Kur piestrādā Saeimas deputāti? Dažs par velti, dažs pelna otru algu 16
Vismaz formāli Saeimas deputātiem likumdošanas darbs parlamentā ir viņa primārā nodarbošanās. Tomēr Interešu konflikta novēršanas likums pieļauj dažus izņēmumus, un liela daļa parlamentāriešu to izmanto, veicot algotu darbu (daži – pat vairākus) vai individuālo saimniecisko darbību. Dažam labam šī papildu nodarbošanās ir pat ienesīgāka nekā darbs Saeimā.
Tikai retais Saeimas deputāts nav vadošā amatā vismaz vienā nevalstiskā organizācijā (NVO). Lielākoties gan viņi šos pienākumus veic sabiedriskā kārtā bez atalgojuma, bet daži pamanās nopelnīt. Piemēram, ZZS frakcijas pārstāvis Andris Siliņš vada Latvijas Pensionāru federāciju un viņa frakcijas kolēģis Andris Bērziņš – Latvijas Bērnu fondu, bet abi divi algu saņem tikai Saeimā. Hosams Abu Meri (“Vienotība”) darbojas dažādās arābu kultūras biedrībās, Juris Viļums (“LRA”) – latgaliešu organizācijās, bijušie armijnieki Kārlis Krēsliņš (NA) un Juris Vectirāns (ZZS) – dažādās militārpatriotiskās biedrībās, bet kādreizējais futbola izlases spēlētājs Mihails Zemļinskis (“Saskaņa”) – sporta organizācijās. Klarnetists Ints Dālderis (“Vienotība”) ir Rīgas koncertzāles biedrības valdē, Atis Lejiņš (“Vienotība”) – Ārpolitikas institūta goda direktors, Romualds Ražuks (“Vienotība”) kūrē dažādas barikāžu dalībnieku organizācijas. Viņi visi šos pienākumus veic sabiedriskā kārtā.
Turpretim Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS), spriežot pēc viņa deklarācijas par 2017. gadu, asociācijā pērn nopelnījis gandrīz tikpat, cik parlamentā (alga Saeimā – 32 978,14, alga LLPA – 32 049,10).
“Apvienot šos amatus nav viegli kaut vai tīri no laika organizācijas viedokļa. Taču tas nav arī neiespējami. Nedomāju, ka mans deputāta darbs no tā ciestu. Gluži otrādi – darbošanās Lielo pilsētu asociācijā man sniedz augsta līmeņa zināšanas un informāciju par pašvaldību nozares aktualitātēm, kas lieti noder darbā parlamentā,” teica Viktors Valainis. Viņš arī atzina, ka gadās reizes, kad viņa kā deputāta viedoklis nesakrīt ar asociācijas interesēm. “Šādos gadījumos es rīkojos kā deputāts ar atbildību pret saviem vēlētājiem, nevis kā lielo pilsētu lobētājs,” uzsvēra politiķis.
Deputāts un premjera parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS) vada Biškopības biedrību, kur pērn algā saņēmis 13 242 eiro, savukārt Ainārs Mežulis (ZZS) biedrības “Pierīgas pašvaldību apvienība” valdē saņēmis 12 100 eiro. Deputāts Igors Zujevs (“Saskaņa”) paša vadītajā biedrībā “Labā cerība” guvis 4858,40 eiro ienākumus.
Arī reliģisko organizāciju aktīvisti par velti viss nestrādā. Deputāts Vladimirs Nikonovs (“Saskaņa”) pērn paralēli deputāta algai nopelnījis 2012 eiro Rēzeknes Vecticībnieku kapu draudzē.
Zemnieki
Likums ļauj deputāta darbu savienot ar saimniecisko darbību lauksaimniecībā, un pašreizējā sasaukumā ir virkne deputātu, kuriem pieder zemnieku saimniecības. Visvairāk pelnošā ir ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa zemnieku saimniecība “Priedule”, kas pērn deputātam nesusi 103 378,34 eiro ienākumus (gandrīz divreiz vairāk nekā darbs Saeimā, kur Brigmanis nopelnījis 54 539,44 eiro). “Šos ienākumus patiešām ienesa zemkopība – graudaugu un rapša audzēšana un nodošana. Šī uzņēmējdarbība darbam parlamentā netraucē, jo ikdienā jau pats traktorā nesēžos. Priekš tam mums ir priekšstrādnieks un vairāki sezonas darbinieki. Man tikai atliek pieņemt stratēģiskos lēmumus – ko un kad sēt, vai un kur piepirkt vēl zemi vai nomāt,” skaidroja Brigmanis.
