Elmārs un Anita Vectirāni pie Neretas novada karoga.
Elmārs un Anita Vectirāni pie Neretas novada karoga.
Foto – Timurs Subhankulovs

“RIEKSTIŅOS”: Jāņa Jaunsudrabiņa zīmē 0


Jāņa Jaunsudrabiņa dzimtās mājas “Riekstiņus” klāj pirmās kupenas, bet muzejā omulību rada iekurtā krāsns. Muzeja vadītājas Ilzes Līdumas tēvs ar Jaunsudrabiņu ir otrās pakāpes brālēni, bet “Baltajā grāmatā” pieminētais Pēterītis – viņas vectēvs.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
Lasīt citas ziņas

Nākamajā – 2017. – gadā Jaunsudrabiņam apritēs 140 gadi, “Riekstiņiem” – 50, arī – 20 gadi kopš Jaunsudrabiņš pārapbedīts Latvijā un 55 gadi kopš viņa aiziešanas mūžībā. Jāņa Jaunsudrabiņa gads tika iesākts jau aprīlī ar Ilzes Līdumas grāmatas “Jaunsudrabiņa devums tēlotājā māk­slā” atvēršanu Nacionālajā bibliotēkā. Tūlīt tiks izsludināts konkurss jauniešiem literatūrā un zīmēšanā. “Man Jaunsudrabiņš, pirmkārt, ir gleznotājs, tad dzejnieks un tikai pēc tam – rakstnieks,” savu nostāju pauž Ilze Līduma, “viņš strādājis kā fotogrāfs un visu mūžu bijis makšķernieks.” Jo – cik tad to lielo rakstāmdarbu? “Aija”, “Baltā grāmata”, “Zaļā grāmata”, “Vēja ziedi”, “Ar makšķeri”… Viņa gleznas atrodas Rakstniecības muzejā, kas nākamgad vēl diemžēl būs slēgts, divi zīmējumi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā pie grafikas. “Eļļas darbus gan tur neatradu,” teic Ilze Līduma. Būšot jāaprunājas ar direktori Māru Lāci, lai nākamgad izliek apskatei vairāk Jaunsudrabiņa glezniecības darbu.

Februārī “Riekstiņos” solījis ierasties amatieru teātris no Berķeneles ar Jaunsudrabiņa “Spokiem”, bet Mākslas dienās jaunieši zīmēs Jaunsudrabiņa tēmu lokos. Muzeju naktī maijā vietējais amatieru teātris varētu vērt priekškaru ar kādu Jaunsudrabiņa darbu. Bet jūlijā gribot aizbraukt uz Suvainiškiem, lai Jaunsudrabiņu lasītu latviski un lietuviski. 26. augustā, tūlīt pēc Jaunsudrabiņa dzimšanas dienas, muzejā iecerēts koncerts ar koriem un arī augstas raudzes solistiem. Zinātniskajā konferencē Neretā aicināta Lūcija Ķuzāne, Jānis Zālītis, muzejnieki un rakstnieki. Septembrī Nacionālajā bibliotēkā iecerēta Neretas novada diena, jo šajā mēnesī 13. septembrī rakstnieks pārapbedīts dzimtās puses kapsētā. Ilze Līduma cer, ka nākamgad dienas gaismu ieraudzīs arī viņas veidotā grāmata “Daugava” ar apmēram 300 Jaunsudrabiņa dzejoļiem. Šis darbs būs turpinājums “Baltajai mūžībai”, kurai autore smēlusies arī preses izdevumos Vācijā. Diemžēl muzeja izdotās grāmatas var nopirkt vienīgi pašos “Riekstiņos”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.