Kur slēpjas mākslīgā intelekta bīstamība? Vai mākslīgais intelekts var arī kļūdīties? 45
Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk mūsu visu dzīvēs. Reizēm tas rada pat apjukumu un bailes, aizdomājoties, cik tālu vēl šī joma var attīstīties. Vai kādā brīdī mākslīgais intelekts nekļūs mums bīstams?
Dabā mēdz būt dažādi, ne viss ir perfekts, bet kā ir mākslīgā intelekta pasaulē? Šis ir viens no jautājumiem, par ko TV24 raidījumā “Globuss” aizdomājas Modris Greitāns, Elektronikas un Datorzinātņu institūta direktors.
“Ģeniāli mākslinieki, ģeniāli zinātnieki mēdz būt ar autiskā spektra traucējumiem. Tātad daba ir radījusi, ja tā var teikt, neatkārtojamu smadzeņu kombināciju, ar kuru, lūk, piedzimis šis ģēnijs. Mākslīgajā intelektā šis viss taču ir neiespējams, jo tas viss ir tikai cipari, cipari, vieninieciņi, nullītes, vieninieciņi,” aizdomājas Greitāns.
Elektronikas un Datorzinātņu institūta direktors turpina: “Šis īstenībā ir ļoti sarežģīts jautājums. Jo pirmais, ko gribu teikt, – nav tā, ka mākslīgais intelekts nekļūdās. Kļūdās! Ja skatāmies kaut kādus klasifikāciju objektus vai ko tamlīdzīgu, jā, kļūdās.”
Kurā brīdī tas viss var kļūt bīstami? Greitāns uzskata, ka bīstamība sākas brīdī, kad kāds ir monopolizējis mākslīgā intelekta apmācību, viņš var apzināti arī paredzēt, vai vēlāk, šo tehnoloģiju izmantojot, tā nedos kļūdainus rezultātus.
Ja runājam par ģenialitāti cilvēkiem, kam smadzenes darbojas kaut kā citādāk, tas ir vairāk jautājums neirozinātniekiem, uzskata Greitāns.
Šobrīd mākslīgais intelekts darbojas citādi nekā cilvēks – tas ir apmācīts konkrētam mērķim. Ja skatāmies, piemēram, to dabiskās valodas apstrādi, jā, uzdevumi ir dažādi, bet principā tiek operēts ar dabisko valodu. Lai mākslīgajam intelektam iemācītu braukt ar automašīnu, tā uzreiz ir cita lieta – tas jāsāk apmācīt no jauna.