Kur plašajā pasaulē māca runāt latviski 0
Varam apgūt kaut visas pasaules valodas, tomēr mūsu dzimtā – latviešu – valoda ir un būs vissvarīgākā. Kā to nosargāt vairāku tūkstošu citu valodu vidū? Kā šajā globalizācijas laikmetā to saglabāt dzīvu ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē?
Digitālajā vidē par maz
Ikdiena šobrīd nav iedomājama bez interneta. Bet, izrādās, informācijas latviešu valodā internetā ir mazāk nekā 0,1%. To apliecināja Eiropas Komisijas finansētā pētījuma “Latviešu valoda digitālajā laikmetā” rezultāti. No 30 valodām 21 valodas pastāvēšana digitālajā vidē ir apdraudēta. Latviešu, lietuviešu, islandiešu un maltiešu valodu situācija šajā ziņā ir vissliktākā, jo šajās valodās nav pietiekami plaša tehnoloģisko resursu klāsta – programmatūru, kas apstrādā cilvēka runātu vai rakstītu valodu, piemēram, mākslīgās balsis automašīnu navigācijas sistēmās, interaktīvie asistenti viedtālruņos, semantikas analīzes iespējas, mašīntulkošanas sistēmas u. tml.
Viens no pētījuma dalībniekiem ir Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Tulkošanas katedras vadītājs, profesors ANDREJS VEISBERGS.
– No visām pasaules valodām jauno tehnoloģiju vidē labs stāvoklis ir tikai angļu valodai. Latviešiem nav iemesla panikai vai bezcerībai, bet, ja digitālās vides attīstībā latviešu valodā nenotiks pētījumi un neieguldīs līdzekļus, pēc pieciem gadiem varam būt krietni atpalikuši daudzās jomās. Jau šobrīd lielās valodas ir mums tālu priekšā, piemēram, mašīntulkošanā, runas atpazīšanā u. c. jomās. “Google” gan piedāvā mašīntulkošanu, bet šis tulkojums ir diezgan zemā līmenī. Runas atpazīšanas programmas ir ļoti attīstītas lielajās valodās, kur ir liels noieta tirgus. Dators pieraksta, ko cilvēks runā, saliek komatus, izlabo drukas kļūdas, ja nepieciešams, tekstu pārtulko un atskaņo citā valodā. Angliski, vāciski un franciski runājošajās zemēs šīs tehnoloģijas attīstītas jau tik tālu, ka pakāpeniski zūd vajadzība pēc tulkotāja.
Domāju, ka pēc gadiem pieciem vai desmit, pateicoties runas atpazīšanas programmatūrām, pilnīgi iespējamas būs mašīntulkotas videokonferences, kurās angļi runās angliski, franči – franciski, vācieši – vāciski, bet latvieši latviski gan runāt laikam vēl nevarēs.
Tā, protams, nav katastrofa, jo Latvijā ir viens no augstākajiem svešvalodu zināšanu līmeņiem Eiropā, bet šādās un līdzīgās situācijās latviešu valoda atradīsies zemākā rangā un tās lietojums būs ierobežots. Domāju, ka tālākā nākotnē dabiskā nāvē nomirs ne tikai rokraksts, bet arī rakstīšana ar klaviatūru. To aizstās runas atpazīšanas programmas. Atliks vien runāt, pārējo paveiks dators.
Latvijā ir pietiekami daudz speciālistu, kas latviešu valodas stāvokli digitālajā vidē varētu uzlabot. Šī joma mūsu valstī ir diezgan attīstīta, bet ir vajadzīgi finansiāli ieguldījumi. Tiem nav jābūt milzīgiem, bet pastāvīgiem gan. Šos jautājumus varētu risināt valsts aģentūras vai pēc valsts pasūtījuma privātfirmas un universitāšu institūti. Ideāli, ja visi kopā, – uzsver Andrejs Veisbergs.
Latviešu valodas aģentūras valodas attīstības daļas vadītāja, filoloģijas doktore INITA VĪTOLA gan uzskata, ka latviešu valodas situācija digitālajā vidē nav tik bēdīga.
