– Kuras personības jūs nosauktu, kas savā lielumā šodien varētu līdzināties Aspazijai un Rainim? Man uzreiz nāk prātā Imants Lancmanis, Jānis Stradiņš… 1
Anita Vanaga: – Noteikti tāds bija arī Imants Ziedonis, viņa mākslā paustais par sevis kopšanu modernākā veidā ir tas pats, kas Rainim. Godināšanas vērti ir visi darošie labo ideju cilvēki, kas Raiņa gadā deva savu ieguldījumu. Tieši šogad Dzejas dienas pie Raiņa pieminekļa norisinājās ar lielu pašcieņu, mūsdienīgi, dziļi. Paldies rīkotājiem!
Arno Jundze: – Varbūt tāds ir arī Alvis Hermanis – arī Raini viena daļa sabiedrības ienīda, un ar Hermani ir tieši tas pats.
– Vai šis gads ko izmainīs latviešu izcilo kultūras personību piemiņas kopšanā? Nākamgad apaļas jubilejas ir tik daudziem izciliem latviešu literātiem – viņu vidū Knutam Skujeniekam, Zigmundam Skujiņam, Astrīdei Ivaskai un vairākiem citiem –, ka varbūt būtu vērts to paziņot par Latviešu literatūras gadu?
Ieva Struka: – Tas latviešu literatūrai nāktu tikai par labu, bet – jubileju svinēšanu nevajag novest līdz absurdam, atzīmējot 105, 110 vai 135 gadu atceres, jo tad tā pārvērtīsies savā pretmetā. Ir vajadzīga atlase, kas ir godināšanas vērts.
– Kam būtu jāiet pie Kultūras ministrijas un jārunā par šīm lietām? Varbūt radošajām savienībām?
Arno Jundze: – Tur vajadzētu veidoties personību buķetei no dažādām nozarēm. Mums ir dažādas struktūras pie Kultūras ministrijas – kaut vai Nacionālā kultūras padome (NKP) – kas varētu to izlemt.
Ieva Struka: – NKP ir pārstāvētas visas kultūras nozares, un to pārstāvji zina savu pārstāvju ievērojamākās jubilejas.
Arno Jundze: – Man šķiet svarīgas divas citas lietas – mēs neprotam šīs jubilejas svinēt. Atnāk “melni kraukļi” ar šlipsēm, par ko Rainis jau šausminājās… Raiņa gadā bija liela vēlme “uztaisīt svinīgo pasākumu”, pasarg’ Dievs no tādiem! Nevar būt tāda nacionālā svinību komisija, bet, ja no kādas grupas nāk iniciatīva, tad viņus vajag atbalstīt.
Anita Vanaga: – Tomēr vajag arī valstisku pieeju, bet atraktīvu, nesastindzinātu. Zigmundam Skujiņam nākamgad ir 90, bet viņš taču ir mūsu dzīvais klasiķis.
Eva Ikstena: – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šajā jomā savus uzdevumus veic ļoti veiksmīgi – raidījumā “Kultūras rondo”, “100 g kultūras. Nacionālie dārgumi”, “100 g kultūras. Personība”. Svarīgi, lai uz savām izcilajām personībām mēs raudzītos nevis ar skatu pagātnē, bet gan ar nākotnes skatījumu. Šāda pieeja ir arī mums ar Jāni Mitrēvicu, veidojot Imanta Ziedoņa muzeju.
I. Struka: – Man ir priekšlikums – runājot par Latvijas simtgadi 2018. gadā, neizbēgami būs jārunā arī par Raini. Tad varbūt iztulkojam viņa labākos darbus lielajās Eiropas valodās! Vēl taču ir trīs gadi laika.
A. Jundze: – Un par to ir jārunā jau tagad, tūdaļ.
Kas notiks tālāk
2016. gadā virkne pasākumu būs veltīta komponistam Raimondam Paulam 80. dzimšanas dienā un māksliniekam Janim Rozentālam 150. jubilejā, kas iekļauta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā.
Apjomīgākie notikumi: Jaņa Rozentāla jubilejas izstāde LNMM jaunajā izstāžu zālē (no 12. augusta līdz 30. oktobrim), mākslas albuma “Janis Rozentāls (1866-1916)” atvēršana, starptautiska zinātniska konference “Janis Rozentāls un viņa laikmets”.
Tiks pilnveidota R. Paula mājas lapa, tajā ievietojot gan komponista biogrāfijas, gan daiļrades datus, kā arī radīto skaņdarbu katalogu ar iespēju noskaidrot partitūru pieejamību un noklausīties audio failus. Būs arī R. Paula jubilejas koncertu sērija Nacionālajā teātrī.
APTAUJA
Jautājām “LA” lasītājiem, kā viņi vērtē Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas atcerei veltīto gadu?
Imants Rīgā: “Neesmu pamanījis, ka kaut kādā veidā būtu atspoguļots tas, ka Rainis un Aspazija taču zināmā mērā bija vācbaltu rakstnieki – Rainis ir rakstījis vāciski, un Aspazija ir viņu tulkojusi. Būtu interesanti izdot paralēlos tekstus, ko dzejnieki rakstījuši.”
Dzintra Berce Inčukalnā: “Gads bija gana piesātināts – pati galvenokārt informāciju par to guvu no Latvijas Radio, it sevišķi raidījumā “Kultūras rondo”, kur bija ļoti daudz jauku raidījumu. Būtu gribējies vairāk televīzijā redzēt Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumus.”
Vija Limbažos: “Kopumā dzejnieku piemiņa tika atzīmēta cieņpilni. Vienīgi – man nav pieņemams, ka kaut kam tādam sasparojamies tikai tad, kad tuvojas lielie atceres datumi – it kā mums līdz tam tāds Rainis un Aspazija nebūtu bijuši.”
Olafs Gaiķēns Mūrmuižā: “Pamanīju, ka vairāk centās izcelt dzejnieku personīgo, intīmo dzīvi. Man tomēr liekas, ka, to īpaši publiskojot, mēs ģēnijus pārāk cilvēciskojam. Ar dižgariem nevajadzētu dzert tubrālības, veselīgāk ir ieturēt distanci.”
