Kur Igaunijas prezidente dedzināja atkritumus 2
Interesants fakts. Jaunā un šarmantā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir kādu laiku vadījusi Iru spēkstaciju, kurā šodien atkritumus pārvērš tīrā enerģijā. Kas tā par spēkstaciju, un vai atkritumus var dedzināt?
Noglabāt vai pārstrādāt?
Skaidrs, ka, pieaugot ražošanas apjomam, vēl straujāk pieaug atkritumu masa. Atkritumu masas uzaudzēšana ražotājiem reizēm pieder pie mārketinga trikiem. Lai prece liktos iespaidīgāka, to ietīsta vairākos nevajadzīgos iepakojumos. Aprēķināts, ja preču patēriņš pieaug par 10 vienībām, atkritumu masa – par 13 vienībām.
Vislabāk atkritumus neradīt vispār, piemēram, izmantojot daudzkārtējo taru un citus sen pārbaudītus paņēmienus. Atkritumus var otrreiz izmantot vai pārstrādāt, bet prasa ieguldīt darbu un izvērst šķirošanas infrastruktūru. Atkritumus var sadedzināt, atgriežot dabā tajos uzkrāto enerģiju, kā to vairāk vai mazāk dara vairums Eiropas valstis. Visprimitīvākais un vidi degradējošākais paņēmiens ir veidot atkritumu izgāztuves. ES dalībvalstīs poligonos joprojām tiek apglabāta trešdaļa mājsaimniecību un mazo biznesu radīto atkritumu un mazāk nekā puse tiek pārstrādāta vai kompostēta.
Eiropas parlaments (EP) izstrādā likumdošanas paketi, kurā paredz palielināt atkritumu pārstrādi un samazināt to noglabāšanu poligonos. Pārstrādājamo atkritumu daļai jāpieaug no pašreizējiem 44% līdz 70% 2030. gadā, – norādīts tiesību aktu projektā. Tāpat likumprojekts ierobežos poligonos noglabājamo atkritumu daļu līdz 10% 2030. gadā. Līdz 2020. gadam ES dalībvalstīm būtu jāpārstrādā vai jākompostē vairāk nekā 50% no atkritumiem. “Pieprasījums pēc izejvielām pasaules ekonomikā varētu pieaugt vēl par 50% nākamo 15 gadu laikā. Lai mainītu šo tendenci, mums jāpieņem aprites attīstības modelis, kas materiālus un to vērtību notur apritē, un tas ir vienīgais risinājums, kas apvieno ilgtspēju ar ekonomisko izaugsmi. Atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija kļūst par atslēgas vārdiem jaunai paradigmai ilgtspējas, inovāciju un konkurētspējas veicināšanai – lai atkritumi no problēmas kļūtu par resursu,” norādīja EP ziņotāja Simona Bonafē (Itālija).
Iru spēkstacija
Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi lietai jau pieķērušies pamatīgāk, un to elektroenerģijas ražotājs “Eesti Energia” Iru spēkstacijā darbina koģenerācijas bloku, kas kā kurināmo izmanto nešķirotus sadzīves atkritumus. Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedza 105 miljonus eiro. Spēkstacijas atkritumu pārstrādes bloka būvniecību veica Francijas kompānija “Constructions Industrielles de la Méditerranée” (CNIM), vispārējos celtniecības darbus īstenoja kompānija “Merko Ehitus Eesti”.
“Lai arī atkritumi var tikt izmantoti enerģijas ražošanai, atkritumu pārstrādes spēkstacijas būvniecībai nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai garantētu, ka tā ir droša apkārtējai videi. Piemēram, izpētes dati liecina, ka Iru spēkstacija rada vien tikpat nelielu izmešu daudzumu kā 20 privātmājas, kas izmanto malkas apkuri. Iru atkritumu pārstrādes spēkstacija ir pilnībā mainījusi atkritumu apsaimniekošanas nozari Igaunijā – pēc spēkstacijas palaišanas izgāztuvēs uzglabājamo atkritumu īpatsvars ir nokrities zem 10%. Mums būtu jāattīsta atkritumu šķirošana, lai palielinātu to atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas, kā arī paaugstinātu atkritumu enerģētisko vērtību. Piemēram, organiskie atkritumi, kurus varētu kompostēt, pašlaik tiek bieži sajaukti kopā ar visiem citiem sadzīves atkritumiem, tāpēc šī atkritumu masa sadeg sliktāk. Pašlaik daļa atkritumu Iru spēkstacijas vajadzībām tiek arī importēta no ārvalstīm, tāpēc ka Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā ir labāk attīstīta atkritumu šķirošana un no šo atkritumu sadedzināšanas tiek iegūts daudz vairāk enerģijas,” atzīmē Raine Pajo, “Eesti Energia” valdes loceklis un enerģijas ražošanas vadītājs.