– Manuprāt, latviešu valoda internetā ir pārstāvēta diezgan plaši. Ir izveidots diezgan daudz valodas apstrādes rīku, arī datubāžu nav maz. Cits jautājums – vai tas ir pietiekami apjoma un kvalitātes ziņā. Tāpēc, no vienas puses, var teikt, ka latviešu valoda, pateicoties privāto uzņēmumu un arī valsts iestāžu iniciatīvai un padarīto samērojot ar datorlingvistikai atvēlēto finansējumu, digitālajā vidē pastāv diezgan veiksmīgi. No otras puses, datorlingvistikas lauks Latvijā patiešām nav pietiekami attīstīts, ja salīdzinām ar to, kas paveikts kaut vai, piemēram, kaimiņzemē Igaunijā.
Jautājums, vai ir jau radīts viss sākotnēji nepieciešamais. Vai, piemēram, ir pieejami mūsdienīgai valodas izpētei būtiski korpusi? Joprojām nav pietiekami plaša nacionālā valodas korpusa – liela valodas tekstu kopuma, kas vajadzīgs dažādu nozaru pētniekiem, īpaši valodniekiem – vārdnīcu veidotājiem, literatūrzinātniekiem, kultūrvēstures pētniekiem, antropologiem u. c. Arī mašīntulkošanai.
Latviešu valodas korpusā pašlaik ir iekļauti 3,5 miljoni vārdlietojumu, un tas ir ļoti maz. Šobrīd to nevar izmantot kā objektīvu statistisku tekstu krātuvi. Šī situācija kavē tulkojošo, skaidrojošo un cita veida vārdnīcu (un ne tikai vārdnīcu) tālāku attīstību. Tas gan nenozīmē, ka tās netiek radītas. Tiek, bet varētu būt precīzākas un pilnīgākas.
Datorlingvistika Latvijā nevarēs attīstīties pilnvērtīgi, kamēr netiks piešķirts stabils, ilglaicīgs valsts finansējums. Reizēm gan ļoti daudz var izdarīt arī ar minimāliem resursiem, taču ilgtspējīgu resursu un rīku izveidei tas nav risinājums. Vienlaikus jādomā par kvalificētu datorlingvistu sagatavošanu.
27 latviešu kultūras vēstniecības
Tomēr latviešu valoda ir interesanta ne tikai latviešiem, bet arī citu tautību ļaudīm. Ārpus mūsu valsts latviešu valodu var apgūt 27 pasaules augstākās izglītības iestādēs ASV, Austrijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Latviešu valodas aģentūra (LVA) finansiāli atbalsta septiņas no tām – Vīnes, Prāgas Kārļa, Brno Masarika, Tallinas, Tartu, Vašingtonas un Pekinas svešvalodu universitāti. Savukārt visām 27 augstākās izglītības iestādēm regulāri sūta jaunākos LVA izdevumus – mācību līdzekļus, metodiskos materiālus, vārdnīcas u. c. Pēc iespējas LVA atbalsta arī latviešu valodas popularizēšanu citās ārvalstu augstskolās, kurās var mācīties latviešu valodu.
– Augstskolas, kurās var apgūt latviešu valodu, var uzskatīt par tādām kā kultūras vēstniecībām, kas darbojas papildus tām organizācijām, kuras stiprina sadarbību starp Latviju un citām valstīm.
Piemēram, Prāgas Kārļa universitātes lektors Pāvels Štolls latviešu valodas apguvi šajā augstskolā ir padarījis par prestižu studiju programmu. Būdams čehs, viņš ir ļoti labi apguvis latviešu valodu, tajā brīvi runā un ir liels latviešu kultūras entuziasts. Arī savu zinātņu doktora darbu viņš ir veltījis Latvijai.
