Biezāks autoru pārstāvju maciņš nenozīmē, ka arī Latvijas radošie ļaudis saņemtu vairāk. No 5448 Latvijas autoriem tikai 45 ticis vairāk nekā 6000 eiro gadā.
Biezāks autoru pārstāvju maciņš nenozīmē, ka arī Latvijas radošie ļaudis saņemtu vairāk. No 5448 Latvijas autoriem tikai 45 ticis vairāk nekā 6000 eiro gadā.
Foto – Timurs Subhankulovs

Puse – ārzemju autoriem 3


Lai arī kopējā par atlīdzībām pērn iekasētā summa ir iespaidīga, satraucošs ir rādītājs, ka teju puse no tās nemaz nepaliek Latvijā. Proti – no visas AKKA/LAA autoriem izmaksātās atlīdzības summas ievērojama daļa – 42 procenti – tiek nosūtīta ārvalstu autoru biedrībām. Arī Latvijas valsts par šo daļu nesaņem nodokļu maksājumus. Visvairāk atlīdzību aizceļo uz ASV, Lielbritānijas un Krievijas autortiesību pārvaldījuma organizācijām, ar kurām AKAA/LAA saista starporganizāciju pilnvarojuma līgumi (kopā organizācija pārstāv četrus miljonus ārvalstu autoru). Turklāt ārvalstu autoru darbu lietojums, īpaši mūzikas jomā, kur tas svārstās pat ap 60 līdz 70% no kopējā darbu lietojuma, Latvijā pēdējos trijos gados ir pieaudzis (2013. gadā – 36%, 2014. – 39% izmaksāto atlīdzību). Piemēram, koncertu segmentā par darbu izmantojumu publiskā izpildījumā lielākās autoratlīdzības saņems SIA “BDG concerts” par ārvalstu mūzikas zvaigžņu Robija Vijamsa, Keitijas Perijas, grupas “Simply Red” ­koncertiem, kā arī SIA “Makrokoncerts” rīkotajā Andrea Bočelli koncertā atskaņoto darbu autori.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Pēdējos gados publiskajā telpā vairākas reizes nonākušas iniciatīvas, rosinot latviešu autoru radītās mūzikas īpatsvara palielināšanos raidstacijās, tomēr komercraidstaciju lokā tās nav guvušas aktīvu pretimnākšanu. Saprotams, vieglāk ir neriskēt zaudēt uzticamo auditoriju, to labāk piesaistot ar pārbaudītu – pasaulē “ejošu” saturu. Laikā, kad robežas ir atvērtas un autori viņu radīto darbu lietotājus var izplatīt visā plašajā pasaulē, ir iespējams arī pretējs process – iespējas apgūt ārvalstu tirgu pašiem autoriem. Tas gan ir ilgtermiņa ieguldījums un, pirms tikt pie ārvalstu pilsoņu iemaksāto autoratlīdzību zelta kalniem, vajadzīgas pamatīgas zināšanas un arī apsviedība mūzikas menedžmenta zinību un prasmju džungļos, kādu, kā atzīst jomas pārstāvji, Latvijā joprojām ir maz.

Viens no veiksmes piemēriem ir pašmāju jaunā grupa, aiz Latvijas robežām atskaņotās grupas “Prāta vētra” mantinieki – “Carnival Youth”. Grupas menedžere Guna Zučika norāda, ka arī starptautiskā arēnā autortiesību administrēšanas process var būt ilgstošs un nepārskatāms. “Nav tā, ka vispirms dziesma noskan radiostacijā vai arī tiek izpildīta koncertā, un pēc mēneša vai diviem tavā kontā ienāk nauda. Process var ilgt gadu vai pat ilgāk. Protams, jo vairāk tevi atskaņo, jo vairāk naudiņas kaut kad nākotnē ienāks. Atlīdzības ar autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību gan nav vienīgais veids, kā autoriem atpelnīt ieguldījumus. Ieņēmumus dod arī mūzikas izmantošana reklāmās vai filmās – tieši viņu mūzikas nokļūšana Dānijas reklāmā “Carnival ­Youth” deva pirmos nozīmīgos finanšu līdzekļus.”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.