Kur pazuduši 394 skolas bērni? 21
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut arī aizvien retāk sastopami obligātā izglītības vecuma bērni, kas nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, pandēmijas iespaidā pieaudzis to bērnu skaits, par kuru skolas gaitām Latvijas pašvaldībām nav informācijas.
Tādi secinājumi rodas no Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojuma par 5–18 gadus vecajiem bērniem, kuri iepriekšējā mācību gadā nav bijuši reģistrēti nevienā Latvijas izglītības iestādē.
Iepriekšējā mācību gadā 16 453 Latvijā deklarēti skolas vecuma bērni mūsu valstī nemācījās.
Tiesa, par lielāko daļu no viņiem vai 15 551 bērniem zināms, ka viņi mācās ārvalstīs, taču 902 bērni vai nu palikuši bez skolas, vai arī par viņiem pašvaldībām nav informācijas.
Iepriekšējā mācību gadā pašvaldībām nebija informācijas pat par 394 bērniem (180 no viņiem vēl ir obligātās pirmsskolas sagatavošanas vecumā).
Kā atzīst IKVD, 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā informācijas ieguvi īpaši apgrūtināja arī pandēmijas dēļ valstī noteiktie ierobežojumi, kā arī pašvaldības darbinieku darbība attālināti. Vairākas pašvaldības informācijā par bērna meklēšanu atzīmējušas, ka ierobežojumu dēļ apsekojums bērna dzīvesvietā nav iespējams.
IKVD pārstāve Jana Veinberga norāda, ka pašvaldības var izmantot dažādus veidus saziņai ar ģimenēm, piemēram, var arī sūtīt ierakstītas vēstules, zvanīt uz deklarēto adresi.
Savukārt, apsekojot ģimenes, pašvaldību izglītības speciālistiem jāsadarbojas ar sociālajiem dienestiem un pašvaldības policiju. Bieži pēc deklarētās dzīvesvietas apsekošanas pašvaldības noskaidro, ka ģimene atrodas ārzemēs vai deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo un nav zināma tās atrašanās vieta.
Visbiežāk informācijas par bērniem trūkst Rīgā, bet tas saistāms ar lielo iedzīvotāju skaitu.
Detalizētu informāciju par konkrētām pašvaldībām IKVD nesniedz.
Pamet skolu pandēmijas dēļ
IKVD speciālisti atzīst, ka tieši pandēmijas un attālināto mācību laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērniem, kuri izstājušies no izglītības iestādes pēdējā gadā un nav skolā atgriezušies.
“Tas var liecināt, ka bērns no izglītības iestādes izstājies attālināto mācību grūtību vai psihoemocionālu iemeslu dēļ, līdz ar to tieši šādiem bērniem un viņu ģimenēm nepieciešams atbalsts, lai palīdzētu bērnam atsākt izglītības ieguvi,” atzīst dienestā.
Laikā no 2020. gada marta līdz 2021. gada maijam 52 (tostarp 29 Rīgā) bērni izstājušies no pamatskolas, bet nav iestājušies citā izglītības iestādē, turklāt nav zināms izstāšanās iemesls vai arī ir zināms, ka bērns izstājies saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītiem apstākļiem, informē J. Veinberga.
Kvalitātes dienests plāno tuvākajā laikā atsevišķi izvērtēt katru gadījumu, kad izglītības iestāde atskaitījusi bērnus no izglītības iestādes pirms viņa reģistrācijas citā izglītības iestādē.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja skolēns vēlas mainīt skolu, iepriekšējā izglītības iestāde drīkst atskaitīt bērnu tikai triju darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no skolas, uz kuru izglītojamais pārgājis mācīties. Izstāšanās iemesls izglītības iestādei ir jāatzīmē valsts izglītības informācijas sistēmā.
Bērnudārzam nē?
Savukārt 396 bērni no minētajiem 902 vēl nav skolas vecumā, taču viņi sasnieguši piecus gadus, kad jau jāuzsāk obligāta sagatavošana skolai. Aizvadītajā mācību gadā bērnu nereģistrēšanu izglītības iestādē vecāki pamatoja gan ar epidemioloģiskiem apsvērumiem, gan ar to, ka darba zaudēšanas vai attālinātā darba dēļ izņēmuši bērnus no privātajiem bērnudāziem.