Jo vairāk cilvēku, kas apgūst latviešu valodu, jo Latvija kļūst pasaulē pazīstamāka. Tāpēc Latviešu valodas aģentūra par savu pienākumu uzskata, cik vien iespējams, palīdzēt šim augstskolām. Diemžēl mēs nespējam sniegt finansiālu atbalstu visu augstskolu lektorātiem, – teic Latviešu valodas aģentūras izglītības daļas vadītāja DACE DALBIŅA. Kāpēc gan jaunieši ārzemēs vēlas mācīties latviešu valodu? LVA izglītības metodiķe AIJA OTOMERE teic, ka dažkārt tas notiek akadēmiskas intereses dēļ, citi ar Latviju vēlas saistīt savu biznesu vai iesaistīties starpvalstu projektos, kuros latviešu valoda var būt noderīga. Vēl studenti latviešu valodu apgūst personisku motīvu vadīti, kā tas ir Ķīnā, kad jaunieši vēlas atšķirties no citiem, izvēloties apgūt savā valstī maz zināmu valodu.
Zane Āboltiņa pagājušajā mācību gadā pasniedza latviešu valodu Pekinas svešvalodu universitātē. Uz Ķīnu devās 2011. gada septembra sākumā, bet Latvijā atgriezās 2012. gada jūnija beigās. Mācīties pieteicās 16 studenti. Otrajā semestrī audzēkņu skaits nedaudz saruka, jo latviešu valoda ir izvēles kurss un studenti ir ļoti noslogoti obligātajos mācību priekšmetos.
Sākumā Ķīnas jaunieši pat nezināja, kur atrodas Latvija. Arī latviešu valoda viņiem šķiet kaut kas eksotisks, jauns un nedzirdēts. Kad jautāju, kāpēc vēlas apgūt latviešu valodu, atbildes bija ļoti atšķirīgas. Kāds vēlas dzīvot Eiropā un uzskata, ka Eiropas Savienības dalībvalsts valodas zināšanas varētu būt priekšrocība. Citi latviešu valodas zināšanas uztver kā papildu bonusu CV, kas var noderēt, konkurējot darba tirgū. Jāatzīst, latviešu valodas apguve Ķīnas jauniešiem veicās diezgan grūti. Ķīniešu valodā nav ne dzimtes, ne laiku. Iemācīt, kuri vārdi latviešu valodā ir sieviešu dzimtē, kuri – vīriešu, nebija viegli. Bet studenti bija atsaucīgi un kāri tvēra jaunās zināšanas. Vilinoša viņiem šķita arī Latvijas kultūra un daba, – stāsta Zane Āboltiņa.
Prāgas Kārļa universitātē par Baltistikas nodaļas vadītāju un pasniedzēju strādā čehs, latviešu valodas un kultūras patriots, filozofijas zinātņu doktors PĀVELS ŠTOLLS (48). Viņš mūsu dzimtajā valodā brīvi runā un raksta. Zinātnisko grādu saņēmis par disertāciju “Latvijas kultūras tradīciju čehu konteksti”. Arī uz maniem jautājumiem Pāvels e-pastā atbild teicamā latviešu valodā.