Zemnieku saimniecības savās deklarācijās norādījuši arī citi ZZS pārstāvji, piemēram, Jānis Klaužs un Valdis Kalnozols, bet nekādus ienākumus tās neesot nesušas.
Vēl vairāki tautas kalpi guvuši ienākumus no sev piederošajiem mežiem. Piemēram, Rihards Melgailis (LRA), pārdodot mežu, guvis 95 000 eiro ienākumus, bet viņa frakcijas kolēģis Juris Viļums līdzīgā ceļā nopelnījis aptuveni 8500 eiro. Savukārt Lolita Čigāne (“Vienotība”) no Lauku atbalsta dienesta saņēmusi ap 2500 eiro jaunaudzes tīrīšanai.
Citi amati valsts sektorā
Daļai deputātu (lielākoties – valdošās koalīcijas pārstāvjiem) ir iespēja strādāt arī citos amatos valsts pārvaldē, piemēram, veikt dažādu iestāžu parlamentāro sekretāru pienākumus. Šādos gadījumos gan algu drīkst saņemt tikai vienā vietā. Piemēram, deputāts Armands Krauze (ZZS) kā Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs no Valsts kancelejas saņēmis algā 35 852,40 eiro, bet par darbu Saeimā algu nesaņem. Jānis Trupovnieks (ZZS) kā Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs saņēmis 37 135 eiro algu. Savukārt Jānis Upenieks (“Vienotība”) pērn bija Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, kur nopelnījis 8910 eiro, bet nu jau viņš pārgājis darbā uz Ekonomikas ministriju.
Astoņi Saeimas deputāti, pamatojoties uz likumu “Par zemes komisijām”, darbojas Latvijas Republikas Centrālajā zemes komisijā (CZK). Par šīs komisijas vadīšanu deputāts Juris Vectirāns pērn paralēli deputātu algai saņēmis 6781,75 eiro. CZK locekļi ir arī deputāti Artūrs Rubiks (“Saskaņa”), Laimdota Straujuma (“Vienotība”), Jānis Tutins (“Saskaņa”), Inesis Boķis (ZZS), Gaidis Bērziņš (NA), Jānis Ruks (LRA) un Aivars Meija (“NSL”), bet viņi tur gadā saņem aptuveni 50 eiro.
Sportisti un zemessargi
Šajā Saeimas sasaukumā vairs nav aktīvu profesionālo sportistu, bet ir vairāki treneri. Kādreizējais Latvijas futbola izlases spēlētājs Mihails Zemļinskis (“Saskaņa) savā deklarācijā kā papildu nodarbošanos norādījis trenera amatu, bet nekādus ienākumus tajā neesot guvis. Bet deputāts Varis Krūmiņš (“LRA”), strādājot par treneri Jelgavas sporta servisa centrā, kur pērn nopelnījis 6925,07 eiro, bet vēl 2511,69 eiro ienākumus guvis no Latvijas Basketbola savienības.
Aktīvi zemessargi, kas regulāri piedalās mācībās un saņem par to pienākošās kompensācijas, šobrīd Saeimā ir tikai divi – Rihards Kols (NA), kurš saņēmis 206 eiro, un Veiko Spolītis (“Vienotība”), kurš zemessardzē guvis 500 eiro ienākumus. Viņiem gan tā vairāk ir pārliecības lieta, nevis piepelnīšanās veids.
Lai nezaudētu ārsta sertifikātu
Saeimā tradicionāli ir vairāki praktizējoši ārsti. Aktīvākais no viņiem ir “Vienotības” frakcijas vadītājs, gastroenterologs Hosams Abu Meri, kurš praktizē vairākās medicīnas iestādēs un kopumā no ārsta prakses pērn nopelnījis aptuveni 20 000 eiro un vēl ap 7000 eiro saņēmis no vairākiem uzņēmumiem par klīniskiem pētījumiem. Savukārt ārsts anesteziologs reanimatologs Gundars Daudze (ZZS) nopelnījis nepilnus 12 000 eiro, uz pusslodzi praktizējot Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Neiroķirurgs Renārs Putniņš Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā pērn nopelnījis gandrīz 20 000 eiro un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā – vēl nedaudz vairāk kā 9000 eiro. Savu ģimenes ārstes praksi turpina arī Līga Kozlovska (ZZS), kura gan par deputāti kļuvusi samērā nesen.
