Kur pašvaldības taupa, kolektīvu vadītāji cieš, dažviet apsverot atalgojuma samazināšanu par 30 līdz 50% 0
Vita Krauja, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc mēneša būs gads, kopš pandēmija iedragājusi arī Dziesmu un deju svētku procesa normālu norisi, taču to daudzskaitlīgā kopiena joprojām gatavojas 2023. gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kuros godinās tradīcijas 150. gadskārtu.
Jau rudenī Dziesmu svētku virsdiriģenti un svētku rīkotājs – Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) – sāka celt trauksmi par to, ka ierobežojumu dēļ latviešu tautas identitātei nozīmīgais Dziesmu un deju svētku process ir apdraudēts.
“Kultūrzīmes” pētīja, vai un kā koru dziedātājiem iespējams repertuāru apgūt attālināti. Kāda ir situācija ar pašvaldību atbalstu pašu dibinātajiem kolektīviem?
Repertuārs top, bet situācija traumēta
Lai gan kopumā saistībā ar svētkiem vēl daudz nezināmo, šobrīd dzīvojam ar domu, ka 2023. gada jūlijā svinēsim Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtu.
Plānota unikāla situācija, jo koriem paredzēti divi lieli notikumi – koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš”, kura mākslinieciskie vadītāji Ārijs Šķepasts un Kaspars Ādamsons repertuāru jau sagatavojuši, un Noslēguma koncerts, kurā arī skanēs liela daļa no koru koncerta dziesmām.
Kori būs galvenie arī Noslēguma koncertā, kurā gan iecerēts mainīt akcentus, atvēlot savu vietu kā ragu mūzikai, tā skatuves dejai un veidojot krāšņu visu svētkos iesaistīto nozaru reprezentācijas buķeti un vainagojumu.
Tāpat noskaidroti arī Deju lieluzveduma, kas iecerēts 2023. gada 6. un 7. jūlijā Daugavas stadionā, mākslinieciskās koncepcijas īstenotāji. Par konkursa uzvarētāju atzīts piedāvājums “Mūžīgais dzinējs”, kura radošo komandu veidojuši mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš un Jānis Ērglis, koncepcijas autori un režisori Madara Gruntmane un Kaspars Bērziņš, režisors inscenētājs Kārlis Krūmiņš, scenogrāfs Didzis Jaunzems, muzikālais vadītājs Rihards Zaļupe un videomāksliniece Katrīna Neiburga.
Tas iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto. Nupat izsludināts arī konkurss Pūtēju orķestra koncerta veidotājiem.
Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags teic – repertuāra izstrādes ziņā ejam lieliem soļiem uz priekšu, un laiks vēl neko nesteidzina.
Maijā vai aprīlī vajadzētu būt zināmai Noslēguma koncerta izveides radošajai komandai, un septembrī tās izkristalizētajam repertuāram.
Tomēr situācija koriem, deju kolektīviem, Dziesmu svētku procesa uzturētājiem un svētku rīkotājiem šobrīd joprojām ir nopietni traumēta. Kā jau visa mūsu dzīve. Romāns Vanags uzskata, ka tikai laiks un vakcīna var mūs no šīs situācijas glābt.
“Taču esam darījuši visu iespējamo, lai kori un katrs dziedātājs mājās individuāli varētu apgūt ieplānoto svētku repertuāru,” viņš uzsver, “tas, protams, nenozīmē, ka nav traucēta muzicēšana ansamblī, kas ir Dziesmu svētku tradīcijas pamatu pamats. Taču nebrīnīšos, ka, tiklīdz infektologi pavērs slūžas un teiks, ka varam dziedāt tā, kā bija vasarā, dziedātāji un kori metīsies cits citu satikt, piedalīties kopmēģinājumos.
Spilgts piemērs tam bija pērnvasar Rīgas koru sanākšana jaunajā Mežaparka estrādē uz akustisko mēģinājumu, kur drīkstēja piedalīties tikai tūkstoš cilvēku, kā bijām aprēķinājuši, lai būtu droši, taču gribētāji bija no visas Latvijas un daudz, daudz vairāk. Ir sagatavoti balsu ieraksti koriem, lai varētu mājās strādāt, ir ierakstīts sieviešu un vīriešu koru repertuārs arī šovasar paredzētajiem viendabīgo koru svētkiem Tukumā, kaut arī tos nāktos pārcelt par gadu…”
Kā dziedāt pie ekrāna
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsver, ka koru balsu attālināta apguve iedibināta jau 2013. gadā un tagad šī pieredze lieti noderot.
Piemēram, intensīvi darbojas koris “Balsis”. Diriģents Ints Teterovskis atzīst, ka strādāt ar kori attālināti ir daudz grūtāk nekā mēģināt klātienē, kā tas gadu desmitiem ierasts.
