– Vai ieskatāties arī Latvijas valsts simtgades svinību programmā? 14
– Manuprāt katram cilvēkam vajadzētu savu personīgo simtgades projektu, tāpat iesaistīties jebkurā plašāka vēriena pasākumā. Mani iepriecina valsts programmas dažādība. Ceru, ka 2018. gada 18. novembrī militārā parāde būs īpaši grezna, ar kaimiņvalstu un NATO spēku līdzdalību. Ceru, ka grezni būs uzposta ne tikai Rīga, bet citas lielākas pilsētas un novadi valstī. Un galvenais, lai ikviens svētkus svin sev atbilstoši.
– Ir mazliet savādi dzirdēt, ka Vecgada vakarā augstas valsts amatpersonas uzrunu sāk ar vārdiem – Latvijas iedzīvotāji, kas izklausās tik atsvešināti. Vai mēs kādreiz dzirdēsim uzrunu “Mīļie latvieši, godātie cittautieši, Latvijai lojālie pavalstnieki…”
– Es tā nekad neteiktu, jo dalīt cilvēkus pēc kaut kādiem kritērijiem man liekas diskriminējoši. Patiesībā jebkuram rakstu darbam – runai vai romānam – visgrūtāk ir atrast pašus pirmos teikumus. Vecgada vakarā valsts prezidentam pirmām kārtām jājūt, ka viņš uzrunā cilvēku kopumu, tautu. Bet kas ir tauta un kā to kurā brīdī formulēt, ir ārkārtīgi liels izaicinājums.
– Jūsu novēlējums cilvēkiem Latvijā Jaunajā 2017. gadā?
– Ne jau velti novēl laimīgu Jauno gadu. Bet kas īsti ir laime? Man nāk prātā, vai bērniem skolās tagad liek lasīt Kārļa Skalbes pasaku “Laimes meklētājs”? Tur ir interesanta un dziļa mācība un patiesība. Ja cilvēks dzenas pakaļ laimei, viņš to aiz astes nenoķer. Vajag ļauties laimes sajūtai. Atrast tai atslēgu. Es novēlētu pēc iespējas vairāk laimīgu brīžu, jo tādas nepārtrauktas laimes jau nemaz nav.
