Kur noslēpa “RRR” ēku? 1
Ar mājokli ir daudz problēmu, nav viegli to iegūt un nav viegli arī tikt vaļā. Nams, kas daudziem bija šķitis drošs patvērums, pēc tā nojaukšanas pārvēršas atkritumu kaudzē, no kuriem daļa, pēkšņi izrādās, ir pat bīstami. Toties cita daļa ir ļoti noderīga un otrreiz izmantojama.
“Radiotehnikas” administratīvais piemineklis
Katrs nojaukts nams ir ar savu likteni. Dažiem namiem tas ir īpaši spilgts un iezīmē veselu posmu Latvijas ekonomikas vēsturē.
Nenoliedzami – tāds ir “VEF Radiotehnikas RRR” iespaidīgais administratīvais korpuss, kas līdz 2018. gadam slējās Imantā, Kurzemes prospektā 3C.
Maza vēsturiska atkāpe. Uzskata, ka “Radiotehnikas” pirmsākums meklējams 1926. gadā, kad nodibinājās akciju sabiedrība “Ābrama Leibovica foto-radio centrāle”, kas nodarbināja ap 240 strādnieku. Uzņēmums nebija vienīgais. Radioaparātu ražošana bija pietiekami ienesīga nodarbošanās, jo 1938. gadā bija reģistrēti jau 29 radioaparātu ražotāji ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā. Pēc Latvijas okupācijas privātās kompānijas, kas ražoja radiouztvērējus, nacionalizēja.
Lielrūpnīcu “Radiotehnika” izveidoja vien 1971. gadā, apvienojot Rīgas radiorūpnīcu (“RRR”), Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR), Kandavas radiorūpnīcu un konstruktoru biroju “Orbīta”. Uzplaukuma gados ražošanas apvienībā strādāja ap 16 tūkstošu cilvēku.
Atjaunotajā brīvvalstī par “Radiotehnikas” pēcteci kļuva firma “VEF Radiotehnika RRR”, kas ražoja dažādas akustiskās sistēmas un mājas kinozāles. Staltais un arhitektoniski izteiksmīgais administratīvais korpuss ar 14 000 m2 ietilpību vairs nebija nepieciešams.
To pārbūvēt un piemērot jaunai izmantošanai, piemēram, dzīvokļiem, sliktā iekšējā plānojuma dēļ bija ekonomiski neizdevīgi.
2015. gada septembrī Rīgas domes Īpašumu departaments bijušo “VEF Radiotehnikas RRR” rūpnīcas ēku atzina par graustu un piemēroja tai paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli. Administratīvais korpuss tika pārdots veikalu ķēdes “Depo DYI” līdzīpašniekiem, kas plāno rūpnīcas ēkas vietā uzbūvēt vēl vienu ķēdes veikalu. Tomēr, pirms būvēt jaunu, jānojauc vecais. To uzticēja darīt būvfirmai “Velve”.
50 tūkstoši kubikmetru gružu
“Viss “RRR” administratīvās ēkas demontāžas process tika veikts ar demolatoru (speciāla māju nojaukšanai domāta motortehnika ar strēli), kura izlieces garums ir 40 m,” stāsta Ieva Šaripo, būvfirmas “Velve” mātesuzņēmuma AS “MN Holding” mārketinga un komunikāciju vadītāja.
“Esošā dzelzsbetona ēka tika demontēta pa vienai sekcijai, sākot no augšas. Tā kā ēkas augstums ir aptuveni 53 m un strēles garums – 40 m, pirms demontāžas darbu veikšanas augstceltnes daļai nācās demontēt vecās ēdnīcas ēku, lai no tās būvgružiem uztaisītu 15 m augstu rampu, kas ļāva ērtāk piekļūt ēkas augšējiem stāviem. Demontējamās ēkas pakājē darbojās pieci mazāki demulatori, kas sasmalcināja lielos dzelzsbetona gabalus mazākos, ko secīgi pārstrādāja ar drupinātāju, iegūstot dzelzsbetona šķembas.
Iegūtās betona šķembas un drupinātos būvgružus iespējams izmantot pagaidu ceļu būvniecībā vai pagaidu laukumu izbūvē.
Kopā pēc ēkas demontāžas tika radīts ap 50 000 m3 drupinātu būvgružu šķembu, kuras daļēji tika izmantotas esošās teritorijas pagaidu ceļu un dažādu aizbēršanas darbu vajadzībām, daļa tiek uzglabātas, lai tiktu izmantotas pagaidu ceļiem jau ēkas būvniecības laikā.
