Rainis esam mēs katrs? 1
– Piekrītu viedoklim, ka “100 gados ir radīti Rainis un Aspazija atbilstoši katram vēsturiskajam posmam”. Kādi tad bija šā vērienīgā gada laikā mūsu kultūrtelpā un vēsturiskajos apstākļos uzkonstruētie Rainis un Aspazija?
E. Ikstena: – Kad kopā ar Goran Goru attēlojām Raini un Aspaziju, mūsu uzdevums bija iedzīvināt viņus mūsdienās caur interneta video, sasaucoties ar cilvēkiem no visas Eiropas. Mans būtiskākais secinājums bija, ka Raiņa un Aspazijas personības arī mūsdienās atbalsojas visā Eiropā un pasaulē. Esmu pētījusi feminismu, un, lasot Aspazijas runas Saeimā, ir skaidrs, ka viņas idejas spēj konkurēt ar to, kas vēl šobrīd daudz kur Eiropā sieviešu tiesību jomā nav īstenots. Mēs vēlamies grandus kā Elīna Garanča vai Alvis Hermanis, kuru slava iet pāri mūsu valsts robežām, bet tikpat labi tie var būt arī Aspazija un Rainis. Domāju, ka arī šodien viņi būtu sociāli un pilsoniski aktīvi cilvēki, sabiedrības viedokļa līderi. Mūsdienās raiņi un aspazijas ir pilsoniskās sabiedrības aktīvākie locekļi, kuri izsakās paši un rosina arī pārējos izteikties par sabiedriski nozīmīgām tēmām.
– Bet vai neražojam jaunas klišejas? “Raiņa sapņu” sakarā izskanēja uzstādījums, ka “mēs katrs esam Rainis un Aspazija”…
Ieva Struka: – Tik burtiski ticēt režisora apgalvojumiem nevajag, bet jāsaprot arī šīs frāzes iemesls – aktieris nevar atveidot to, ko nesaprot. “Mēs katrs esam Rainis” – tā vairāk bija definīcija metodei, kā strādāt, un izpratnes pakāpi iestudējumā varēja arī visai labi nolasīt, jo spēku sadalījums starp aktieriem nebūt nebija vienāds.
Bet, runājot par Raini un Aspaziju mūsdienās, man šķiet, ka Rainis šobrīd ir demokrātiskas valsts brīva cilvēka ideāls – kā dzīvot gudram, domājošam, ambiciozam sapņotājam. Nedrīkst aizmirst, ka Rainis gan vīlās, bet arī bezgala ticēja savai tautai. Lai gan dzejnieka ambīcijas bija lielas, augsni nākotnei viņš saredzēja brīvos, gudros, Eiropas tradīcijai piederīgos cilvēkos – tā nav ideja par eliti, bet ideja par tautu. Izrādes sakarā svarīgi atgādināt citu aspektu – tad, kad Rainis runā par to, kas būs pēc 100, 150 vai 200 gadiem, viņš runā par mums. Raiņa sapņi – tie esam mēs, kas pašreiz dzīvojam. Tad varam sev vaicāt: vai atbilstam tam, kā viņš mūs – cik gudrus, attīstītus, ar kādiem ideāliem apveltītus – iztēlojās? Tādā nozīmē patiešām Rainis esam mēs katrs.