“Mēģinājumā klātienē es dzirdu, kurš kļūdās, un momentā varu izlabot, taču te vispirms jānoklausās katra korista atsūtītais ieraksts,” stāsta kora mākslinieciskais vadītājs, “cik ilgu laiku tas prasa! Patlaban, piemēram, gatavojam sešas dziesmas, kuru kopgarums ir divdesmit astoņas minūtes. Ja korī ir četrdesmit dziedātāju, tas nozīmē, ka man jānoklausās četrdesmit reiz divdesmit astoņas minūtes.
Parēķiniet, cik stundas sanāk! Kopā ar komponistu Andri Sējānu ejam cauri viņa atsūtītajai jaunajai partitūrai korim “Balsis”, veidojam audioierakstus, lai koris var jauno mūziku apgūt. Tūlīt nāks ārā arī jauns mūsu kora videoklips, kuru paspējām ierakstīt decembrī, kad diriģents un korists varēja strādāt studijā “viens pret vienu”.
Ja salīdzina to laiku, ko pavadu, ierakstot katru koristu atsevišķi, tad tas arī ir ļoti neadekvāti tam, ja strādātu reizē ar visu kori. Turklāt arī dziedātājiem ir ļoti sarežģīti, jo tev pēkšņi jājūtas kā solistam.
Visa šā procesa rezultātā iegūtā mūzika ir mehāniskāka, līdzīga popmūzikai, kas lielākoties ir vienā konkrētā ritmā, tempā un skaļumā, kurpretī kormūzika spēj būt daudz elastīgāka. Taču nianses, šādi mehāniski ierakstot, panākt ir ļoti grūti…”
Taču patiesības labad jāteic, ka šāds darbs ne vienam vien korim, īpaši laukos, var šķist kā mūzikas Everesta virsotne. Un būs kori, kuri Dziesmu svētku repertuāru, piemēram, koncertam “Tīrums” labākajā gadījumā var apgūt mājās pie klavierēm, ja tādas ir un uz tām var nospēlēt savas balss partiju.
Liepājas koru apriņķa virsdiriģente Ilze Valce nebaidās būt atklāta: “Viena lieta ir apgādāt korus un dziedātājus ar notīm. Bet pavisam cita – ar attālināto dziedāšanu zūmā. Tur nu situācija ir ļoti dažāda.
Varbūt viss var izdoties pieciem spices jauniešu amatieru koriem Latvijā, kuros ir profesionāli dziedātāji un kuriem nav ģimenes, bet novados atšķiras pat situācija pilsētās un laukos.
Stādieties priekšā – sievietei, dienu aizvadījušai attālinātā darbā pie datora, vakarā jāgādā par kuplu ģimeni, jārūpē visiem vakariņas, jāpalīdz attālinātās mācībās pie viena datora diviem bērniem, kaut kur ierejas suns un ieņaudas kaķis, un tad vēl jāpieslēdzas kora mēģinājumam ekrānā!”
Arī Grobiņas novada kultūras nodaļas vadītāja Linda Pričina atzīst, ka attālināti un zūmā strādāt var, bet pilnvērtīgs darbs ar kori tādā veidā nav iespējams.
Kas maksā, tas pasūta mūziku?
Protams, pie šādas situācijas neviens nav vainīgs. Un tāpēc nevienam nevajadzētu ciest. Taču no tā, ka mēģinājumi nevar notikt klātienē un darbs līdz ar to īsti pilnvērtīgs tomēr nav, nedrīkstētu izdarīt secinājumu, ka “tur jau nekas nenotiek”.
Tomēr pērn martā kovida krīzes dēļ tika atlaisti visi Grobiņas novada amatieru kolektīvu vadītāji. Kā stāsta Linda Pričina, tagad atkal pieņemti darbā, taču vairākumam ir terminētie darba līgumi.
Līdzīga situācija bijusi Kandavas novadā. Tur tikt atjaunotiem darbā līdzēja kāda cilvēka vēstule Valsts darba inspekcijai. Bija gan ar ierakstiem jāpierāda, kā notiek attālināts darbs, kā dejotāji pie ekrāna mācās dejas soļus…
Vidējās paaudzes deju kolektīva “Ozolāji” mākslinieciskais vadītājs Gatis Frīdenbergs par visu vairāk cer, ka krīze nebūs atradinājusi cilvēkus no nepieciešamības dejot: “Ceru, ka manā kolektīvā joprojām ir visi astoņi pāri…”
Taču kolektīva vadītājam nav skaidrs, kādēļ jau kopš ansambļa izveidošanas 2013. gadā ar viņu joprojām no jauna tiek slēgts terminēts darba līgums uz gadu.