– No visām svešvalodām latviešu valodu zinu vislabāk, jo tajā man ir vispamatīgākā prakse. Sāku to apgūt trauksmainajos 20. gadsimta 80. gados, jo gribēju sazināties ar latviešu draugiem viņu dzimtajā, tolaik reāli apdraudētajā valodā un dziedāt latviešu dziesmas. Man bija liela emocionāla motivācija, tāpēc apgūt latviešu valodu nebija grūti. Vēlāk man palaimējās, jo 1990. gadā Prāgas Kārļa universitātē pirmo reizi tās vēsturē izveidoja latviešu valodas un literatūras specialitāti, un profesors Radegasts Paroleks, kurš to iedibināja, pēc laika mani iecēla savā amatā. Ļoti priecājos arī par to, ka pirms četriem gadiem Latviešu valodas aģentūra sāka apmaksāt latviešu valodas lektoru no Latvijas, līdz ar to manāmi paaugstinot valodas mācību līmeni. Patlaban šo darbu veic Sarma Gintere. Un studenti jau nekļūdīgi atšķir plato un šauro “e”, garo un īso “o”, zina pareizās intonācijas un stilistikas nianses. To var iemācīt tikai skolotājs latvietis. Atšķirībā no angļu, vācu un krievu valodas čehiem apgūt latviešu valodu ir vieglāk, jo latviešu valodai pastāv vairākas līdzības ar čehu valodu, piemēram, uzsvars uz pirmās zilbes, pārskatāmas deklinācijas un konjugācijas, līdzīga sintakse, vācu un krievu valodas ietekme leksikā un frazeoloģijā u. c. Grūtības studentiem sagādā pirmās konjugācijas darbības vārdu, salikto laiku, divdabju un tamlīdzīgu sarežģītu formu apguve. Tomēr vairāki čehu studenti latviski runāt iemācījās pusgada laikā. Līdz šim Prāgas Kārļa universitātē latviešu valodu ir apguvuši ap 30 studentu, patlaban kā savu specialitāti studē pieci, fakultatīvajā kursā – vēl astoņi. Kāpēc viņi to dara? Vislabākā motivācija apgūt svešvalodu ir draugi. Daļu studentu ar latviešu valodu kā vienu no indoeiropiešu saimes vecajām valodām saista zinātniskas intereses, citi studenti to mācās, lai spētu dziļāk izprast Latvijas kultūru, vēsturi un dabu. Čehijā ir tikai trīs darba vietas, kur var izmantot latviešu valodu – Prāgas un Brno universitāte un Latvijas vēstniecība Prāgā. Te trādā trīs šo universitāšu letonikas nodaļas absolventi. Daži studenti latviešu valodas zināšanas izmanto kā bonusu, strādājot kādā citā profesijā. Varu gan apgalvot, ka Čehijas jaunieši letoniku galvenokārt studē nevis aprēķina, bet mīlestības vadīti.
Skoliņas aug kā sēnes. Jāatbalsta!
Kā latviešu valodas apguvi veicināt to tautiešu vidū, kas dažādu apsvērumu dēļ devušies prom no Latvijas? Pēc aptuvenām aplēsēm, ārpus Latvijas šobrīd dzīvo 200 līdz 300 tūkstoši latviešu. Plašajā pasaulē latviešu nedēļas nogales skoliņas turpina augt kā sēnes pēc lietus. Šobrīd tās darbojas 21 valstī, kur latviešu valodu var apgūt vairāk nekā simt neformālās izglītības mācību iestādēs. Tajās darbojas vairāk nekā 140 pedagogi. Lielākā daļa šo darbu veic brīvprātīgi, nesaņemot atlīdzību, jo latviskās identitātes uzturēšanu uzskata par savu misiju. ASV darbojas 25 šādas nedēļas nogales skoliņas, Lielbritānijā – 14, Īrijā – 11, Austrālijā – 7, Kanādā – 6, Krievijā – 5, Vācijā – 4. Īpaši strauji to skaits aug Eiropas valstīs, visstraujāk – Īrijā un Lielbritānijā, stāsta Latviešu valodas aģentūras pārstāve Aija Otomere. Eiropā patlaban darbojas 47 latviešu nedēļas nogales skoliņas.
Pēc Īrijas sociālā departamenta aplēsēm, šajā valstī dzīvo vairāk nekā trīs tūkstoši latviešu bērnu. Dublinas mūzikas studijas un skolas “Mazais letiņš” un Navanas latviešu skolas un jauniešu apvienības dibinātājai un vadītājai, kā arī Īrijas latviešu nacionālās padomes Izglītības un kultūras nodaļas vadītājai INGUNAI GRIETIŅAI vaicāju, vai Īrijā daudz ir tādu bērnu un jauniešu, kas vēlas saglabāt savas latviskās saknes?
