Kur paliek vecā maize? 0
Pēc raksta ”Garšīgu maizi sev neliedzam” publicēšanas (27.03.2012.), kurā pārtikas tehnoloģe Daiga Kunkulberga izteicās ”neticu, ka kāds ražotājs Latvijā tā riskētu ar maizes kvalitāti, ka maizi ņemtos pārcept”, mūsu lasītāja, maizes cepēja ar ilgu gadu stāžu Rita B. atsūtīja sašutuma pilnu vēstuli.
“Tādus melus, ka garozas maizē rodas no pietiekami nesajauktas mīklas, dzirdu pirmo reizi. Ceptuvēs rupjmaizē tiek pārcepta vecā maize, kas nav labi izmīcīta,” apgalvo Rita. Cik daudz patiesības mūsu lasītājas uzskatos, devos noskaidrot trīs maizes ceptuvēs.
Sasaldē bulciņas
Hanzas maiznīcas mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners stāsta, ka pasaulē un arī Latvijā pastāv otrreizējs maizes pārstrādes process. “Ir arī tehnoloģiskie nosacījumi, kā jāveic otrreizējā pārcepšana. To var pārstrādāt ļoti dažādi. Piemēram, pievienot jau pie esošās mīklas vai raudzējuma. Neko sliktu tas nenodara. Galvenais, ka maize, kas tiek otrreizēji pārcepta, nedrīkst nekādi būt bojāta un ar beigušos derīguma termiņu,” teic E. Vegners. Kādas citas maiznīcas pārstāve (lūdza neatklāt maiznīcas nosaukumu) paskaidroja, ka cilvēki mēdz jaukt maizes pārcepšanas procesu ar tehnoloģiju, kurā maize nav izcepta līdz galam.
“Mēs maizi un arī konditorejas izstrādājumus izcepam līdz 80%, tad laižam caur saldēšanas iekārtu -33 grādos. Maize tiek sasaldēta, vēlāk pircējs pats vai attiecīgo veikalu pārstāvji maizi atlaidina un izcep atlikušos 20%.” Sieviete uzsver, ka rudzu maizi nesaldē.
Šāda prakse ir tikai ar kviešu maizi un konditorejas izstrādājumiem, lai nepazustu maizes mīkstuma struktūra un būtu ilgāks derīguma termiņš.
Ar maizes sasaldēšanu nodarbojas arī Hanzas maiznīca un Lāču ceptuve. Lāču saimnieks izklāsta, ka tikai eksporta tirgiem tiek sūtīta maize, kas jau līdz galam izcepta un sasaldēta. “Īstas rudzu maizes tapšanas procesu nedrīkst pārtraukt nevienā posmā. Saldēšana tehnoloģiski ir iespējama kviešu maizes ražošanā, taču tā neietekmē maizes kvalitāti,” stāsta N. Skauģis. Bet E. Vegners atklāj: “Mēs šādu tehnoloģiju izmantojam, cepot tikai konditorejas izstrādājumus – bulciņas vai maizītes ar sieru.”
Neļauj ES likums
Visi trīs maiznīcu pārstāvji noliedz, ka savā praksē otrreiz pārstrādātu vecu maizi. “Mēs nepārcepam maizi, kura nav aizgājusi līdz veikaliem, nepārcepam arī brāķa maizi,” teic. E. Vegners. Visa Hanzas maiznīcas nerealizētā maize vai arī maize, kurai derīguma termiņš tuvojas beigām, nokļūst Hanzas maiznīcas maizes fondā un tiek izdalīta labdarības organizācijām un atdota dzīvnieku barošanai. Lāču ceptuves saimnieks N. Skauģis teic, ka gan ražošanas tehnoloģija, gan iekšējais reglaments otrreizēju maizes pārstrādāšanu nepieļauj. Arī maizes cepēji ārpus saviem darba pienākumiem neko uz savu galvu nedara. “Teorētiski ceptuvēs var pārstrādāt tehnoloģisko brāķi – svaigus maizes kukuļus, kuri cepoties ir sasprēgājuši, saplīšusi, izcepušies nepareizā formā vai svarā. Taču Eiropas Savienības likumdošana neļauj maizi atvest no veikala un pārstrādātu izmantot mīklā.
Ja ceptuvē izceptā maize ir brāķis, kas nav pametis ražošanas telpas, tad šādu maizi var pievienot mīklai, taču mūsdienās arī brāķi neviens nepārcep. Tā darīja padomju laikos. Šobrīd tas ir papildu slogs, kas nav ekonomiski izdevīgs.”
Lāču ceptuves brāķētā maize netiek pārstrādāta, bet gan veikalos piedāvāta par zemāku cenu, jo šī maize nav zaudējusi ne savas garšas, ne aromāta īpašības – brāķis ir tikai vizuāli.
Nepārdotā maize – lopiem
“Veikalos nepārdoto, ar derīguma termiņu iztecējušo maizi mēs atpakaļ nepieņemam, tā ir veikalu problēma. Mūsu maize var arī ilgāk uzglabāties, jo mēs veikaliem nepiegādājam svaigi ceptu maizi, mēs to piegādājam tikai sasaldētu,” stāsta anonīmā maiznīcas pārstāve. Arī N. Skauģis teic, ka maizi ar beigušos derīguma termiņu Lāču ceptuve atpakaļ nepieņem. “Maize var tikt atvesta atpakaļ gadījumā, ja ir sajaukts pasūtījums. Taču šī maize nenonāk ražošanas telpās, bet paliek netīrajā zonā, kur ir speciāli konteineri tās izmešanai,” stāsta Lāču ceptuves saimnieks. Hanzas maiznīca atpakaļ maizi pieņem gadījumos, ja tas ir saskaņā ar jaunas maizes vai jaunas preču grupas virzīšanas noteikumiem. To paredz arī Konkurences padomes noteiktā likumdošana, kurā noteikts gan termiņš, gan apjoms, kādu drīkst vest atpakaļ. Taču šo produkciju Hanzas maiznīca atdod lauksaimnieku organizācijām.
Arī ”Rimi” sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Dace Valnere apstiprina, ka nepārdoto maizi, kurai beidzies derīguma termiņš, piegādātājiem atpakaļ neved.
“Lai izvairītos no pārpalikuma, mēs plānojam preču klāstu tā, lai varam to iztirgot vienā dienā. Piedevām mēs sadarbojamies ar dažādām organizācijām, piemēram, zooloģiskajiem dārziem, zirgaudzētavām u. c.,” informē D. Valnere. ”Rimi” uzņēmumam visā Latvijā ir vairāk nekā 30 šādi sadarbības partneri.
Veikalu ”Maxima” preses sekretārs Ivars Andiņš teic: “Ar Lāču ceptuvi un Hanzas maiznīcu par atsevišķiem jauniem produkcijas veidiem ir vienošanās, ka nepārdošanas gadījumā to paņem atpakaļ ražotājs. Bet cita veida maizi, termiņam tuvojoties beigām, pārcenojam un pārdodam ļoti lēti. Ja līdz termiņa beigām arī šādi pārdot neizdodas, utilizējam, kā to prasa likums.” Pašu ”Maxima” veikalu ceptuvēs ceptā un nepārdotā maize, tuvojoties termiņa beigām, tiek pārstrādāta rīvmaizē un atdota vairākiem privātajiem zoodārziem, zirgaudzētavām utt.
