ir gadījumi, kad ziņkārība var dārgi maksāt, – nosaka VUGD pārstāvis.
Var gadīties, ka negaiss uznāk negaidot, tad labāk meklēt patvērumu ēkā vai automobilī, neskarties klāt metāla priekšmetiem, betona virsmām. Brīvā dabā jāmeklē ieplakas, mežā – zemāki koki, jāmet līkums elektrolīnijām. Nojumes vai nelielas ēkas nav drošs patvērums. Ja esi uz ūdens, tiec krastā, cik vien ātri vari.
Kombinācijā ar lielu vēju nāk arī elektrolīniju bojājumi, norauti vadi. Redzi uz zemes elektrolīniju vadu vai uz tā uzkritušu koku, griezies apkārt pa 180 grādiem un kāto projām. Latvijā ir bijuši nelaimes gadījumi, kad cilvēks tomēr tuvojas vadam, bet tur – spriegums un sekas – letālas, stāsta M. Baltmanis.
Tāpat kā negaiss un vētras, arī plūdi Latvijā ir kopumā prognozējama dabas stihija, kurai cilvēki var sagatavoties laikus. Sliktāk, ja kādam ienāk prātā palikt savā vietā. 2013. gadā kāda vecāka kundze reizē ar atteikumu par evakuāciju parakstīja arī savu nāves spriedumu. Bukletā teikts, ka ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā var tikt piemērota piespiedu evakuācija.
