Kur pazuduši acu pilieni un citas zāles? 39
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ilgstoši lietoju zāles pret diabētu un biju nepatīkami pārsteigts, uzzinot, ka medikaments, ko visu laiku pērku, pēkšņi aptiekās vairs nav pieejams. Agrāk nekad tāda situācija nav bijusi,” stāsta rīdzinieks Jānis Ozoliņš.
Arī pandēmijas laikā bija situācijas, kad piegāžu sarežģījumu dēļ Latvijā trūka viens vai otrs medikaments, bet patlaban šīs problēmas ir vēl vairāk sarežģījušās, un to var manīt arī, apskatot Zāļu valsts aģentūras (ZVA) mājaslapu internetā – tur arvien vairāk medikamentu ir atzīmēti ar sarkanu kvadrātiņu, kas rāda, ka zāles nav pieejamas.
Pircēji kritizē aptieku darbiniekus
“Baltās aptiekas” farmaceiti Viļānos “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka ļoti trūkstot antibiotiku gan pieaugušajiem, gan bērniem. Aptiekas darbinieki par to saņemot savu pircēju kritiku. Iespēju robežās mēģinot aizvietot ar citiem medikamentiem, bet cik ilgi to var darīt? Šie medikamenti parasti esot dārgāki, kas neapmierina pircējus.
Patlaban trūkstot cilvēkiem ļoti nepieciešamu acu pilienu un antibiotiķu, stāsta arī Dagdas aptiekas darbinieki.
Diezgan ilgi nebija pieejama viena no antibiotikām, kas ļoti bieži tiek izrakstīta bērniem. Vecāki bijuši aizkaitināti, ka ārsti rakstot zāles, kuras nevar nopirkt. Latvijā ir maz zāļu formu, kas paredzētas tieši bērniem, un, ja vēl to trūkst, tad var teikt, ka ar zāļu piegādi patiešām ir nopietnas problēmas, atzina vairāku aptieku farmaceiti.
Šobrīd neesot nopērkams, piemēram, injicējamais B¹ vitamīns, kas ir nepieciešams slimnīcām. Lieltirgotava sola to piegādāt vairākus mēnešus, bet tā arī nav piegādājusi, jo šo vitamīnu ražotājs nav pildījis savu piegādes solījumu. Arī ļoti pieprasīti acu pilieni esot pazuduši no aptieku plauktiem.
Problēmas ar izejvielu piegādēm
Tukuma “Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene skaidroja, ka zāļu piegādes traucējumi lielākoties rodas tādēļ, ka esot problēmas ar izejvielu un arī zāļu iepakojumu materiālu piegādēm no valstīm, kuras ietekmē karadarbība. Esot sliktāk nekā kovida laikā, jo aptiekās trūkstot arī tādu medikamentu, kuriem nav aizvietotāju. Turklāt situācija neuzlabojoties, un jābūt gataviem, ka zāļu piegādes pārtraukumi varētu būt biežāki un ilgāki. Tos jūtot ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.
“Gan piegādātāji, gan ražotāji mūs informē, ka saistībā gan ar karu, gan iekšējām ražošanas problēmām, tajā skaitā enerģētisko krīzi, aptiekās trūks medikamentu. Arī mēs to jūtam – atved vienas vai otras zāles nelielos daudzumos, tās ātri izpērk, un atkal jāgaida. No ražotājiem izskan arī tas, ka Baltijas valstīs ir mazs tirgus un viņiem primāri ir interese apgādāt lielākās valstis,” pastāstīja Agnese Ritene.
Zāļu ražotāji šķiro valstis
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija, kurā apvienojušās 14 farmācijas firmas, nesen rīkoja kopsapulci, apspriežot zāļu pieejamības problēmas.
Asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics informēja, ka Eiropā trūkstot atsevišķas izejvielas un iepakojamie materiāli, kas radot zināmu spriedzi zāļu ražošanas procesā, tāpēc atsevišķās medikamentu grupās zāles ir deficīts. Tas zāļu ražotājiem liekot izvēlēties prioritātes – kurām valstīm dot vai nedot attiecīgos medikamentus.
“To atzīmē arī lielie zāļu ražotāji, ka priekšroka ir tām valstīm, kur zāļu cenas ir augstākas, kur ir lielāks tirgus un līdz ar to iespējams vairāk nopelnīt. Latvijā kompensējamo zāļu cenas ir regulētas, tās ir zemas un nedrīkst kāpt. Tas ir viens no ierobežojošiem faktoriem, kāpēc zāles var pietrūkt.
Vairākas farmācijas kompānijas atzīmēja, ka ņemot zāles ārā gan no kompensējamo zāļu saraksta, iespējams, pat no reģistra un līdz ar to tās nebūs pieejamas.
Nedomāju, ka tas notiks masveidā, ka sāksies ažiotāža, bet katrā ziņā šo tendenci ražotāji saglabās. Jāņem vērā arī tas, ka ir rinda birokrātisko faktoru, kas nenāk par labu medikamentu tirgus paplašināšanai. Tie ir Zāļu valsts aģentūras noteiktie tarifi zāļu ražotājiem par zāļu reģistrāciju, kā arī reģistrācijas uzturēšanu. Turklāt ražotājiem jāmaksā par medikamenta uzturēšanu reģistrā dubultā – gan ZVA, gan arī Nacionālajam veselības dienestam. Citās valstīs tas tā nav – ir viena maksa, un tā salīdzinoši ir pat zemāka nekā Latvijā,” pastāstīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Jurševics.
Var sodīt par neziņošanu
Zāļu valsts aģentūra ziņo, ka līdz decembrim zāļu reģistrācijas apliecības 35 īpašnieki, tātad medikamentu ražotāji, vai to pilnvarotās personas neesot savlaicīgi ziņojuši par zāļu pieejamības pārtraukumiem. Informāciju par zāļu neesamību ZVA esot saņēmusi no aptiekām, ārstniecības iestādēm vai fiziskām personām.
Tikai pēc aģentūras pieprasījuma zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki apstiprināja, ka zāles nav pieejamas. “Aģentūrai ir svarīgi savlaicīgi saņemt informāciju par reģistrētām zālēm, kuras pastāvīgi vai uz laiku nav pieejamas, lai aktualizētu Latvijas Zāļu reģistru. Tādējādi aptiekas, ārstniecības personas un pacienti varētu laikus meklēt alternatīvas,” skaidro ZVA.
Aģentūra plāno savā tīmekļa vietnē no 2023. gada publicēt tos zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekus, kuri savlaicīgi nav informējuši par zāļu pieejamības pārtraukumiem. ZVA brīdina, ka par šādu pārkāpumu tā varot piemērot naudas sodu.