Tas nozīmē, ka 1. oktobrī pieņem darbā līdz 1. jūlijam, tad “Ozolāju” vadītājs var doties mēnesi apmaksātā atvaļinājumā, pēc tam augustu un septembri pavadīt bezdarbnieka statusā, lai 1. oktobrī atkal tiktu pieņemts darbā par deju kolektīva vadītāju.
Taču arī tā ir daudzviet izplatīta prakse, kurai vienīgais loģiskais izskaidrojums – pašvaldību vēlēšanās ietaupīt. Šī darba devēja vēlme amatieru kolektīvu vadītājos radījusi uztraukumu arī šobrīd, jo saņemti atsevišķi signāli, ka tiekot apsvērta iespēja viņu atalgojumu samazināt par 30 līdz pat 50 procentiem. Jo, lūk, mēģinājumi klātienē nevar notikt.
Vai šīs stundas var kompensēt ar intensīvāku darbu attālināti? Tas ir atklāts jautājums. Kā zināms, viens amatieru kolektīvs nevar savam profesionālajam vadītājam nodrošināt pilna laika darbu. Tad nu tiek aprēķinātas dažādu procentu slodzes. Daugavpils novadā, kur noslēgti beztermiņa līgumi, vidējā atlīdzība par pilnu slodzi būtu apmēram 680 eiro.
Kādam kolektīva vadītājam algā ir puse no šīs summas, citam 75 procenti.
Taču Daugavpils novada kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne uzskata, ka samazināt atalgojumu tikai tādēļ, ka diriģents vai deju kolektīva vadītājs nevar klātienē strādāt ar saviem dziedātājiem vai dejotājiem, būtu cilvēku diskriminācija: “Pie mums tā nenotiek!”
Savukārt Tukuma kultūras, sporta, tūrisma pārvaldes vadītāja vietniece Dace Liepiņa-Zusāne par jauno budžetu un tā atvēlētajām finansēm amatierkolektīviem īsti runāt nevēlas…
Aizkulisēs dzirdēts, ka šobrīd pašvaldībām pirmajā vietā ir rūpes par ārstiem slimnīcās, darbiniekiem sociālās aprūpes iestādēs, par cilvēkiem, kuriem ir dubulta slodze un kuri nevar strādāt attālināti mājās siltumā.
Un tad jau dziesma varbūt var pagaidīt… Kā izpētījis Ints Teterovskis, uz pabalstiem caur Valsts kultūrkapitāla fondu lielākā daļa diriģentu nevar pieteikties, jo viņi strādā vai nu skolā, vai kādā citā ar mūziku saistītā darbavietā un līdz ar to viņiem liegts kompensācijas mehānisms…
Tā pašvaldība, kura atļausies improvizēt šajā laukā, faktiski ir tautas ienaidnieks, strikti noskalda Romāns Vanags, jo diriģenti nav vainīgi, ka nedrīkst pulcēt savus koristus mēģinājumos. Viņus par to nedrīkst finansiāli sodīt. Ja mums ir dīkstāves pabalsti uzņēmumiem, kas ir komercstruktūras, tad vispār nevar būt runa par to, ka valsts vai pašvaldība atteiktos no atbildības savu iedzīvotāju priekšā.
“Man gan nav ziņu, ka Rīgas pilsēta būtu samazinājusi algas amatieru kolektīvu vadītājiem,” saka Rīgas koru apriņķa virsdiriģents.
“Protams, mākslinieciskie vadītāji ir atbildīgi, lai būtu kontaktā ar kolektīvu un visi gatavi brīdim, kad varēsim atgriezties normālā dzīvē. Turklāt Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis pats ir kora diriģents, un viņam noteikti ir zināma koru un citu amatierkolektīvu situācija.”
Tātad viss pašvaldību rokās. Taču, kad Dziesmu un deju svētkus uzņēma UNESCO Nemateriālā mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, tas bija ne vien gods, bet arī uzlika valstij atbildību par šā procesa uzturēšanu.
Tomēr finansiāli Dziesmu svētku procesu uztur pašvaldības, bet valsts to atbalsta tikai ar salīdzinoši nelielu mērķdotāciju amatieru kolektīvu vadītāju atlīdzībai. Parasti dzīvē gan ir otrādi – kas maksā, tas arī pasūta mūziku.
“Valstij vajadzētu uzturēt Dziesmu svētku procesu, bet pašvaldībām atbalstīt kolektīvus, kuri piedalās pilsētu svētkos un citās novadam būtiskās norisēs,” uzskata Dziesmu svētku biedrības vadītājs Ints Teterovskis.