Pašvaldības norādījušas, ka šie bērni pirmsskolas izglītību apgūst ģimenē, taču bez sadarbības ar izglītības iestādi to mūsdienās darīt nav ļauts.
IKVD uzsver, ka “visiem obligātā izglītības vecuma bērniem ir jābūt reģistrētiem izglītības iestādēs un jāiegūst pamatizglītība”.
Tāpat neatbilstoši normatīvajiem aktiem ir citi vietvaru minētie iemesli skolu piedāvātās izglītības neiegūšanai: nesena iebraukšana no citas valsts, ilgstoša slimošana, invaliditāte u. c. Piemēram, arī bērni invalīdi jāreģistrē izglītības iestādē, lai pašvaldība varētu viņam sniegt regulāru, pielāgotu atbalstu izglītības ieguvē atbilstoši veselības stāvoklim.
Atbrauc no ārzemēm, skolā neiet
Pēdējos gados aizvien biežāki ir gadījumi, kad Latvijā iebrauc ģimenes, kurās ir bērni obligātajā izglītības vecumā, kas attiecīgajā mācību gadā mācības neuzsāk. Tie ir gan Latvijas, gan ārvalstu pilsoņi. 2020. gadā tādi bijuši 40 bērni, tostarp 27 – pirmsskolas vecuma bērni un 13 – pamatskolas vecuma bērni, kuri pārsvarā ir ārvalstu pilsoņi.
Atklājies arī, ka pērn 25 septiņgadīgi un astoņgadīgi bērni nav uzsākuši mācības skolā, vecākiem aizbildinoties, ka ies skolā vien nākamgad.
Pa kluso uz ārzemēm
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem tieši pašvaldībām, kuru teritorijā dzīvo bērni, kas nav reģistrēti izglītības iestādēs, izglītības sistēmā jāievada komentārs par pašvaldības rīcību obligātās izglītības ieguves nodrošināšanai.
Ja komentāri nav ievadīti, bet tikai atzīmēts, ka “pašvaldība noskaidro situāciju”, IKVD ieskatā tas nozīmē, ka pašvaldība nepieciešamās darbības bērna statusa noskaidrošanai nav veikusi.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Inga Bērziņa norāda, ka visbiežāk pašvaldībām informācijas par bērnu izglītošanos nav tāpēc, ka bērni nemaz nav Latvijā, bet vecāki, bērnus izvedot, par to nav ziņojuši.
“Ja esam Eiropas Savienībā, vajadzētu būt iespējai noskaidrot šādu bērnu atrašanās vietu, ja viņi atrodas kādā no ES valstīm,” uzskata I. Bērziņa.
Savukārt par pašvaldību iespējām noskaidrot situāciju ģimenē, ja bērns ir Latvijā, I. Bērziņa uzskata, ka gan sociālajam dienestam, gan bāriņtiesai vajadzētu doties pie ģimenes arī pandēmijas apstākļos.
IKVD arī atzīst, ka precīzu datu ieguvi apgrūtina tas, ka Iedzīvotāju reģistrā netiek iekļautas ziņas par personas izceļošanu no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Tāpēc, ja ģimene par savu izceļošanu nav informējusi, pašvaldībām bieži neizdodas iegūt uzticamu informāciju par bērna atrašanās vietu. Īpaši tas attiecas uz pirmsskolas vecuma bērniem, kuri obligātā izglītības vecuma bērnu sarakstā parādās pirmoreiz un iepriekš nav nonākuši pašvaldības redzeslokā.
Kopējais izglītības iestādēs nereģistrēto Latvijā deklarēto bērnu skaits jau ceturto gadu samazinās. Piemēram, 2017. gadā izglītības iestādēs nebija reģistrēti 19 022 obligātā izglītības vecuma bērni, 2019. gadā – 17 169, 2020. gadā – 16453.
