Kur palikusi «okupācija»? 0
“Uzdevumā vienkārši pārbaudām termina “inkorporācija” izpratni,” tāds ir Valsts izglītības satura centra (VISC) skaidrojums par to, kāpēc 12. klases vēstures eksāmenā par 1940. gadu teikts, ka 1940. gadā notika Latvijas inkorporācija PSRS sastāvā, bet okupācija nav pieminēta.
Eksāmena 1. uzdevumā skolēniem jāsavieno gada skaitļi ar tajos notikušiem notikumiem. 1940. gadā notika gan okupācija, gan inkorporācija, taču atbildē minēts tikai pēdējais no šiem faktiem. Vēl gadu iepriekš, gan cita veida uzdevumā, vēstures eksāmena uzdevumos kā 1940. gada notikumi bija minēti abi termini.
Kad pirmoreiz VISC vaicāju, kāpēc izvēlēts tieši termins “inkorporācija”, saņēmu šādu VISC pārstāves Kristīnes Ilgažas atbildi: “Ikdienā mēs visbiežāk sarunājoties lietojam vārdu “okupācija”, tā nosaucot visus notikumus, kas notikuši 1940. gadā. Vēsturē šā gada notikumus analizē un apraksta pa soļiem: 1) 1940. gada 17. jūnijs ir okupācija, kad Latvijas teritorijā ieved citas valsts karaspēku; 2) 1940. gada 5. augusts – inkorporācija, kad Latvijas Padomju republika tiek iekļauta PSRS sastāvā.
Okupācija notiek tad, kad tiek ievests karaspēks, bet inkorporācija tad, kad iekļauj teritoriju citas teritorijas sastāvā. Katru gadu 17. jūnijā tiek svinēta Latvijas Republikas okupācijas diena.”
Kad norādīju, ka tik un tā nav skaidrs, kāpēc attiecībā uz 1940. gadu nevarēja tikt lietoti abi jēdzieni, ja jau konkrēts datums jautājumā nav minēts, saņēmu šādu atbildi: “Uzdevumā minēti tikai gadi, bez datumiem, jo tur notiek notikumu atlase pēc gadiem, gadsimtiem, tāpēc nav sīkāk saukti konkrēti datumi. Šajā uzdevumā pārbauda, vai jaunietis saprot, kas ir inkorporācijas process un kad tāds bijis, nevis pārbauda termina “okupācija” izpratni. Ja analizētu 1940. gada notikumus, būtu vēl daudz citu terminu, ko lietot par notikumiem šajā gadā, bet šajā gadījumā ir uzsvars uz inkorporācijas izpratni.
Izglītības saturs paredz, ka jaunieši apgūst sīki visus sarežģītos procesus no 1939. gada līdz 1940. gada augustam, lai tiktu veidots jauniešos viedoklis par to, ka ir bijusi okupācija, kādi pasākumi vēl ir bijuši brīvības zaudēšanas posmā utt. VISC uzskata, ka jauniešiem ir jāapgūst visi argumenti, lai katrs varētu pamatot to, kas notika 1940. gadā, kāpēc runājam par okupāciju utt.
Šā gada pārbaudes darbā ir minēts okupācijas režīms: “sadarbība ar okupācijas režīmu”, tā ka darbā lietoti abi termini.”
Jāpiebilst, ka “sadarbība ar okupācijas režīmu” eksāmena uzdevumos gan lietota nekonkrēti, skolēniem vienkārši jāzina, ka šāda sadarbība tiek saukta par kolaboracionismu.
Kas veido vēstures eksāmena uzdevumus? Līdz ar VISC speciālistiem pie tiem strādā arī vēstures skolotāji un kāds vēsturnieks, kura vārds esot ierobežotas pieejamības informācija. Tieši vēsturnieka ziņā esot pārbaudīt eksāmenā lietoto terminoloģiju.
