Kur paliek 2000 tonnu medicīnisko atkritumu, ko ik gadu saražo Latvijas slimnīcas 3
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienu medicīnā galvenokārt izmanto vienreizlietojamus instrumentus un materiālus, kas pēc pacientu aprūpes un veiktām manipulācijām nonāk atkritumu konteineros. Latvijas slimnīcas vidēji gadā rada ap 2000 tonnu ar veselības aprūpi saistītu atkritumu. Kas ar tiem notiek?
Rindām koši dzeltenu konteineru, kurus agri no rīta ar auto atvedis akciju sabiedrības “BAO” šoferis, gaida savu kārtu pie iespaidīgas sterilizācijas iekārtas. Procesu, kas gandrīz pilnībā ir automatizēts, vada operators Sandris Liepiņš – piestumj konteineru, iedarbina ierīci un ik pa laikam uzmet aci monitoram, lai redzētu, kā norit kārtējās medicīnas atkritumu kravas apstrāde.
“BAO” mītnes vieta ir Olaine, ar veselības aprūpi saistītie atkritumi šeit tiek vesti lielākoties no Rīgas, kā arī Liepājas un Rēzeknes. Otra vieta, kur notiek šādu kravu sterilizācija, ir Ķekavā uzņēmumā “Lautus”, kas ar pieciem specializētiem automobiļiem medicīnas atkritumus savāc no visas Latvijas.
Uzticīgi tvaika mašīnai
“Lautus” var uzskatīt par šīs jomas veterānu, jo ar medicīnas atkritumu savākšanu un apstrādi nodarbojas kopš 1997. gada. “Sākumā pat nesanāca 100 tonnu gadā, daļu sadedzinājām, kā tajā laikā to darīja arī daudzas ārstniecības iestādes pie sevis uz vietas,” pirmsākumus medicīnas atkritumu pārstrādei atceras uzņēmuma vadītājs Agris Markss.
Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai likusi domāt par progresīvāku pārstrādes metodi, un “Lautus” izvēle kritusi par labu tvaika tehnoloģijai, kas tiek plaši lietota, piemēram, Lielbritānijā.
“Izvēlējāmies apstrādes metodi ar spiediena un karsta tvaika palīdzību.
Sākumā tiek radīts vakuums, kas saplēš iepakojumus, atkritumi izbirst no plastmasas maisiem un nonāk tvertnē ar rotaklāvu, kas masu nepārtraukti griež uz vienu vai otru pusi, lai 3,5 bāru atmosfēras spiedienā 135 grādu karstais tvaiks 20 minūšu apstrādes procesā tiktu klāt visiem atkritumiem,” skaidro A. Markss.
Esošās ierīces jauda ir ap 1800 t gadā, kas tiek izmantota apmēram 70% apjomā, t. i., sterilizējot ap 1200–1400 t atkritumu. Cenu par vienu tonnu uzņēmums noteicis 600– 700 eiro.
Pēc apstrādes sterilo materiālu sasmalcina un 80% apjomā transportē uz Igauniju, Tallinas dedzināšanas iekārtu, kur, sajaucot ar citiem atkritumiem, izmanto par alternatīvo kurināmo, bet aptuveni 20% paliek Latvijā un tiek noglabāti Getliņu poligonā. Maksa par sadedzināšanu ir atkarīga no materiāla degtspējas un var svārstīties no 50 līdz 110 eiro par tonnu. Igauņu krāsnīs nonāk arī no aptiekām savāktie neizlietotie medikamenti, kurus nodevuši iedzīvotāji.
Ap vienu miljonu eiro dārgā “Lautus” iekārta sevi jau atpelnījusi, tagad sākuši skatīties pēc modernākas, taču joprojām palikšot uzticīgi tvaika tehnoloģijai kā videi draudzīgākai, salīdzinot ar dedzināšanu vai ķīmisko apstrādi.
Seko ASV paraugam
Arī “BAO” medicīnas atkritumu pārstrādi 2006. gadā sākuši ar nelielu tvaika iekārtu, taču, izvēloties jaudīgāku agregātu, nosliekušies par labu ASV noskatītai metodei ar sterilizāciju ķīmiskajās vielās, skaidro ķīmiķis Guntis Pužulis.
No slimnīcām, sapakoti maisos, ienākot visādu veidu infekciozie atkritumi, arī tie, kas paliek pāri pēc operācijām, – asinis, bioloģiskie šķidrumi, adatas, skalpeļi, kas jāievieto atsevišķos plastmasas konteineros, lai neviens nesavainotos.
Operatoram Sandrim Liepiņam ik dienu jāapstrādā atkritumi no aptuveni 60 konteineriem. Kad parēķinot gada apjomus, sanāk ap 800–900 tonnu. Atšķirībā no “Lautus”, kas izmanto tvaika un spiediena tehnoloģiju, “BAO” atkritumus sterilizē ar ūdenī izšķīdinātu hlora dioksīdu, kas iegūts, sajaucot nātrija hlorītu ar sālsskābi.
“Kad konteiners automātiski tiek pacelts un tā saturs sabirst tvertnē, ar speciāliem nažiem notiek atkritumu sasmalcināšana un pēc tam masa nonāk sterilizācijas šķidrumā,” procesu apraksta S. Liepiņš.
Lai uzņēmums būtu drošs, ka materiāls pēc apstrādes ir pilnīgi sterils, vienu vai divas reizes mēnesī tas veic sterilitātes testus ar īpaši izturīgiem, no ASV iepirktiem mikroorganismiem.
Apstrādāto materiālu “BAO” transportē uz Getliņu poligonu un noglabā pie rūpnieciskajiem atkritumiem. Tikai aptiekās savāktās zāles aizceļo uz Igauniju sadedzināšanai.
Medicīnas atkritumu apjomi mēdz atšķirties – “Lautus” pieredze liecina, ka tie pieaug gripas epidēmijas laikā, taču samazinās vasarā, savukārt “BAO” vairāk sanākot strādāt siltajā laikā.
Toties Covid-19 pandēmija abus uzņēmumus pārsteigusi ar ievērojamu kravu samazinājumu, “Lautus” atsevišķos mēnešos apjoms sarucis pat par 30–40%, kas izskaidrojams ar veselības aprūpes iestāžu ierobežoto darbību.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
