Kā var iemūžināt fotogrāfiju 0
Fotogrāfijas arhīvam var nodot ikviens, kam ir uzkrātas privātās fotogrāfiju kolekcijas. “Ar fotogrāfiju kolekcijas īpašnieku arhīvs noslēdz līgumu par fotogrāfiju nodošanu valsts glabāšanā,” min LNA LVKFFDA Dokumentu izmantošanas nodaļas vadītāja Linda Pleša. “Pēc tam tiek sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts jau ar konkrētu informāciju par fotogrāfijām – cik vienību tiek nodots arhīvam, kādi ir to formāti, nesēji, fiziskais stāvoklis. Arhīvs, pieņemot fotogrāfijas, ņem vērā LR Arhīvu likumā noteiktos kritērijus par dokumenta arhīvisko vērtību – fotogrāfijas vēsturiskā, sabiedriskā, kultūras vai zinātniskā nozīme; fotogrāfijas izcelsme un ārējās īpatnības; fotogrāfijā atspoguļotā notikuma vai fakta īpašo raksturu; fotogrāfijas autora nozīmīgumu. Svarīgi, lai fotogrāfijām, kas nonāk arhīvā, ir pievienoti apraksti par to, kas ir redzams konkrētajās fotogrāfijās, kur un kad fotogrāfija ir uzņemta un kas ir tās autors.”
Iepazīties ar arhīvā uzkrātajiem dokumentiem un izmantot arhīva katalogus un datubāzes var ikviens interesents bez maksas, taču fotogrāfiju kopiju (digitālo failu) izgatavošana ir maksas pakalpojums – tās nosūta elektroniski vai ieraksta kādā ārējā nesējā. Šā gada laikā, kā min Linda Pleša, notiks arhīva interneta vietnes “Redzi, dzirdi Latviju!” (www.redzidzirdilatviju.lv) paplašināšana, piedāvājot aplūkot arī daļu glabāto fotogrāfiju, bet no 2018. gada marta ikvienam būs iespēja attālināti meklēt un iepazīties ar informāciju par arhīvā uzkrātajām fotogrāfijām.
Ar Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekta “Zudusī Latvija” palīdzību vietnē zudusilatvija.lv var ieraudzīt digitalizētas senu zīmējumu kopijas, atklātnes, fotogrāfijas ar aprakstiem no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Projekta izstrādātājas Gintas Zalcmanes vadībā tiek apvienota informācija par zudušām un izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām: dabas, vēstures, mākslas un arhitektūras objektiem, kā arī par saimnieciskām un sabiedriskām būvēm, kas laika gaitā mainījušās, cietušas vai pat gājušas bojā. Ir dokumentēta arī mūsu sabiedrības dzīve senākos laikos: zemnieku darbs lauku viensētās, senie amati, tostarp jau izzudušais plostnieku amats. Attēlus var meklēt pēc vietas vai arī pēc tēmas, piemēram, Birutas Cecerānes iesūtītais foto, kurā redzams divu sieviešu brauciens zirga ratos uz Līvānu tirgu 30. gados, atrodams gan sadaļā par Līvānu pilsētu, gan tematiski apkopotajos uzņēmumos par karietēm, tāpat savu ieguldījumu devušas ļoti daudzas privātpersonas. G. Zalcmane aicina ikvienu iesaistīties, papildinot vietnes saturu un objektu aprakstus, kā arī iesūtot jaunus attēlus un fotogrāfijas. To var veikt, autorizējoties vietnē un tālāk sekojot norādītajai informācijai par foto lielumu un pievienojamā apraksta saturu.