Mediķi ir arī deputāti Romualds Ražuks (“Vienotība”), Mārtiņš Šics (“LRA”) un Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”), bet viņi vairs nepraktizē.
“Deputāta pienākumi no tā necieš. Cieš ģimene, kura mani reti redz, un paša veselība, jo vismaz trīs diennaktis mēnesī es dežurēju slimnīcā. To darīju arī laikā, kad biju Valsts prezidenta Bērziņa kancelejas vadītājs. Medicīna tomēr ir mana profesija, ko esmu daudzus gadus mācījies, un ir ļoti svarīgi saglabāt ne tikai sertifikācijas papīrus, bet arī prasmes,” teica Daudze.
Pasniedzēji, pētnieki un eksperti
Viskuplāk pārstāvētā papildu nodarbošanās deputātu vidū ir pasniedzēju un pētnieku darbs dažādās augstākās izglītības iestādēs. Viens no aktīvākajiem akadēmiskajās aprindās ir deputāts Jānis Vucāns (ZZS), kurš pērn darbojās veselās trīs augstskolās – Ventspils Augstskolas vadošais pētnieks (nopelnot 20 381 eiro), augstskolas “RISEBA” valsts pārbaudījumu komisijas vadītājs un recenzents (apmēram 1460 eiro) un Rīgas Stradiņa universitātes vecākais pasniedzējs (63,11 eiro). Īpaši neatpaliek arī Ivars Brīvers – profesors Banku Augstskolā (14 282) un aptuveni tikpat nopelnījis arī Ventspils Augstskolā. Savukārt Janīna Kursīte-Pakule (NA) kā LU profesore nopelnījusi 16 854 eiro un kā Kultūras akadēmijas vadošā pētniece vēl 6226 eiro.
Vēl jāmin LU profesors Ringolds Balodis (22 425,72), LU Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Andris Buiķis (7810 eiro), LU lektors Gunārs Kūtris (apmēram 17 000 eiro), Latvijas Jūras akadēmijas profesors Kārlis Krēsliņš (3319 eiro), Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesors Andrejs Judins (1350 eiro), LU docente Inese Lībiņa-Egnere (1139 eiro), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors, docētājs Arvīds Platpers (5776 eiro), Latvijas Sporta akadēmijas profesors Ivans Klementjevs (159,36 eiro)
Lekcijas pasniedz arī deputāti Veiko Spolītis, Romualds Ražuks, Aleksejs Loskutovs un Inese Laizāne.
Savukārt Boriss Cilevičs saņēmis 350 eiro no Eiropas minoritāšu jautājumu centra par sabiedrības integrācijai veltītu lekciju novadīšanu, kā arī 5000 eiro no Lielbritānijas Vienlīdzīgu tiesību fonda (“Equal Rights Trust”) kā diskriminācijas jautājumu neatkarīgais eksperts Kazahstānā un Kirgizstānā.
Kultūras darbinieki, aktieri un publicisti
Virkne deputātu saņem autoratlīdzības par savām publikācijām un citu radošo darbību, bet īpaši šai ziņā jāizceļ deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA), kura saņēmusi honorārus no neskaitāmiem avotiem – LU (2174,92 eiro), Nacionālā kultūras centra (300 eiro), Nacionālās bibliotēkas (100 eiro), Latviešu valodas aģentūras (458 eiro), Latvijas Bankas (140 eiro), AKKA/LAA (428,24 eiro), ceļojumu kompānijas “Impro” (1491,60 eiro), apgāda “Zinātne” (2000 eiro), Daugavpils Universitātes (50 eiro), Aizputes domes (149,26 eiro), kā arī vēl virknes pašvaldību un citu iestāžu.
“Lasu lekcijas ne tikai universitātē, bet arī novados gan par valodniecību, gan kultūrvēsturi. Braucu, kur pašvaldības vai kultūras centri un citas organizācijas mani aicina. Tāpat es palīdzu ceļojumu aģentūrai “Impro” gatavot ekspedīciju maršrutus pa Latvijas kultūrvēturiskajām vietām un reizēm pati dodos līdzi grupām šajos braucienos. Savukārt ienākumi no Latvijas Bankas saistīti ar to, ka esmu zinātniskā eksperte Monētu dizaina komisijā. Protams, apvienot visus šos darbus nav viegli, bet tie arī nav savstarpēji izslēdzoši. Ikviena tikšanās ar cilvēkiem sniedz man atgriezenisko saiti par sabiedrības vēlmēm un gaidām, jo cilvēki zina, ka esmu deputāte, un pēc kultūrvēstures vai valodas tēmām parasti nonākam arī līdz jautājumiem par politiskajām aktualitātēm,” teica Kursīte-Pakule.