Pēc viņa domām, nav normāli, ka koru vadītājiem individuāli jācīnās par Dziesmu svētku saturu, pierādot savam darba devējam pašvaldībā, cik daudz stundu viņš pavada darbā ar kori. Kļūda, viņaprāt, pieļauta, jau Dziesmu un deju svētku likumā ierakstot, ka par kori atbild tā dibinātājs. Un, līdzko ziepes, kā šobrīd, tā šī kļūda kļūst acīmredzamāka.
Vienu no labākajiem sieviešu koriem “Ausma”, piemēram, jau pirms krīzes mētā no vienas vietas uz otru, jo, lūk, to padomju laikā dibinājis kāds tekstilnieks, kurš sen vairs nepastāv.
LNKC direktore Signe Pujāte stāsta, ka šobrīd centrā ir virkne priekšlikumu, kurus ideālā gadījumā vajadzētu iestrādāt normatīvajos aktos ar domu radīt vienlīdzīgu pieeju kolektīvu vadītāju un speciālistu atlīdzībai.
“Krīze vēl spilgtāk parādīja, ka atlīdzības sistēmā ir vājās vietas,” viņa saka, “runa ir par atalgojuma nepietiekamību un vienotas sistēmas un izpratnes trūkumu.”
Tas gan nav nekas jauns. Problēma, ar kuru netiek galā jau gadu desmitiem. Tāpat kā ar gadījumiem, kad valsts mērķdotāciju amatieru kolektīvu vadītāju atlīdzībai mēdz izmantot citiem mērķiem. Reti, bet gadās.
Līderos – “Manai dzimtenei”
Šobrīd jau saņemti rezultāti LNKC un Dziesmu svētku biedrības no 6. līdz 21. janvārim rīkotajai koristu aptaujai par desmit mīļākajām kora dziesmām, kuras vēlētos dziedāt XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku Noslēguma koncertā.
2145 amatieru koru diriģenti, dziedātāji, kormeistari un vokālie pedagogi Latvijā un ārvalstīs kopumā nosaukuši 886 dziesmas.
Vispārliecinošāko atsaucību guvušas trīs Dziesmu svētku lielās dziesmas – Raimonda Paula un Jāņa Petera “Manai dzimtenei”, Jāzepa Vītola, Ausekļa “Gaismas pils” un Mārtiņa Brauna dziesma ar Raiņa vārdiem “Saule, Pērkons, Daugava”.
Taču kopumā tālākam darbam nolemts virzīt 20 amatieru koru iecienītākās dziesmas (sk. uzziņā). Nosaukto dziesmu saraksts tiks nodots svētku Noslēguma koncerta veidotāju rokās, un radošās grupas uzdevums būs samērot koru izvēlētā repertuāra daļu ar savām mākslinieciskajām iecerēm.
“Iemīļotāko kora dziesmu esence izskanēs vēsturiskā brīdī – Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtā,” teic LNKC direktore Signe Pujāte.
Amatieru koru dalībnieku visvairāk iecienītās dziesmas
TOP 20
• “Manai dzimtenei” (Raimonds Pauls un Jānis Peters);
• “Gaismas pils” (Jāzeps Vītols, Auseklis);
• “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns, Rainis);
• “Lec, saulīte” (Raimonds Tiguls, Rasa Bugavičute-Pēce);
• “Lauztās priedes” (Emīls Dārziņš, Rainis);
• “Dvēseles dziesma” (Ēriks Ešenvalds, Anita Kārkliņa);
• “Mūsu Tēvs debesīs” no kantātes “Dievs, Tava zeme deg” (Lūcija Garūta; Mateja evaņģ. 6: 9-14);
• “Pūt, vējiņi” (latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē);
• “Jāņuvakars” (Emilis Melngailis, tautasdziesmas vārdi);
• “Mūžu mūžos būs dziesma” (Valters Kaminskis, Imants Ziedonis);
• “Krustiem zvaigznes debesīs” (Ē. Ešenvalds, tautasdziesmas vārdi Uģa Brikmaņa virknējumā);
• “Karoga dziesma” (Jānis Lūsēns, Rainis);
• “Virs galvas mūžīgs piena ceļš” (Imanta Kalniņa mūzika Riharda Dubras aranžējumā, Māra Zālīte);
• “Dod, Dieviņi” (R. Tiguls, Nora Ikstena);
• “Dziesmai šodien liela diena” (Pēteris Barisons, Arvīds Skalbe);
• “Tumša nakte” (latv. tautasdziesma E. Melngaiļa apdarē);
• “Sasala jūrīna” (latv. tautasdziesma R. Paula apdarē);
• “Svētī Debesīs šo zemi” (Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters);
• “Mūžam zili” (E. Dārziņš, Kārlis Skalbe);
• “Lūgšana” (I. Kalniņš, Knuts Skujenieks).
Avots: LNKC