– Tas pilnīgi noteikti ir atkarīgs no ģimenes, kurā bērns aug. Jāņem vērā, ka Īrijā mīt ne tikai latviešu ģimenes, bet izveidojušās arī jauktās ģimenes. Tie Īrijas latvieši, kuriem ir svarīga dzimtā valoda, tradīcijas un kultūra, cenšas kopt un saglabāt latvisko identitāti. Viņi ved bērnus uz latviešu skoliņām un piedalās dažādās Īrijas latviešu aktivitātēs – kultūras dienās, “3 x 3” nometnē, dzied korī “eLVē”, apmeklē bērnu mūzikas studiju un skolu “Mazais letiņš”, iesaistās deju kopā “Karbunkulis” u. c.
Nevaru apgalvot, ka šajās aktivitātēs piedalās lielākā daļa Īrijas latviešu, jo daudzi jūtas rūgti aizvainoti par Latvijas nesakārtoto politiku un vienaldzīgo attieksmi pret aizbraucējiem. Šie ļaudis latviešu valodu bērniem necenšas mācīt un uz latviešu skoliņām neved. Un viņu ir diezgan daudz, – e-pasta vēstulē no Īrijas raksta Inguna Grietiņa.
Pirmā latviešu skola Īrijā dibināta pirms septiņiem gadiem. Tagad Dublinā vien darbojas trīs šādas skoliņas. Pavisam Īrijā to ir desmit, kā arī mūzikas un sporta skola, bet drīz darbu sāks vienpadsmitā latviešu skoliņa. Navanā Inguna Grietiņa nodibinājusi pirmo jauniešu (no 13 līdz 18 gadiem) apvienību.
– Jauniešiem šajā vecumā latviešu valoda ir ļoti nozīmīga, jo Īrijas skolās latviešu bērniem, beidzot 12. klasi, piedāvā iespēju kārtot latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu. Turklāt šā eksāmena atzīmi ņem vērā, stājoties Latvijas augstskolās, tāpēc Navanas jauniešu apvienība un Droghedas skola jauniešus šim eksāmenam sagatavo īpaši rūpīgi.
Lielākoties latviešu jaunieši dzimto valodu apgūst ar lielu atbildības sajūtu, bet tas atkal ir atkarīgs no ģimenes. Visās Īrijas latviešu nedēļas nogales skolās bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem valodu apgūst integrētā mācību programmā – gūstot zināšanas par folkloru, vēsturi, tradīcijām, rotaļām, rokdarbiem, ģeogrāfiju, mūziku, tāpēc reti kurš pat apzinās, ka mācās tieši latviešu valodu. Jau ienākot latviešu skoliņā, bērni ļoti koncentrējas, jo te runā viņiem neierastajā latviešu valodā, tomēr jau pēc piecpadsmit minūtēm viņi pie latviskās vides ir pieraduši. Grūtāk ir ar bērniem, kas nāk no jauktajām ģimenēm. Tad vecākiem un skolotājiem nākas apbruņoties ar pacietību. Gadās, ka pirmais vārdiņš no bērna mutes latviski izskan tikai pēc gada, – stāsta Inguna Grietiņa.
Kāda palīdzība no Latvijas būtu vajadzīga, lai latviskās identitātes saglabāšana svešumā varētu notikt iespējami pilnvērtīgāk?
– Patlaban kā atbalstu no Latvijas saņemam mācību līdzekļus. Tos mums sūta un par jaunumiem informē Latviešu valodas aģentūra. Dažas Īrijas nedēļas nogales skoliņas no LVA saņem arī finansiālu atbalstu daļējai skolu telpu īres apmaksai un apdrošināšanai.
Bet Pasaules brīvo latviešu apvienība un tās izglītības nodaļas vadītāja Daina Gross no Austrālijas, kā arī Latviešu nacionālā padome Londonā (izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis) diasporas pedagogiem rīko kvalifikācijas celšanas kursus.
