Caurspīdīgums kliedētu neuzticību 3
AKKA/LAA pārstāvji ir pārliecināti, ka sabiedrības attieksme un galvenais – sapratne par autortiesībām pēdējos gados mainījušās uz labo pusi. “Senāk atlīdzības nemaksātāji nenorēķinājās nemaksāšanas dēļ, bet tagad to, ka nepieciešama licence, ja gribi publiski lietot aizsargātu autora darbu, lielākā daļa izmantotāju neapšauba. Ir diskusijas par citām lietām: par atlīdzības apjomu, par kvadratūru telpai, kurā tiek atskaņoti muzikālie darbi, par samaksas termiņiem, par programmu iesniegšanu u. tml.,” skaidro A. Sosnovska.
Tomēr nevar pilnībā piekrist pēdējā laikā izskanējušai pārliecībai, ka sabiedrība – mūzikas klausītāji, filmu skatītāji un citu darbu lietotāji – attiecībā uz intelektuālo īpašumu būtu kļuvuši apzinīgāki. Par pretējo netieši liecina, piemēram, nesen notikušajā sarunu festivālā “Lampa” prezentētās aptaujas iznākums: maksāt par mūziku vairāk par 100 eiro gadā esot gatavi vien divi procenti mūzikas klausītāju. Savukārt krietni lielāks skaits – 43 procenti – neesot gatavi par mūziku maksāt vispār. Kāpēc pirkt, ja var “dabūt” par velti internetā, kur visdažādāko saturu ievietojuši nezināmi “izplatītāji” un lielākajā daļā gadījumu, sevišķi, ja runa ir par attēliem, to autorībai vispār nav iespējams izsekot.
“Interneta problēma – ne tikai Latvijā – ir tāda, ka diezgan viegli ir izvairīties no jebkādiem pienākumiem, atliek tikai nolikt visu kādā serverī ārpus Eiropas un visi gali ūdenī,” spriež autortiesību eksperte, tiesību zinātņu doktore Magda Papēde, piebilstot, ka šādos gadījumos vispār neesot nekādas jēgas investēt laiku un naudu šo pārkāpumu izsekošanā. “Prieks, ka Latviju aizvien vairāk sasniedz legāli mūzikas piedāvājumi, tas varbūt kaut nedaudz mainīs jaunās paaudzes attiecības ar autortiesībām.”