Deputāts un vēsturnieks Ritvars Jansons aktīvi publicējas dažādos medijos, pērn nopelnot 176,25 eiro no AS “Latvijas Mediji” un 100 eiro no AS “Cits medijs”. Mārtiņš Šics saņēmis 677,29 eiro honorāru no SIA “Latvijas grāmata”.
Diriģents Arvīds Platpers nopelnījis nedaudz vairāk kā 6000 eiro Ķekavas kultūras centrā, no Rīgas domes honorāros saņēmis 3132 eiro, Valsts izglītības satura centra – 136 eiro, bet AKKA/LIAA – vēl 415,09 eiro. Savukārt mūziķis Valdis Skujiņš honorāros no Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības saņēmis 156,48 eiro. Deputāti Artuss Kaimiņš un Inese Laizāne saņēmuši ap 30 eiro honorārus no Latvijas Profesionālo aktieru apvienības.
Dividendes un saimnieciskā darbība
Virkne deputātu pērn guvuši arī ievērojamus ienākumus no dividendēm (galvenokārt – no sev pašiem piederošiem uzņēmumiem). Šai ziņā līderis ir Hosams Abu Meri, kurš dividendēs no uzņēmuma SIA “AMH” saņēmis 40 000 eiro, seko Jānis Klaužs ar 30 400 eiro lielām dividendēm no SIA “Līvānu mājas un logi”, Armands Krauze dividendēs no SIA “BB SOLUTIONS” saņēmis 15000, bet Guntis Kalniņš no SIA “Armiks” – 11 111 eiro. Krietni mazākas dividendes nopelnījuši: Ivans Klementjevs (2295 no uzņēmuma “Brāļi Klementjevi”), Ivans Ribakovs (2222,22 no SIA “Color”) un Inguna Sudraba (1183,40 no “Citadele banka”). Savukārt nacionālists Jānis Dombrava gūst simboliskus ienākumus no ieguldījumiem lielās ārvalstu kompānijās, piemēram, “Walt Disney” (18,56 USD), “Seaspan Corporation” (216 eiro) un “Volkswagen” (65,22 eiro).
Vairāki deputāti nodarbojas ar saimniecisko darbību, lielākoties – nekustamo īpašumu izīrēšanu. Piemēram, deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”), izīrējot dzīvokli savai kolēģei Aijai Barčai (ZZS), pērn nopelnījis 6480 eiro. Arī Edvīns Šnore no sev piederošo nekustamo īpašumu izīrēšanas guvis ienākumus nedaudz virs 8000 eiro, kā arī vēl 8102 eiro “ienākumus no kapitāla pieauguma”.
Pāris parlamentāriešiem arī uzspīdējusi veiksme “Latvijas loto” izlozēs – Laimdota Straujuma laimējusi 152 eiro, bet Armands Krauze – 31,30 eiro.
KNAB neredz nepieciešamību stingrākiem ierobežojumiem
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šā sasaukuma laikā vairākkārt vērtējis dažādu deputātu amatu apvienošanu, piemēram, deputāta Andra Siliņa darbošanos Pensionāru federācijā, bet nekādi interešu konflikti nav konstatēti. Biroja speciālistu ieskatā pašreizējais Interešu konflikta novēršanas likuma regulējums šai ziņā ir pietiekami labs un jauni ierobežojumi nav nepieciešami. “Likuma mērķis ir novērst to, ka valsts amatpersonas pildītu savus amatpersonas pienākumus interešu konflikta situācijā. Likuma mērķis nav ierobežot valsts amatpersonas, vispār aizliedzot gūt ienākumus papildu ienākumiem no deputāta darba,” skaidroja KNAB. Vienlaikus biroja pārstāvji atzīst, ka deputātu prakse saņemt iespaidīgas dividendes no sev piederošiem uzņēmumiem varētu radīt korupcijas riskus, bet tajā pašā laikā biroja ieskatā būtu nesamērīgi aizliegt to, ka deputātam kaut kas var piederēt.