Īrijas Latviešu nacionālā padome nesen nosūtīja priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai, jo svarīgi atrisināt vairākus jautājumus, piemēram, Latvijas Republikas vēstniecībā Īrijā darbā jānorīko izglītības atašejs, kas varētu risināt aktuālo jautājumu par latviešu valodu kā mācību stundu tajās Īrijas mācību iestādēs, kurās vienā vecuma grupā mācās vismaz 6 – 8 latviešu bērni. IZM atbalsts nepieciešams arī Īrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņām, kurās brīvprātīgi strādā 39 pedagogi un viņu palīgi. Būtu nozīmīgi, ja IZM turpinātu atbalstīt diasporas skolotāju kursus un pastāvīgi nodrošinātu skolas ar jaunākajiem mācību līdzekļiem, – stāsta Inguna Grietiņa.
DAINA GROSA, Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes priekšsēde, vēstulē raksta: “Esmu dzimusi un augusi Sidnejā, Austrālijā.
Bet latviešu valoda man ir atvērusi manu senču pasauli. Caur to esmu varējusi izprast savu identitāti, vietu un lomu šeit un tagad. Ar to arī nodarbojos, caur savu brīvprātīgo darbu mēģinot atbalstīt latviešu skolas visā pasaulē, kas pašlaik aug astronomiskā gaitā.
Latviešu valodā pasaulē runā tik maz cilvēku, ka katrs, kas to prot, palīdz uzturēt valodu dzīvu, vienalga, kur viņš mīt. Latviešiem ir jābūt lepniem par savu tautību, jāgodā sava valoda. Turēt to godā nozīmē to prast. Uzturēt ģimenē latvietību, dzīvojot ārpus Latvijas, ir grūti, bet ne neiespējami. Mums ir jāturpina to darīt, jo katrs latvietis, kas prot latviski, ir mūsu tautai svarīgs.”
Fakti: pasaules iedzīvotāji runā vairāk nekā 6700 valodās puse cilvēces runā 50 valodās, otra puse – pārējās tikai aptuveni 200 valodās, tajā skaitā latviešu, runātāju ir vairāk par vienu miljonu latviešu valoda ir dzimtā apmēram 1,5 miljoniem cilvēku no tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, pārējie – ASV, Krievijā, Austrālijā, Kanādā, Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Brazīlijā un vēl citās valstīs latviešu kā otro valodu izmanto vēl aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju (No Latviešu valodas aģentūras mājaslapas) |
Arī tālajā Japānā dzīvo meitene, kura pašmācības ceļā apgūst latviešu valodu. JUI GUŠIKENA (24) pirmo reizi latviešu valodu dzirdēja 2008. gada vasarā, kad viņas ģimene uzņēma skautus no Latvijas. Tobrīd viņai latviešu valoda šķita kā īsts mēles mežģis – tik neizprotama un sarežģīta.
Toties Jui ļoti iepatikās jaunieši no Latvijas. Vēlāk skautu apmaiņas programmas laikā viņa pati viesojās Latvijā, un interese par Latviju un latviešu valodu tikai pieauga.
– Nolēmu mācīties latviešu valodu, jo gribu labāk saprasties ar draugiem Latvijā. Kad viesojos jūsu valstī, nopirku vairākas angļu–latviešu valodas vārdnīcas. Kāds draugs no Latvijas, kurš prot runāt japāniski, man palīdz latviešu valodu apgūt skaipā. Jau pagājis aptuveni pusgads, kopš to mācos. Protu jau lasīt un pateikt vienkāršas frāzes.
Manuprāt, mācīties latviešu valodu nav grūti, bet ir grūti to darīt Japānā, – teic Jui. Septembrī viņa mēroja nepilnus simts kilometrus no dzimtās Fudži pilsētiņas līdz Tokijai, lai apmeklētu Latvijas kultūras dienas. Nākamajā vasarā Jui atkal iecerējusi braukt uz Latviju, lai satiktu draugus un vērotu Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus.
Japānā viņa strādā par skolotāju – māca japāņu valodu sveštautiešiem, bet viņas sapnis ir pārcelties dzīvot uz Latviju. Strādāt par japāņu valodas skolotāju un atvērt pārtikas veikalu. Jūtos tā, it kā Latvija un latviešu valoda mani būtu sagūstījusi, teic Jui.