Vēstures doktors, Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Ritvars Jansons gan teic:
“Manuprāt, dotā atbilde, ka Latvijas inkorporācija notika tikai 1940. gadā, ir nepareiza. 1944. un 1945. gadā, kad notika otrreizēja Latvijas okupācija, inkorporācijas process sākās pilnīgi no jauna. Latvijas inkorporācija PSRS sastāvā notika paralēli Latvijas okupācijai, īpaši forsēti Staļina valdīšanas laikā.
Tāpēc daudz precīzāk skolēniem būtu prasīt, kad PSRS okupēja Latviju. Tam ir skaidra atbilde – 1940. gadā.”
Viņš arī uzsver, ka inkorporācija un okupācija nav viens un tas pats. Inkorporācija ir iekļaušana citā valstī, kas var arī būt brīvprātīga. Bet okupācija ir piespiedu pasākums. “Hāgas konvencija nosaka: “Teritorija ir okupēta, kad tā ir pakļauta naidīgas armijas faktiskai pārvaldei. Okupācija aptver tikai to teritoriju, kur šāda pārvalde ir nodibināta un var tikt īstenota.” Latvijas okupāciju un iekļaušanu PSRS neatzina vairāk kā 50 valstis, PSRS armija nekontrolēti valsts teritorijā varēja rīkoties līdz 1991. gadam, un, tieši pateicoties armijas klātbūtnei, tika nodrošināta PSRS vara Latvijā. Tātad arī okupācija ilga visu šo laika periodu. Lai neradītu skolēniem maldīgu priekšstatu par Latvijas situāciju okupācijas apstākļos, prasot pamatzināšanas par Latvijas vēsturi, muļķīgi ir mēģināt aizstāt okupācijas jēdzienu ar inkorporācijas jēdzienu. Jaunajiem Latvijas pilsoņiem ir jāzina pamatlietas: kad dibināta valsts, kad tā okupēta un kad atjaunota. Ja tiek runāts tikai par inkorporāciju, arī skolēns var interpretēt, ka 1991. gadā no PSRS atdalījās jauna valsts. Ja kāds domā, ka integrācija tiks veicināta, jēdzienus mīkstinot, viņš rūgti maldās. Jaunietis necienīs valsti, kas pati sevi neciena.”
Bet Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs, vēstures grāmatu autors un bijušais VISC darbinieks Valdis Klišāns uzskata, ka satraukumam nav pamata – skolēniem tāpat esot skaidrs, ka inkorporācija notikusi pēc okupācijas. 1940. gadā notikuši arī daudzi citi notikumi – ne tikai okupācija un inkorporācija. Vai tad tie visi bija jāuzskaita? “Mēs pārāk esam izvirzījuši okupācijas lozungu,” viņš spriež.
Pirmais trauksmi par eksāmena uzdevumā lietoto terminu sociālajos tīklos sacēla “Visu Latvijai” biedrs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes students Mārtiņš Krusts. Viņš uzskata: termina “okupācija” nelietošana liecina vai nu par amatpersonu nezināšanu, vai “apzinātu iešanu uz okupācijas termina svītrošanu”.
Varbūt tiešām VISC kāds ieteica neizmantot eksāmenos terminus, kas politiski var nepatikt kādai kaimiņvalstij vai kādai Latvijas iedzīvotāju grupai?
“VISC darbā nav nekādas politiskas ietekmes, to varu apgalvot pilnībā. Nav pat bijušas diskusijas par kādas konkrētas valsts aizkaitināšanu vai kādu citu tamlīdzīgu darbību. VISC lieto terminus, ņemot vērā, par ko tiek runāts: karaspēka ievešanu vai teritorijas iekļaušanu citā teritorijā, t. i., pareizo zinātnisko faktu aprakstu,” atbild K. Ilgaža.
Arī izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs uzsver, ka vismaz no ministra puses nekādas ietekmes uz jautājumiem nav bijis un ministram nav iebildumu pret jēdzienu “okupācija”.
