Kur palikuši Augusta Vosa ragi? 0

Tā jautā “Latvijas Avīzes” lasītājs Pēteris Zeile, pirms nedēļas izlasījis rakstu par trofeju detektīvu Jāni Vanagu, kurš, kādā Baltezera garāžā sadzinis pēdas izcilākajai staltbriežu trofejai Latvijā, tagad sācis bēdīgi slavenā kompartijas sekretāra Augusta Vosa zelta ragu meklējumus.

Reklāma
Reklāma

 

Trofeja pārdota Maskavā

Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

A. Voss savu zelta briedi nomedīja 1980. gadā Jelgavas rajona Vilcē. Viņš bijis “karsts mednieks”, zina stāstīt Jānis Vanags, savulaik mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra vietnieks, tagad mežsaimnieks un mednieks, grāmatas “Medības” autors. Uzņēmuma “Purnavu muiža” šogad izdotajā katalogā A. Vosa trofeja, kas novērtēta ar 233 punktiem, ierindota sestajā vietā.

Trofeju detektīvam izdevies sazināties ar A. Vosa brāli, kurš joprojām dzīvo Latvijā. “Pateicoties viņam, nokļuvu līdz viņa tuviniekiem Maskavā, protams, pa tālruni. Viens no radiniekiem man pateica, ka ragi ir pārdoti. Kas nopircis, viņš nezināja teikt. It kā kāds ģimenes draugs,” Jānis šo ziņu neuzskata par strupceļu, jo iecerējis Krievijas mednieku izdevumos ievietot sludinājumu, ka meklē šo trofeju. “Ja nav pārdots svešiniekam, tad trofejas ieguvējs Vosa vārdu zinās un varbūt kāda stīga nostrādās,” uzņēmīgais vīrs cer uz krievu atsaucību.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielie priekšnieki medīja arī darba laikā

Pats trofeju detektīvs var lepoties ar pāris nomedītiem zeltradžiem – ragus var aplūkot viņa Lielvārdes mājā, kur plašās viesistabas sienas atvēlētas saimnieka trofejām. Jānis gan piedalījies medībās, gan vadījis, kā pats saka, otro līgu: “Pirmajā līgā bija paši lielākie priekšnieki, otrajā – ministri u. c. vadoši darbinieki. Reiz manā mednieku ierindā saskaitīju pat trīs ģenerāļus!”

Runas par lielo priekšnieku medību tradīcijām ar nelāgu slavu viņš noraida – neesot bijis ne alkohola plūdu, ne kailu dāmu. “Jā, šņabis katram bija līdzi blašķītē un pusdienās vai noslēgumā pa graķītim jau iemeta.” Šodien tas būtu pārkāpums, tāpat kā medības darba laikā. “Toreiz tā bija pieņemts – svaigs sniegs, vilki ielenkti, zvans lielajiem priekšniekiem un visi, kuri var, ar dienesta mašīnām brauc uz medībām. Meža darbinieki pat uzslavas dabūja, ka operatīvi cīnās ar vilkiem. Tagad, lai Dievs nedod, par tādām lietām ar politisko karjeru būtu cauri!” spriež Jānis.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.