Atlikušie apjomi ir izvesti uz atbērtnēm ārpus būvlaukuma robežām. Veicot demontāžas darbus, tika veikta rūpīga būvgružu šķirošana. Atsevišķi tika šķiroti sadzīves atkritumi, iegūtais kokmateriāls tika sašķeldots, ruberoīds sašķirots un nodots “Getliņiem EKO”. Vecie elektromateriāli tika šķiroti (bīstamie atkritumi) un nodoti AS BAO,” atklāj “Velves” pārstāve.
Kā redzams, tikai daļa būvatkritumu tiek izmantota būvniecībā – lielākā daļa tiek noglabāta.
Kurš drīkst pieņemt būvatkritumus
Reģenerētus betona, ķieģeļu u. c. neorganiskus materiālus var izmantot tilpju aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā, norāda Maruta Bukleviča, Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.
“Tiem ir jābūt piemērotiem hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, lai sasniegtu plānoto aizbērtās tilpes vai teritorijas kvalitāti un piemērotību tālākajam izmantošanas mērķim. Izmantojot reģenerētus materiālus no būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem būvniecībā, ir jāievēro Vispārīgie būvnoteikumi. Atkarībā no plānotās darbības tai var būt nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu vai saņemt tehniskos noteikumus.”
“Tilpju aizbēršanai vai teritorijas labiekārtošanai kā procesam netiek izsniegtas ne piesārņojošās darbības, ne atkritumu apsaimniekošanas atļaujas.
Tilpju aizbēršana nav atkritumu reģenerācija, un tai var izmantot materiālus, kas reģenerēti no atkritumiem (tas ir, materiāli ir sašķiroti, sagatavoti atbilstošās frakcijās u. c.).
Atkritumu beigu statusu materiāliem var piemērot tikai tad, kad ir veikta to pārstrāde, proti, tiek ražots būvniecībā izmantojamu materiālu standartiem atbilstošs produkts, kuram ir noteikta kvalitāte. Materiālam, kas ir pārstrādāts un vairs netiek uzskatīts par atkritumu, ir brīva aprite un izmantošana, ja tas atbilst tehniskajiem projektiem, standartiem u. c.
Jāņem vērā, ka koksne no būvniecības atkritumiem var būt piesārņota ar bīstamām vielām (smagie metāli, halogēni u. c.).
No atkritumiem atgūtu koksni, ja tā nesatur bīstamas vielas, var šķeldot un sagatavot kā kurināmo. Ja koksne satur bīstamas vietas, to var sadedzināt tikai īpašā atkritumu dedzināšanas iekārtā. Latvijā šādu iekārtu pieejamība ir ierobežota, tāpēc šādai koksnei būtu jāmeklē sadedzināšanas iekārta ārpus mūsu valsts robežām, saņemot tam atļauju.”
“Ķieģeļu un betona šķembas ir piemērotas pagaidu ceļu izveidei, zemes gabalu pacelšanai un teritoriju piebēršanai. Betona šķembas ir cietākas un varētu būt izmantojams ceļu būvniecībā kā droša alternatīva dolomīta šķembām. Piedevām betona šķembas ir lētākas par granītu un dolomītu. Patīkami, ka Latvijā arvien paplašinās betona šķembu pielietojums. Lietuvā tas ir krietni plašāks, neskatoties uz to, ka tur šķembām ir arī divreiz lielāka cena,” atzīmē Mārtiņš Mālnieks, “demontaza.lv” valdes priekšsēdētājs.
UZZIŅA
Latvijā uz vides jautājumiem raugās nopietni, ievērojot četrus pamatprincipus
* Princips “piesārņotājs maksā” norāda, ka vainīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās radītā piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu un seku likvidēšanu.
* Piesardzības princips pieļauj ierobežot darbību, kas var potenciāli ietekmēt vidi vai cilvēku veselību.
* Novēršanas princips motivē personu novērst piesārņojuma rašanos, bet, ja tas nav iespējams, tā sekas.
* Izvērtēšanas princips mudina izsvērt savu darbību, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību pirms tās sākšanas.
* Būvniecības atkritumi ir jānodod tikai tam atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atbilstošas atļaujas atkritumu savākšanai, pārvadāšanai un tām sekojošai reģenerācijai, norāda Maruta Bukleviča, Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.
* To var pārbaudīt “Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites sistēmā”, kur katram būvniecības atkritumu pārvadājumam jābūt reģistrētiem.
Atbalsta:
