Kur pazuduši Rīgas pils strādnieki? 0
Kopā ar Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem, vakar viesojoties Rīgas pilī, lai iepazītos, kā tur noris ugunsgrēka seku likvidēšana, pamanīju, ka smagi cietušajā kultūras un vēstures piemineklī tikpat kā nav strādnieku.
Kad sāku interesēties, kur viņi pazuduši, man paskaidroja, ka strādniekiem likts pārtraukt darbu, kamēr delegācija krustu šķērsu izstaigā pili. Taču vēlāk neoficiāli noskaidroju, ka darba duna neesot jūtama arī tad, kad šeit neiegriežas viesi, jo izpildītāji nedrīkstot strādāt, kamēr nav izstrādāti un saskaņoti pils telpu atjaunošanas projekti, kā arī darbu programmas. Mūsu valstī tas nenotiek ātri, tāpēc nav manāms, ka pilī ir ārkārtas situācija, ko neatlaidīgi cenšas novērst. Pils interjers brēc pēc palīdzības, bet to nevar atjaunot, kamēr nav visu nepieciešamo projektu, kamēr nav izžuvušas telpas.
Būvnieku sabiedrisko attiecību speciāliste Mārīte Straume piekrīt, ka bez projektiem uz priekšu nevar tikt, taču ir tādi darbi, kuru veicējus uzreiz nepamana. Piemēram, no pamatdarbiem pēc sākotnējā līguma intensīvi tiekot turpināti darbi pārējās zonās – strādnieki stiprina Rīgas pils priekšpils austrumu piebūves pamatus, betonē pārsegumus Trīszvaigžņu tornī un Sv. Gara tornī. Darbnīcās strādājot restauratori, kuri atjauno logus, Svētku zāles sienas paneļus, krēslus, lustras, tiekot veikta Svētku zāles gleznu attīrīšana un konservācija, kā arī citi darbi.
Darbu pasūtītāja tehniskais pārstāvis būvuzraugs Bruno Fībigs aizved mūs uz ugunsgrēka izcelšanās vietu, no kuras ieraugāma pils Svētku zāle, bet virs tās – pagaidu jums jeb termoplēve, ko knābā putni un kas noteikti nespēs izturēt biezu sniega kārtu. Tam piekrīt arī būvuzraugs, pastāstot, ka patlaban notiekot pastāvīgā jumta projektēšanas darbi un ka jumtu varētu uzlikt četru piecu mēnešu laikā. Projekta autoriem pilnsabiedrībai “Pils projekts” darbs ir jāpabeidz līdz novembra sākumam. Tas nozīmē, ka pilij līdz ar ziemas iestāšanos nebūs droša jumta.
Kamēr nav pastāvīgā jumta projekta, nav zināms, cik jumts izmaksās. Kad to noskaidros, valdība lems par naudas piešķiršanu. Neviens oficiāli nav pasludinājis, ka pilī ir ārkārtas situācija, tāpēc nevar paredzēt, cik ātri Ministru kabinets pieņems lēmumu par naudas piešķiršanu pils jumta izbūvei.
Bruno Fībigs pastāstīja, ka pagaidu jumts nebūšot šķērslis apkures pieslēgšanai – to plānots izdarīt no 10. līdz 15. oktobrim.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš mūs ieved vēstures relikviju ekspozīcijas zālē, kur atradušies 100 nacionālie dārgumi. Tos izdevies izglābt, jo eksponāti bijuši vitrīnās, kas tos pasargājusi no ūdens. Tie nesti ārā no applūdušās zāles naktī, tumsā, jo elektrība bija pazudusi. Drošības policija liegusi muzeja darbiniekiem iet iekšā zālē, jo baidījusies – kāds var kaut ko nozagt, tāpēc muzeja direktors labprāt pateiktos ugunsdzēsējam, kurš pateica “nē” drošības policistiem un ļāva izglābt vērtīgās vēstures liecības. Diemžēl muzeja darbiniekiem nav zināms šā ugunsdzēsēja vārds. Lai neaizkavētu glābšanu, savu vārdu teikusi arī nu jau demisionējusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Deputāti noskaidroja, ka patlaban izstrādāti trīs rīcības scenāriji Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanai. Visticamāk, visu trīs muzeju krājumi tiks pārvietoti uz citām telpām, jo ekspertu skatījumā muzeja krājumu atrašanās pilī nav droša. Telpu iekārtošanai un eksponātu pārvietošanai būs nepieciešami trīs miljoni latu. Vienlaikus jādomā par iespējām muzeju ekspozīcijas parādīt sabiedrībai un galvaspilsētas viesiem, 2014. gadā Rīgai kļūstot par Eiropas Kultūras galvaspilsētu un 2015. gadā Latvijai pirmo reizi uzņemoties prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Savienības Padomē.
Akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) publiskā sektora klientu vadītājs Andrejs Milzarājs sacīja, ka viņa pārstāvētās iestādes uzdevums nav rūpēties par muzeju saturu, bet gan čaulu. Savukārt Saeimas deputāte Inguna Rībena norādīja, ka šīs amatpersonas izteikums ir spilgts piemērs tam, cik nepareiza ir bijusi 90. gadu nogalē īstenotā politika, kad Kultūras ministrija apsaimniekošanā VNĪ nodeva lielu daļu Latvijas muzeju.
“Pašlaik nav īpaša iemesla ne panikai, ne priekam. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jau iepriekš divās sēdēs diskutējusi par situāciju Rīgas pilī, un pie šā jautājuma atgriezīsimies arī turpmāk,” solīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
