Ekonomiskais aspekts 2
Igaunijā ik gadu tiek radītas aptuveni 300 000 tonnas nešķiroto atkritumu, no kuriem jaunais atkritumu dedzināšanas bloks pārstrādā aptuveni 220 000 tonnas. Strādājot ar pilnu jaudu, tas vienā stundā sadedzina 27,5 tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu. Stundā sadedzināto atkritumu daudzumu viena gada laikā rada aptuveni 70 vidēja lieluma Igaunijas mājsaimniecības. Vidēji dienā Iru spēkstacijai atkritumus piegādā aptuveni 80 atkritumu mašīnas. Lai saražotu tādu pašu enerģijas daudzumu, būtu vajadzīgs 220 000 tonnas degslānekļa, 70 000 000 kubikmetru gāzes vai 220 000 tonnas šķeldas. Tātad, izmantojot atkritumus enerģijas ražošanai, Iru elektrostacija gadā ekonomē 70 000 000 kubikmetrus dabasgāzes!
Spēkstacijā elektrībā un siltumā pārstrādā aptuveni 85% no atkritumos esošās enerģijas. Tās siltumenerģijas ražošanas jauda ir 50 MW, bet elektroenerģijai tā ir 17 MW. Spēkstacijā uzstādītās modernās iekārtas nodrošina efektīvu visdažādāko atkritumu sadedzināšanu, bez nepieciešamības tos šķirot. Iru atkritumu pārstrādes bloks nekonkurē ar atkritumu šķirošanu un to dalīto vākšanu, jo spēkstacijas galvenais uzdevums ir nodrošināt alternatīvu nešķiroto atkritumu uzglabāšanai poligonos. Spēkstacija ir rentabla, sarēķinot visus izdevumus un ieņēmumus, veidojas stabila peļņa, bez dotācijām!
2016. gadā “Eesti Energia” elektrostacijas Iru atkritumu dedzināšanas energobloks saražoja un pārdeva 129 GWh elektroenerģijas un 292 GWh siltumenerģijas. Kā kurināmais tika izmantoti 248 000 tonnas jaukto sadzīves atkritumu, kas ir par 3000 tonnām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Elektroenerģija tika saražota apmēram tikpat daudz, cik iepriekšējā gadā, taču siltumenerģiju 2016. gadā saražoja par 8% vairāk. Atkritumu piegādes līgumu portfelis ir saplānots vismaz sešus mēnešus uz priekšu, ir ilgtermiņa līgumi uz četriem gadiem, jo ir laikus jāplāno piegādes, lai staciju nodrošinātu ar kurināmo. “Piegādātājus izvēlamies atklātā konkursā, kurā visiem uzņēmumiem ir vienādas dalības iespējas. Šāda pieeja nodrošina caurspīdīgumu un godīgumu, un līgumi tiek slēgti atbilstoši cenām, kas rodas konkursa rezultātā,” akcentē R. Pajo. Piemēram, 2015. gadā Igaunijā bija 308 000 tonnas jaukto sadzīves atkritumu un atkritumu izgāztuvēs tika deponēts tikai 26 000 tonnas atkritumu, kas ir mazāk nekā 10% no gada ražas.
Ekoloģiskais aspekts
Dūmgāzu attīrīšana notiek vairākos etapos. Atkritumu dedzināšanas blokā īpašu vērību pievērš dūmgāzēm, kas rodas dedzināšanas laikā. To ekoloģisko atbilstību nodrošina dūmgāzu attīrīšanas process un pastāvīgs monitorings. No apmēram 100 miljoniem eiro, kas tika investēti energoblokā, apmēram trešdaļu izmaksāja dūmgāzu attīrīšanas ierīces. Ietekmes uz vides novērtējums parādīja, ka atkritumu dedzināšanas energobloks nekādi neietekmē vai ietekmē ļoti minimāli Iru elektrostacijas apkārtni. Dūmgāzes tiek attīrītas reaktorā, kur šim nolūkam izmanto dažādus reaģentus, kurus iesmidzina ar speciālām sprauslām, tādējādi nodrošinot dūmgāzu kontaktu ar ķimikālijām. Degšanas procesa laikā izdalītie dioksīni, smagie metāli un citas kaitīgas vielas pēc reaktora tiek neitralizētas ar aktīvo ogli. Pēc attīrīšanās reaktorā dūmgāzes nonāk auduma filtros, kas aiztur putekļus un cietās daļiņas. Dūmgāzu izmešu normas gaisā tiek papildus kontrolētas on–line monitoringā. Šī sistēma nodrošina izmešu atbilstību striktām ekoloģiskām prasības, pretējā gadījumā tā apstādina rūpnīcas darbu. Visi atkritumu dedzināšanas energobloka dati ir publiski pieejami, un tos uzrauga valsts vides kontroles institūcijas. Pateicoties īpaši efektīvām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām, energobloka izmeši apkārtējo vidi ietekmē mazāk nekā pāris desmiti privātmāju ar krāsns apkuri.
Atkritumu dedzināšana ir alternatīva atkritumu izgāšanai izgāztuvēs. Iepakojums, plastikāts, stikls, papīrs un biodegradentie atkritumi tiek šķiroti un nosūtīti uz otrreizējo izmantošanu vai pārstrādi. Tādā veidā atkritumu dedzināšana nekonkurē ar atkritumu šķirošanu. Igaunijā šobrīd tiek šķiroti apmēram 26–27% atkritumu, progresīvākajās Eiropas valstīs 55 –60%. Tātad pat pie sakārtotas atkritumu šķirošanas sistēmas gandrīz puse paliek nešķirota. Nešķirotos atkritumus praktiskāk ir izmantot enerģijas iegūšanai, nevis vest uz izgāztuvi. Tā kā Iru stacija strādā ar peļņu, var sagaidīt, ka arī Latvijas uzņēmumi ar laiku iesaistīsies šajā noderīgajā un ienesīgajā biznesā. Vai tas notiks Rīgā vai Brocēnos, rādīs laiks.
