Autora balss tiesību milžu cīņās: kur paliek AKKA/LAA peļņa? 3
Iekasētāju maks kļūst biezāks
Autortiesību aģentūra AKKA/LAA tikko, jūlija vidū, Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudēja ieilgušo strīdu ar “Radio SWH” un Latvijas Radio. “KZ” noskaidroja, kādas tam būs sekas, kā arī to, kur aiziet AKKA/LAA peļņa, kas pērn bijusi rekordliela – seši miljoni eiro. Cik no tās iegūst Latvijas mākslinieki un kuri ir lielākie ieguvēji; cik – ārzemnieki; cik tērē pati AKKA/LAA?
Kā liecina organizācijas atskaites, AKKA/LAA tās 22 pastāvēšanas gados kopumā savākusi vairāk nekā 67,62 miljonus eiro, īpaši veiksmīgi bijuši pēdējie trīs gadi, kad iekasēta ceturtā daļa no visiem atlīdzību ieņēmumiem. Pērn tās kopējie ieņēmumi bijuši par gandrīz 11% lielāki nekā 2014. gadā un teju par pusi lielāki nekā 2013. gadā. Jāatzīst, ka “veiksmes stāsts” īstenots, ne vien apgaismojot uzņēmējus un sabiedrību par intelektuālā īpašuma būtību, bet arī lietojot visai skarbus līdzekļus – piemērojot sodus un tiesājoties – par autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju lielākiem ieņēmumiem daļēji jāpateicas AKKA/LAA labvēlīgajiem tiesvedības rezultātiem ar raidorganizācijām. Protams, “milžu cīņas” norit uz autoriem pienākošos un sabiedrības līdzekļu rēķina, un līdz galam apmierināta šajā epopejā nav neviena puse.
Organizāciju saraksts, ar kurām AKKA/LAA iesaistījusies tiesvedībā, ir visai garš – kā lielākās šobrīd minamas Latvijas Televīzija, SIA “Radio Skonto”, SIA “StarFM”. Vienošanās panākta ar “Radio SWH” un Latvijas Radio, tiesa, tam vajadzēja pat Eiropas Cilvēktiesību tiesas iejaukšanos, kas tikko, jūlijā, galējā lēmumā nostiprināja Latvijas tiesu piespriestos tarifus abām raidstacijām.
“Ņemot vērā, ka AKKA/LAA kā autoru interešu pārstāves un raidorganizāciju kā autoru darbu izmantotāju intereses licenču tarifu ziņā ir diametrāli pretējas, nekad nebūs situācija, kurā apmierinātas būs abas puses un kurā tās atzīs, ka tarifi ir samērīgi,” uzskata autortiesību eksperte, tieslietu zinātņu doktore Magda Papēde. Šo konfliktu pastiprina apstāklis, ka autortiesības savas nemateriālās dabas dēļ pēc būtības ir “publiskās lietas”, proti, tās var izmantot visi vienlaikus un tās nemazinās vienas izmantošanas dēļ.
Lauvas tiesa no visām iekasētajām autoratlīdzību summām pērn savākta par muzikālo darbu izmantojumu, kas uzrāda ievērojamu pārsvaru pār citām nozarēm. Seko dramatiskie un audiovizuālie darbi, bet vismazāk atlīdzību iekasēts par vizuālajiem un literārajiem darbiem. “Par atlīdzības pieaugumu pagājušajā gadā varam pateikties intensīvākam, plašākam un, galvenais, atbildīgākam autoru darbu izmantojumam, sevišķi lielajos pasākumos – Dziesmu un deju svētkos, festivālos,” vērtē AKKA/LAA izpilddirektores vietniece Anita Sosnovska. Lielāko pienesumu naudas izteiksmē pērn devuši ārzemju zvaigžņu lielkoncerti, apmeklētības rekordu uzstādīja arī pašmāju “Prāta vētras” koncertturneja.
